“Demokrātijas akadēmijā” mācīsies arī Bauskas novada pārstāvji

Atbalsts Ukrainai, ko pašlaik lielos apmēros sniedz ne vien valsts, bet arī sabiedrība un uzņēmēji, ir lielākā pilsoniskā aktivitāte, kāda piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem. Šāds secinājums izskanēja pirmdien, 30. janvārī, “Demokrātijas akadēmijas” atklāšanā Rīgas pilī. Iniciatīva par licencētu mācību programmu tapusi ar ieceri panākt lielāku pilsonisko aktivitāti, jo samērā maz iedzīvotāju tic, ka ar savu balsi spēj ietekmēt lēmumus un ka viņu balsij ir nozīme, ziņo Latvijas Televīzija.

Kā būt pilsoniski aktīvākiem? Par to vairāku mēnešu garumā mācīsies aptuveni 200 cilvēku  no valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskā sektora, kā arī vienkārši aktīvie iedzīvotāji un līderi no dažādiem reģioniem.

No Bauskas novada uz Rīgas pili devās pašvaldības jaunatnes lietu speciālists Gints Jankovskis, biedrības „Mums pieder pasaule” pārstāve Vita Reinfelde, Kaspars Kalējs no nodibinājuma „ViedDoma”, Ieva Bronko-Pastore no biedrības „Bauskas vecpilsēta”, kā arī Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers.

“Vakardienas “Demokrātijas akadēmijā” tika ilustrēta Latvijas pilsoniskās sabiedrības realitāte. Jāatzīst, ka dati par sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei ir diezgan kritiski. Satraucoši, ka ārpus Krievijas iebrukuma Ukrainā konteksta ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai, desmitā daļa uzticas politiskajām partijām,” pastāsta nodibinājuma “ViedDoma” priekšsēdētājs Kaspars Kalējs.

“Demokrātijas akadēmijas” studentus uzrunāja arī Valsts prezidents Egils Levits.

“Pandēmijas laikā mēs visi bijām liecinieki Latvijas sabiedrības polarizācijai. Pasākumi, lai mazinātu Covid-19 vīrusa izplatību, redzami polarizēja Latvijas sabiedrību. Taču līdzīgas tendences parādījās visur pasaulē – arī citās demokrātijās un pietam varbūt vēl daudz vairāk.

Šie brīvību ierobežojošie pasākumi sabiedrības veselības un drošības vārdā izraisīja asu neapmierinātību dažādās Latvijas sabiedrības grupās, jo bija jāizšķiras starp divām vērtībām. No vienas puses, veselība un dzīvība, tātad – drošība. No otras puses, cilvēka rīcības brīvība. Kura ir svarīgāka šajā konfliktsituācijā?

Pie tam maldinošu vēstījumu metodiska iepludināšana sociālās tīklošanās vietnēs palīdzēja šaurām interešu grupām mobilizēt cilvēku neapmierinātību. Tas vienlaikus atsedza mūsu demokrātijas ievainojamību. Izrādījās, ka ar samērā vienkāršām manipulācijas metodēm, ko sociālpsiholoģijā pazīst jau vairāk nekā 100 gadu, bet tagad, izmantojot digitālās tehnoloģijas, var radikalizēt lielu sabiedrības daļu.

Ja pandēmija izjauca mūsu sabiedrības ierasto dzīvi, tad Krievijas iebrukums Ukrainā ir izjaucis starptautisko tiesisko kārtību. Eiropā ir atgriezies karš, un Krievija cīnās pret visām tām vērtībām, kas ir Latvijas valsts un mūsu Satversmes pamatā.

Ukrainas varonīgā cīņa par savu neatkarību ir izraisījusi sen nepieredzētu sabiedrības solidaritāti.  Salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu, mēs esam pirmajā vietā pasaulē, sniedzot visa veida palīdzību Ukrainai.

Covid-19 pandēmija un Krievijas uzbrukums Ukrainai mums atgādina, cik svarīga loma krīzes brīžos ir sabiedrības prasmēm pašorganizēties un rīkoties kopējā labuma vārdā. Tās ir pilsoniskās prasmes, ko mēs apgūstam dzīves laikā kā savas valsts pilsoņi un patrioti.

Bez aktīvas, prasīgas, kritiski domājošas un radošas pilsoniskās sabiedrības mūsu demokrātijai būtu grūti funkcionēt, grūti izdzīvot.

Demokrātiju palīdz stiprināt cilvēku griba līdzdarboties un līdzatbildība par savu tautu un savu valsti. Tās ir izšķiroši svarīgi tieši šādos lūzuma un krīzes brīžos, kad cilvēki vēlas meklēt un atrast “pleca” un kopības sajūtu,” klātesošajiem norādīja E. Levits.

“Šī būs ilgstoša cīņa par demokrātiskām vērtībām un mūsu dzīvesveidu. Un tā nebeigsies ar Ukrainas uzvaru karā. Tāpēc šodien dibinātā “Demokrātijas akadēmija” ir tālredzīgs ieguldījums mūsu valsts drošībā,” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”).

Pirmo nodarbību akadēmijas studentiem vadīja bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns. Lai gan kopš neatkarības atjaunošanas pagājuši vien nedaudz vairāk nekā 30 gadi, satraucoši, ka ārpus kara Ukrainā konteksta samērā lielā daļā sabiedrības valda vilšanās un neuzticība.

“Ceturtā daļa uzticas valdībai, aptuveni desmitā daļa politiskajām partijām. Kas vēl sāpīgāk – cilvēki netic paši savām spējām. Netic tam, ka var ietekmēt procesus valstī, ka var panākt pārmaiņas. Tikai 14 % tic tam, ka viņu rīcība var ietekmēt lēmumus,” norādīja “Demokrātijas akadēmijas” vadītāja Anita Seļicka.

Kā to mainīt? Par to spriedīs akadēmijas dalībnieki. Paredzēts, ka mācības ilgs līdz pat jūnijam, un tās ir bez maksas.