Demogrāfijas rādītāji Bauskas novadā slīgst pamatīgos mīnusos

Bauskas novadā demogrāfiskie rādītāji ir ar mīnusa zīmi, mirušo ir vairāk nekā dzimušo. Pērn visā jau apvienotajā Bauskas novadā kopā reģistrēti 325 jaundzimušie, bet mūžībā devušies 702 iedzīvotāji – 372 sievietes un 330 vīrieši.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu Bauskas novadā dzimstība ir nedaudz sarukusi, savukārt mirušo skaits ir ievērojami lielāks. 2020. gadā aizsaulē bija aizgājuši 589 mūspuses iedzīvotāji.

Tendence visā valstī

Diemžēl šī tendence attiecas uz visu Latviju – mirušo skaits pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 17,9% salīdzinājumā ar 2020. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie jaunākie dati. Pērnā gada 52 nedēļās, proti, no 2021. gada 4. janvāra līdz šī gada 2. janvārim, Latvijā miruši kopumā 34 018 iedzīvotāji, kas ir par 5164 iedzīvotājiem vairāk nekā 2020. gadā, kad Latvijā mūžībā devās 28 854 iedzīvotāji. 

Dzimtsarakstu nodaļā Bauskā 2021. gadā reģistrēti 325 mazuļi –170 meitenes un 155 zēni. Savukārt 2020. gadā bija 367 bērniņi.

«Neesmu socioloģe, tāpēc nepretendēju uz dziļu un zinātnisku Bauskas novada un valsts demogrāfiskās situācijas analīzi pēdējos gados, kaut gan Bauskas dzimtsarakstu nodaļā strādāju jau 18 gadu. Varu izdarīt secinājumus no tā, ko rāda skaitļi. Apkopotie dati liecina, ka pēdējos gados diemžēl samazinās jaundzimušo skaits un palielinās mūžībā aizgājušo skaits… Tas nav raksturīgi tikai Bauskas novadā, bet visā valstī kopumā.

Uzskatu, ka pamatā tam ir valstī nestabilā sociāli ekonomiskā situācija, ko vēl vairāk pasliktina «Covid-19» pandēmija. Vēl viens no apstākļiem, kāpēc samazinās dzimstība, ir tas, ka daudzi gados jauni Latvijas, tajā skaitā mūsu novada, iedzīvotāji dzīvo ārzemēs, kur arī pasaulē nāk viņu bērniņi, var arī būt, ka dati netiek laikus ievadīti Iedzīvotāju reģistrā. Tas ir tikai mans viedoklis,» teic Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga.

Pabalsti niecīgi, izdevumi lieli

Galvenais dzimstības līmeņa samazinājuma cēlonis ir tas, ka bērnu audzināšana indivīdiem un ģimenēm ir ekonomiski neizdevīga. Krasi pieaug gan ģimenes izdevumi, gan arī vecāku pienākumi, bet laiks sevis pilnveidošanai un arī brīvais laiks atpūtai samazinās, uzskata pensionēts demogrāfs Edvīns Vītoliņš, kura viedoklis lasāms žurnālā “Ir”.

Pabalsti un atvieglojumi ir nelieli un salīdzinājumā ar izdevumiem ir niecīgi. Ekonomiskais neizdevīgums un nevēlēšanās uzņemties rūpes par bērnu audzināšanu prevalē pār emocionālo piepildījumu, un apziņu, ka tiek nodrošināts dzimtas turpinājums, ko izjūt vecāki, audzinot bērnus, uzskata E. Vītoliņš.

Viņš uzsver, ka dzimstības līmenis ir atkarīgs no drošības izjūtas ģimenē, pārliecības, kā tā varēs bērnu uzturēt un izskolot. “Pēdējā gada laikā dzimstību negatīvi ietekmē un arī turpmāk iespaidos Covid-19 epidēmija. Zemā dzimstība, neveselīgs dzīvesveids ar lielu skaitu priekšlaicīgi mirušo, īpaši starp vīriešiem darbspējas vecumā, un arī Covid-19 vakcinācijas zemā aktivitāte liecina par ilgstoši nepietiekamu veselības mācības apguvi valsts izglītības sistēmā. Diemžēl daudz cilvēku tic dažādai dezinformācijai un sazvērestības teorijām.

Ikdienas sarunās šad tad esmu dzirdējis frāzi – žēl, ka man nav bērnu vai ir tikai viens. Jā, par bērniem jādomā savlaicīgi! Ja laba veselība, bērni būs arī pēc 40 gadu vecuma sasnigšanas, bet to nebūs daudz. Normālai iedzīvotāju ataudzei vajadzīgs, lai sievietei viņas mūžā būtu divi bērni. Tomēr nepieciešams arī, lai daļai sieviešu būtu trīs vai vairāk darbīgu bērnu, jo ir ļaudis, kuriem objektīvi nevar būt pēcnācēji. Galvenais iemesls ir invaliditāte, arī reproduktīvās veselības traucējumi. Tieši daudzbērnu ģimenēs bieži piedzimst talanti. Šķiet, daudzi amerikāņi un citi ārzemnieki nemaz nezinātu Latvijas vārdu, ja K. Porziņģa un M. Štromberga vecāki būtu aprobežojušies ar diviem bērniem. Vai Latvijas valsts šo sportistu un citiem darbīgu un krietnu bērnu vecākiem ir izteikusi kādu atzinību par bērnu audzināšanā paveikto un pēctecības nodrošināšanu? Svarīgākā ir nauda, tomēr valsts un sabiedrības atzinībai arī ir nozīme,” domā E. Vītoliņš.

Paaudžu nomaiņai nav piedzimuši 200 tūkstoši bērnu

Viņš uzskata, ka ideāla ir tāda iedzīvotāju vecuma struktūra, kurā katrs nākamais vecums ir nedaudz mazāks par iepriekšējo un tā ir līdzīga Ēģiptes piramīdām. Gandrīz tāda Latvijas teritorijā tā pastāvējusi 20. gadsimta sākumā. Turpmākie kari, deportācijas, emigrācija to ievērojami izkropļoja, bet visvairāk ļoti zemā dzimstība pēdējos 30 gados.

E. Vītoliņš aicina pavērot pašreizējo Centrālās statistikas pārvaldes sagatavoto Latvijas iedzīvotāju vecuma piramīdu un novērtēt, ko tāda vecuma struktūra nozīmē valsts izdzīvošanai nākotnē. Galvenā izpētes metode ir vecuma pārbīde atkarībā no prognozējamo gadu skaita. Jāielāgo, ka ik gadu nākamo vecumu mirstības dēļ nesasniedz visi iedzīvotāji. Piramīdas apakšā samazinājums ir procenta daļas, bet pensijas vecumā katru gadu vairāki procenti. Arī migrācija maina iedzīvotāju skaitu un sastāvu.

“Kā redzams, iedzīvotāju vecuma struktūra ir pamatīgi izkropļota. Visvairāk iedzīvotāju ir vecumā no 32 līdz 35 gadiem. Piramīdas apakšā ir liels sašaurinājums. Vecāku vidējais vecums, bērnam piedzimstot, ir apmēram 30 gadi. Iedzīvotāju skaits vecumā no 0 līdz 29 gadiem ir 594 tūkstoši, bet nosacītais viņu vecāku skaits vecumā  no 30 līdz 59 gadiem ir 790 tūkstoši vai par 33 procentiem lielāks. Varam secināt, ka normālai, vienkāršai paaudžu nomaiņai nav piedzimuši vismaz 200 tūkstoši bērnu. Tas labprātīgi noticis brīvvalsts laikā. Vēl jāņem vērā, ka ne visi bērni sasniedz vecāku vecumu.

Lielas problēmas Latvijai radīs sagaidāmā negatīvā dinamika darbspējas vecumā no 20 līdz 65 gadiem. Neatvairāmi līdz pat 2055. gadam 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits būs krietni lielāks nekā 20 gadu vecumu sasniegušo skaits. Tikpat neatvairāmi tuvākajās dekādēs diezgan strauji pieaugs vecuma pensionāru skaits, jo tikai 2055. gadā pensijas vecumu sāks sasniegt mazskaitlīgie pēc 1990. gada dzimušie un pensionāru skaits stabilizēsies. Tātad tuvākajās dekādēs krietni pieaugs pensionāru noslodze attiecībā pret darbaspējīgajiem un, neko būtiski nemainot, sociālās nodrošināšanas sistēma nonāks maksātnespējas situācijā.

Jārūpējas par vīriešu veselību

Situāciju varētu mīkstināt ar vairākiem nepopulāriem lēmumiem. Piemēram, starp tiem varētu būt minimālā pensijas vecuma paaugstināšana virs 65 gadiem, kāda tiek apsvērta vai jau realizēta citur ārzemēs.

Nopietna problēma ir vīriešu priekšlaicīgā mirstība, kas piramīdā izpaužas kā sašaurinājums kreisās malas augšpusē. Latvijā vīrieši vidēji nodzīvo par 9-10 gadiem mazāk nekā sievietes, bet Rietumeiropā un Ziemeļvalstīs šī starpība ir tikai 4-5 gadi. Zēni regulāri piedzimst vairāk, kas saskatāms piramīdas apakšā, bet viņi no mazotnes ir ar mazāku dzīvotspēju. Mūsdienās vīriešu un sieviešu skaits izlīdzinās 35-40 gadu vecumā, bet pensijas vecumā jau ir liels sieviešu pārsvars, jo paaugstināts vīriešu skaits nemaz nesasniedz 65 gadus.

Pašlaik sievietes sastāda divas trešdaļas no visiem vecuma pensionāriem un ir dārgākas sociālās apdrošināšanas sistēmai nekā vīrieši. Galvenie cēloņi vīriešu priekšlaicīgai mirstībai ir neveselīgāks dzīvesveids, smags fizisks darbs, biežāka nonākšana riskantās situācijās, ar alkoholismu saistīti nelaimes gadījumi. Vīrieši daudz biežāk izdara pašnāvības, ciešot no emocionālās vardarbības. Gandrīz no visiem slimību cēloņiem vīriešu mirstība ir augstāka. Attiecīgi profilaksei un ārstniecībai vairāk vajadzētu būt orientētai uz vīriešu veselības uzturēšanu un dzīvības saglābšanu.

Aktīva demogrāfiskā politika nozīmē ne tikai dzimstības jautājumu risināšanu, bet arī plašu sociālu pasākumu kompleksu, kas ietver mirstības samazināšanu, sabiedriskās domas veidošanu tautas izaugsmei, iedzīvotāju dzīves kvalitātes jautājumus, mazinot ļaužu skaitu ar īpašām vajadzībām un atkarībām, reproduktīvās veselības jautājumu risināšanu, migrācijas procesu optimizēšanu u.c. Esošajā situācijā Latvijai svarīga ir arī demogrāfijas zinātnes attīstība, kas pašlaik finansējuma trūkuma dēļ ir pabērna lomā,” uzskata E. Vītoliņš.

Viņš atzīmē – latvieši izturēja gadsimtiem garos vācu kundzības gadus, pasaules karu un okupācijas represiju postu, bet nespēj nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību pēc neatkarības atgūšanas.

Foto: pexels.com

Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” piektdien, 28.janvārī.