Uldis Varnevičs
Foto – IVARS BOGDANOVS
Bauskas novada domes sēdē deputāti bez diskusijām nobalsoja par saistošajiem noteikumiem «Bauskas
novada pašvaldības iedzīvotāju konsultatīvās padomes nolikums». Pēc Pašvaldību likuma šādām padomēm jādarbojas visās vietvarās.
Domes sēdē 31. augustā pieņemtos saistošos noteikumus sūtīs Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai, un, ja viss būs kārtībā, tie stāsies spēkā. Tiekoties ar iedzīvotājiem Bauskā 29. augustā, novada priekšsēdētājs Aivars Okmanis vērtēja, ka kandidātu izvirzīšana uz iedzīvotāju padomēm varētu sākties oktobrī. Jāuzsver, ka iedzīvotāju padomju pārstāvji atalgojumu nesaņems – tas būs sabiedriski brīvprātīgs darbs. Vairāk par to var lasīt Bauskas novada domes mājaslapas «bauskasnovads.lv» topošo saistošo noteikumu sadaļā.
No pieciem līdz 15
Tiekoties ar iedzīvotājiem visās četrās Bauskas novada apvienībās un prezentējot topošo Bauskas novada jauno publisko identitāti, Bauskas novada pašvaldības vadības pārstāvji arī stāstīja par iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm.
«Jaunajā Pašvaldību likumā iestrādātas vairākas labas lietas, kas veicina iedzīvotāju līdzdarbošanos pašvaldības lēmumu veicināšanā. To skaitā iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kuru kompetencē būs teritorijas labiekārtošana un tīrība, teritorijas būvju uzturēšanas prasību noteikšana, kas saistīta ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavu saglabāšanu, kā arī kultūras piedāvājums iedzīvotājiem un iespēja piedalīties kultūras dzīvē. Padomei būs jāapzina iedzīvotāju vajadzības, jāinformē pašvaldība, jāinformē iedzīvotāji par padomes darbu, jāsniedz Bauskas novada domei viedokļi, priekšlikumi vai cita informācija. Padomes locekļu skaitu noteiks iedzīvotāju kopsapul-ce – no pieciem līdz 15,» informēja Laura Ārente, Bauskas novada uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja.
Viņa sacīja, ka padomju pārstāvjiem organizēs mācības: «Centīsimies organizēt kopīgas apmācības, lai padomes būtu noderīgas pašvaldībai kā rīks iedzīvotāju interešu izzināšanā. Padomes varēs iesniegt lēmumprojektus izskatīšanai domē Pašvaldību likumā paredzētajos gadījumos, kā arī ierosināt publisko apspriešanu, kā arī pieprasīt un saņemt no pašvaldības institūcijām informāciju, kas saistīta ar padomes uzdevumiem,» sacīja L. Ārente.
Viņa pastāstīja, ka pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas sadarbībā ar novada apvienībām un nodaļām notiks uzsaukumu publicēšana un aicinās pieteikt padomes locekļus. «Tas varētu notikt oktobrī vai novembrī. Visās 20 novada nodaļās padomes diez vai uzreiz izveidosies. Iespējams, būs atkārtota pieteikšanās,» pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Plāno mācības
Bauskā tikšanās ar iedzīvotājiem laikā biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Egija Stapkēviča interesējās, kā padomes darbosies un kādi būs to resursi. «Bauskā jau ir Kopienas centrs kā resurss, bet iedzīvotāju vajadzību apzināšana prasīs anketas, prasmes strādāt ar iedzīvotājiem. Varētu būt, ka padomes locekļiem šāds atbalsts būs nepieciešams. Tas ir precīzs darbs, pareizi uzdot jautājumus, lai saņemtu konkrētas atbildes, to visu apkopot, saņemt kopā. Kāda būs palīdzība no pašvaldības?» vaicāja E. Stapkēviča.
«Telpas nodrošinās pašvaldība, arī anketu nodrukāšanu. Prasmes sastādīt anketas būs jāmācās. Tas ir tikai viens no veidiem, kā uzzināt viedokļus. Ir «Whatsapp» grupas ciemos, un tas arī dod ieskatu viedokļos. Ja būs nepieciešams, skatīsimies, ar kādiem resursiem prasmes attīstīt. Ja būs ierosinājumi, ka trūkst kādu prasmju, tad varēsim organizēt mācības,» komentēja L. Ārente. Viņa sacīja, ka plānoti kopīgi pasākumi visām iedzīvotāju padomēm.
Bažas par aktivitāti pagastos
Baušķenieci Maldu Ignatjevu interesēja, kas būs iniciators padomju izveidei. Viņa arī norādīja, ka būs problēmas ar kandidātu izvirzīšanu. «Baušķenieki ir diezgan kūtri. Ja par to uzrakstīs tikai informatīvajā izdevumā, pilsētas iedzīvotāji var būt neaktīvi kandidātu izvirzīšanai uz šo padomi,» tā M. Ignatjeva.
«Pirmo sapulci sasauks pašvaldība. Pēc tam padomes darbu organizēs padomes priekšsēdētājs. Par Bauskas pilsētu ir mierīga sirds – šeit ir daudz aktīvo kopienas iedzīvotāju. Bažas ir par pagastu iedzīvotājiem. Izvirzīšana notiks uz piecu iedzīvotāju iesnieguma pamata. Katram kandidātam jāuzrunā vismaz pieci iedzīvotāji,» skaidro pašvaldības pārstāvji.
«Ja padomei sāks nākt iesniegumi no iedzīvotājiem un to būs daudz, tas kļūs par administratīvo procesu,» skaidroja E. Stapkēviča. «Galvenais, lai notiek domu apmaiņa,» pauda L. Ārente. «Ir divi ceļi – jūs virzāt šo iesniegumu no padomes puses uz domi, un otrs – ja iedzīvotāji raksta pašvaldībai, un mēs lūdzam padomes viedokli par to,» skaidroja A. Okmanis. E. Stapkēviča atzina, ka liela iesniegumu skaita gadījumā tas var pārvērsties par nopietnu darba slogu padomes locekļiem. «Mums būs svarīgi apzināt idejas, ko darīt. Piemēram, mēs prasīsim arī par Dreņģeru sētu, ko labāk iedzīvotāji vēlas tur redzēt,» komentēja
A. Okmanis.
Kopējais iedzīvotāju atzinums – šādas padomes būs vērtīgas, un atliekot cerēt, ka iedzīvotāji konsultatīvo padomju darbā iesaistīsies gana aktīvi. ◆
Pēdējā cerība
Iedzīvotāju konsultatīvās padomes ir viens no veidiem, kā Pašvaldību likums mēģina aktivizēt politiskās un demokrātiskās kustības pašvaldībās. Kopumā Pašvaldību likums satur vairākus tādus punktus, bet par dažiem uzreiz varam teikt, ka tie jau ir izgāzušies, vismaz vērtējot no Bauskas novada pieredzes. Attiecīgi tas, kādā veidā darbosies iedzīvotāju konsultatīvās padomes, ir pēdējā cerība, ka pašvaldības pēc Administratīvi teritoriālās reformas un Pašvaldību likuma pieņemšanas tiešām kļūs demokrātiskākas nekā līdz šim.
Iedzīvotāju kolektīvais iesniegums izrādījās pašvaldības darbu neietekmējošs – gan gadījumā ar Bauskas novada jaunā zīmola izstrādi, pret kuru protestēja vairāk nekā četri simti iedzīvotāju, gan par Bauskas novada vienotas kapitālsabiedrības izveidi, pret kuru protestēja vairāk nekā deviņi simti iedzīvotāju. Pašvaldība izveidoja komisijas, kuras rīkoja sēdes, rakstīja atbildes, un beigās šīs iniciatīvas nekādi neietekmēja novada domes vadības plānus. Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldība izvēlējās šādas iniciatīvas iesniegšanai noteikt savācamo parakstu slieksni 20 tūkstošu skaitā – pat visas Latvijas iniciatīvās interneta vietnē «Manabalss.lv» vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu savāca tikai dažas no iniciatīvām, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā šādu demokrātijas rīku pilsētas domes deputāti atmet uzreiz.
Vēl nav stājies spēkā likums par pašvaldību referendumu, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas būs tieši tikpat neefektīvs. Likumprojekts paredz – lai rosinātu referendumu, pašvaldībā jāsavāc trešdaļas balsstiesīgo vēlētāju balsis. Ņemot vērā, ka Bauskas novadā pēdējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās mazāk par trešdaļu iedzīvotāju, cerēt uz tādu politisko aktivitāti vismaz Bauskas novadā ir bezcerīgi.
Vēl viena aktivitāte ir tā sauktais līdzdalības budžets. Ar šo aktivitāti Bauskas novadā vēl saskarsimies, bet arī tur politiskā un sabiedriskā iesaiste ir samērā maza – plānots, ka iedzīvotāji virzīs savas idejas, balsos par tām konkursos un pēc tam pašvaldība pati idejas īstenos. Summas būs lielākas, bet sabiedrības iesaiste būs pat niecīgāka nekā mazajos projektos «Iedzīvotāji veido savu vidi».
Man pilnīgi nav saprotama ideja par šīm padomēm? Faktiski tās ir kaut kādas pseidovēlēšanas ar mikroskopisku mandātu (5 atbalstītāju paraksti), kur ar stipri lielu varbūtību iekļausies sociopāti – cilvēki, kuri vēlas būt par tapu jebkurai mucai un reālā pienesuma no tā būs maz. Ok, pieņemsim ideālo variantu – būs tur atbildīgi un kompetenti iedzīvotāji un viņiem būs idejas. ‘Pašvaldība šobrīd jau nestrādā pēc principa, ka viņiem trūkst idejas – kā redzams pašvaldība strādā pēc principa – kā mēs daži esam izdomājuši tā arī darīsim un pat kolektīvie iesniegumi ar krietni lielāku mandātu kā šīs pseidopadomes nemaina lietu kārtību. Kāpēc lai padomes kaut ko mainītu? Tas kas mainītu lietu kārtību – ja pašvaldība atteiktos no daudzām jomām, kurās tā ir nekompetenta un vāja un tās atdotu jau eksistējošām biedrībā apmaiņām pret konkursu un arī finansējumu. Nav pašvaldības paspārnē jātur veselība, sports un kultūra un arī tā pati uzņēmējdarbība – to visu vajag dot biedrībām. Biedrība par padomēme ir labāka ar to, ka tām ir patstāvīgi mērķi un tām ir patstāvības iezīmes, padome tas ir nekas – šodien ir rīt nav un nav vispār nekāda juridiskā spēka – nav tāda juridiska forma kā iedzīvotāju padome un attiecīgi tā neuzņemas nekādu atbildību. Ir pilnīgi naivi iedomāties, ka kāds strādās pašvaldības darbu par velti. Idejas/dabi pret finansēm – nekā savādāk. PS. Ārente un mācīs kā pareizi anketas sastādīt – hmm, mjā – labs joks.
Vispār jau politiķu ambīcijas ir vienas no sociopātu raksturīgajām pazīmēm. SM vienkārši sajutusi draudus un konkurenci, kur visādas biedrības un NVO pašvaldībās imitēja sabiedrības interešu pārstāvjus, tā nodrošinot savu finansiālo eksistenci.
Bet arī šīm biedrībām es nekādu mandātu neesmu devis.
Par plik’ paldies kaķ sprāgst!
Nu es tomēr oponēšu par biedrībām. Biedrības nekad nepārstāvēs visas sabiedrības intereses. Absolūts sabiedrības pārstāvniecības institūts ir vēlēšanas un referendums. Biedrības pārstāv specifiskas nozares un interešu jomas – kultūra, jaunatne, sports utml., un tās savu mērķu sasniegšanai pašas piesaista savus biedrus, kuri aktīvi grib iesaistīties un arī atbilst tām kompetencēm kas ir biedrības mērķī. Otrs ne mazāk svarīgs moments ir tāds, ka biedrības piesaista finansējumu pašas un no ļoti dažādiem fondiem – tie var būt privāti ziedojumi, sponsori, valsts, nevalstiskie fondi, vietējie, ārvalstu utt. Tātad biedrības ir samērā pašorganizējošs, mērķtiecīgs un vienā jomā specializējies + ar pēctecību un motivāciju. Kas būs padome? Random cilvēki, organizēs viņus būtībā pašvaldība, bez konkrēta mērķa (jo deklarēt kompetenci visās rakstā uzskaitītajās jomās ir tas pats kas visu māku, visu protu, visu zinu = bez specializācijas), bez finansējuma, bez pēctecības un motivācija ir uz lielas jautājuma zīmes. Tātad kopsavilkumā labākajā gadījumā tie random cilvēki varēs darīt to uz ko rakstā arī ir mājiens – pašvaldība izdrukās anketas (wow) un tad kā 90tajos gados anketēs cilvēkus (tas ir supersasniegums IT laikmetā). Pašvaldība savāks makulatūru un uzsitīs uz pleca – malači, ļoti noderīga informācija un ieliks skapī. Man ja kas tā bija 90tajos kad kā students veicu aptauju rīgas piena kombinātam. Tiesa toreiz tās manas anketas arī bija s..da vērtas, bet šeit būs tas pats. Pašvaldība varēs ielikt ķeksi – bija sabiedrības iesaiste, mums strādā padome un viss ir čill kā līdz šim. Ja sabiedrībai būs jautājums, tad būs ideāls rikošets – kā? jums taču ir padomes, ko jūs gribas no mums, visi jautājumi padomēm. Super shēma. Jautājums – kādas problēmas pašvaldībai pašai veikt anketēšanu un aptaujas, kas līdz šim to traucēja? Laikam tas ir high tech? Kāpēc piemēram nevarētu darīt tā – ka atlaist jaunatnes lietu speciālistus no pāsvaldības, par ieekonomēto naudu uzrīkot konkursu uz gadu un ļaut pieteikties biedrības nodibinājumus, kuriem nolikumā ir uzdots izdarīt to, to un to? Biedrības to sliktāk izdarītu? Domāju, ka ar kārtu labāk. Un vēl man interesē pamatjautājums – kad pēdējoreiz superpašvaldība veica iedzīvotājiem aptauju > kā jūs vērtējat pašvaldības darbu?
Un vēl es piebildīšu par pārstāvniecību. Ja uz pašvaldības vēlēšanām aiziet 30%, tad tas tikai formāli ir uzskatāms par pārstāvniecību. Esošais sasaukums nav absolūtā pārstāvniecība. Par kaut kādu pārstāvniecību varētu runat, ja būtu 50-60+%. Tāpēc deputātiem būtu mazliet jāpiedomā ko viņi patiesībā pārstāv un kā panākt. lai ir 50-60+ Bet tāda aktivitāte nebūtu diez ko vēlama pozīcijai, jo esošais elektorāts tiem ir labi zināms un vadāms, ja piedalītos vēl 20-30% tad iznākums var sanākt arī neizdevīgāks.
Uz tikšanos atnākušie ir pašvaldības iestāžu darbinieki. Un Laura Ārente to ļoti labi zin. Tātad neviens neatnāca un paaicināja savējos??? Hallo! Kas tas ir???
Konsultatīvā padome ir vien kārtējais vasalis pašvaldības lēmumu pieņemšanas hierarhijā, kurai ir atvēlētas otršķirīgu lēmumu pieņemšanas tiesības tādos jautājumos, kā puķupodu daudzums skvērā vai kuru mākslinieku uzaicināt uz zaļumbali. Tik vien, ka šo lēmumu pieņemšana būs protokolēta. Un jā, tas var nepietikt tiem pelēkajiem kardināliem, kuri šos lēmumus pieņēma līdz šim.
Jūs,bauri,strādājiet par velti,mēs zagsim jūsu idejas un darbus un beigās mums pacels algas,jo nav taču konkurētspējīgs atalgojums pie tāda smaga darba
Pilnīgi pietiks ar puķupodiem- cik anketu vien vajag izdrukāt, lai aptaujātu pilsoņus. Mākslinieku uzaicināšanai jau vajag nopietnākus lēmējus- aizkulišu sarunas un lemšanu pa nopietnam sapulcēs un sēdēs:)
Drīzāk reāli ir urbāņu padome. Urbāņi dara kā tiem izdevīgāk un pašvaldība viņu “padomiem” pakļaujas.
jau padomju laikos visa vara bija padomēm, tālu gan esam tikuši ar “bijušajiem” komunistiem un komjauniešiem jau vairāk kā 30 gadu laikā pie valsts un pašvaldību stūres. Vien modificētais komunisms valstī ieviests, tiesa, priekš absolūtā mazākuma, priekš tiem, kuri ir “pie stūres” un šādas “padomes” nekad nav ņēmuši galvā un neņems, bet “diskusiju” protams jāizvērš, kā tad citādi tos naivuļus pielabinās?
Jebkuru sabiedrību visos laikos var nosacīti dalīt trīs grupās. Pirmie ir tie kuri dara. otrie tie kuri paši neko sabiedriski lietderīgu nekad un nekur nedara un trešie – tie kuri arī neko nedara, bet toties māk kritizēt jebko un jebkuru kurš kaut ko dara.
Pie kuras no trīs grupām pieder Bauskas novada domes darboņi?
un, pie kuriem tu sevi pieskaiti, jeb esi ārpus paša izvēlētajiem kritērijiem, 4. kategorijā kā eksperts?