Bauskas novada pašvaldība izvērtē transporta “zaļināšanu”

Pasaules vēsturē ir daudz piemēru, kad dāvana izrādījusies daudz dārgāka nekā domāts vai pat izmaksājusi tik daudz, ka apdāvinātie labāk bez tās iztiktu. Līdzīga dilemma pašlaik ir Bauskas novada domes deputātiem, kam jālemj par potenciālās valsts «dāvanas» saņemšanu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludinājusi atlasi pašvaldībām elektroautobusa iegādei un pieteikumus no pašvaldībām pieņems līdz 28. februārim. Finansējums, ko varētu saņemt pašvaldības, ir lielāks par 600 tūkstošiem eiro, par kuriem atbalstāma jauna M2 vai M3 kategorijas transporta līdzekļa iegāde un uzlādes punkta infrastruktūras izveide. Jautājumu par bezemisiju transporta līdzekļa iegādi Bauskas novadā domes deputāti skatīja 9. februārī vides un attīstības komitejas sēdē.

Viena vietā būtu trīs
Par lēmumprojektu ziņoja projektu vadītāja Laura Šterna, uzaicināti bija energopārvaldnieks Raitis Ignatjevs un Bauskas apvienības transporta galvenais speciālists Aivis Rimševics, bet pēdējais klātienē gan nepiedalījās. Saka – dāvātam zirgam zobos neskatās, bet Bauskas novada domes vadība un speciālisti parunu ignorēja pilnā mērā un situāciju bija izpētījuši gana plaši un dziļi. Kopā ar R. Ignatjevu attiecīgo tēmu pētīja arī Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks, attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs un Bauskas novada domes izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka.

Pirmā problēma, par kuru informēja L. Šterna, – pašvaldībai jānosedz pievienotās vērtības nodokļa maksājums, kas varētu būt apmēram 140 tūkstoši eiro. Pēc deputātu intereses par to, cik daudz par šādu naudu var nopirkt salīdzinoši labus lietotus degvielas autobusus, deputātiem paskaidroja, ka trīs transporta vienības izdotos iegādāties.

Turklāt šis maksājums nav vienīgais. Plānots, ka projektā apmaksās uzlādes stacijas izbūvi, bet nepieciešams arī elektrības pieslēgums un nākotnē arī šī pieslēguma noma.

Izmantošanas iespēju maz
Nākamā problēma – pārvadāšanas attālums un iespējas. Autobusu plāno izmantot Vecumniekos. Transporta līdzekļa iespējas ir veikt 200 kilometru distanci ar vienu uzlādi, bet tas ir iespējams ideālos laika apstākļos, nevis ziemā, kad šo autobusu vajadzēs izmantot visvairāk. Ziemā un uz grants seguma ceļiem attālums var samazināties līdz 130 kilometriem vai pat vēl vairāk. Apsildi autobusā arī nodrošina ar baterijas iespējām, un tas samazina veicamo distanci. «Autobuss nespēs nodrošināt pārvadājumus no rīta līdz vakaram, bieži būs jāliek uzlādēt,» vērtēja A. Mačeks.

Vēl nosacījums – lai nenotiktu baterijas pašizlāde, autobusam jābūt slēgtā telpā. Kad ir sals, baterija sevi apsilda, lai būtu siltumā, šādi atkal tērējot enerģiju. Vēl viena problēma – Latvijā ir salīdzinoši maz uzlādes staciju, kur var uzlādēt šāda autobusa bateriju.

A. Mačeks atzina, ka Rīgā vienā vietā esot, bet par citām vietām nezina. Tas vēl vairāk ierobežo autobusa izmantošanas iespējas.

Papildus vēl ir nosacījums, ka gada laikā autobuss 80 procentos jāizmanto skolēnu pārvadājumiem izglītības nodrošināšanai, kur pat nav iekļauta interešu izglītība. Tas arī samazina autobusa izmantošanas iespējas, īpaši vasaras laikā. «Pat uz Dziesmu un deju svētkiem bērnus nevarēsim aizvest,» komentēja deputāti.

Izmaksas pieaugs
Deputāte Laine Baha interesējās, kāda ir citu pašvaldību pieredze šādu autobusu ekspluatācijā. «Nav zināma citu pašvaldību pieredze. Zinām autopārvadātāju pieredzi. Bijām «Jelgavas autobusu parkā», lai saprastu, kā ekspluatē šādus autobusus. Pilsētas pārvadājumiem tie ir piemēroti, jo kustības grafiku var salāgot ar starplaikiem. Pašvaldībai izmantošana ir pavisam citādāka. Lielākā daļa maršrutu ir pa zemes- ceļiem, un «Jelgavas autobusu parka» vadītājs teica, ka enerģijas patēriņš uz lauku ceļiem ir lielāks un bīstams ir ziemas periods,» skaidroja M. Veinbergs. Deputāte Līga Jankova vaicāja, vai ir maršruts, kur uz skolu Bauskas novadā ved tikai asfalta ceļi, un M. Veinbergs skaidroja, ka šādu maršrutu nav.

Viņš norādīja, ka veicis salīdzinošus aprēķinus. Dīzeļautobuss uz 100 kilometriem tērē 63,15 eiro. Elektrobuss – 26,51 eiro, bet ziemā summa pieaug, jo jādarbina apsildes iekārta – summa var pat dubultoties. Papildus jāmaksā par uzlādes stacijas jaudu, kas var sasniegt pat divus tūkstošus eiro gadā. Ņemot vērā to, ka vasaras mēnešos un brīvdienās īsti izmantot autobusu nevarēs, tad tikai nemainīgā maksa par elektrību būs vairāk nekā desmit eiro par katru dienu, kad autobuss būs satiksmē.

Jāgaida līdz 2025. gadam
Lētu autobusu izvēlēties nesanākot, jo maršrutā varot izmantot tikai rūpnieciski ražotu autobusu, kas speciāli ir projektēts izmantošanai ar elektriskajām baterijām. A. Mačeks norādīja, ka pārtaisītus autobusus iegādāties nevar, jo tie neizturēs maršrutus pa lauku ceļiem. «Aizmugures tilts neiztur baterijas svaru, kas ir par divām tonnām lielāks nekā parastam dīzeļa autobusam,» tā A. Mačeks. Maksimālais vietu skaits autobusā varētu būt 31 vieta, jo lielākus elektriskos autobusus, kurus varētu izmantot lauku ceļos, vienkārši neražo.

Gadījumā, ja ar autobusu atgadīsies tehniska problēma, tas maksās gana daudz laika, jo šāds autobuss ir ļoti sarežģītu shēmu kopums, kuram vajadzīgi atbilstoši kvalificēti meistari un aprīkojums. «Būs nepieciešama personāla apmācība, bet, ja kaut kas notiks, būs jāsauc pārstāvji no rūpnīcas veikt remontu. Kamēr problēmu novērsīs, mēs paliksim bez autobusa,» norādīja. J. Kalinka.

Visbeidzot – pastāv risks, ka, piekrītot projektam, pašvaldība finansējumu neiegūs, bet jāmaksā par autobusu būs vienalga. «Autobuss jāpiegādā līdz 2025. gada beigām. Uzreiz nopirkt nevar – tas ir jāpasūta rūpnīcā, un, visdrīzāk, pēc pusotra gada saņemsim. Ja iepirkumā ir kāda neveiksme, pārsūdzības vai tamlīdzīgi, var gadīties, ka autobusu saņemam 2026. gadā, kad finansējums vairs nepienākas. Ja kaut kur nepaveiksies, tas izmaksās ļoti dārgi,» problēmu iezīmēja A. Mačeks. Vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka norādīja, ka līdzīgu programmu gatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kur izmaksas varētu būt mazākas, bet riskus attiecībā uz elektriskā autobusa iegādi tas nemaina.

Nekad tādu nepirktu
Deputāti iesaisti šādā projektā vērtēja noraidoši. «Kā projektu cilvēks skatos no risku analīzes aspektiem, kas nāk līdzi. Sirdsapziņa neļaus atbalstīt šo lēmumprojektu tīri profesionāli,» tā L. Baha. «Tā ir valstiska programma, un bez «zaļās jūdzes» nākotnē nekur neiztiksim. Bet valsts ceļu kvalitāte neatbilst tam, pa kādiem vajadzētu pārvietoties šīm tehnikas vienībām,» norādīja. L. Jankova.

«Es kā uzņēmējs nekad tādu nepirktu, zinot mūsu ceļus un ekspluatācijas izmaksas,» pauda vides un attīstības komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Mediņš. «Biju pieņemšanā Vecumniekos, un tur nav sajūsmā par šo projektu. Tikai trešā daļa maršruta ir asfalts un pārējais ir slikts ceļš. Turklāt – kādu algu maksāsim šoferim, kas katru dienu strādās tikai divas stundas?» nākamās problēmas iezīmēja deputāts Rihards Melgailis.

Par jautājuma virzīšanu uz domes sēdi balsoja Līga Jankova, Aivars Mačeks un Jānis Kalniņš, pret – Mārtiņš Mediņš, Rihards Melgailis un Laine Baha. Lēmumprojekta atbalstītāji skaidroja, ka balso «par» ne tāpēc, ka atbalsta, bet gan tāpēc, ka strādā darba grupa, kas pēta šo jautājumu, un vēl plašāk varēs izteikties finanšu komitejas sēdē 16. februārī. «Ir izveidota darba grupa, kurai jāturpina strādāt līdz finanšu komitejai un domes sēdei. Tad varētu pieņemt galīgo lēmumu, kad būs iegūts vairāk papildu informācijas,» skaidroja Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs.