www.bauskasdzive.lv
Bauskas novada domes deputāti 27.janvāra domes sēdē apstiprināja Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas izveidi un tās darbības nolikumu, portālu informēja pašvaldībā.
Saskaņā ar pieņemto lēmumu komisijā darbosies Bauskas novada deputāti Raitis Ābelnieks un Mārtiņš Mediņš, biedrības „Bauskas vecpilsēta” valdes locekle Ieva Bronko-Pastore, Bauskas novada būvvaldes vadītāja Dace Putna, Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, būvniecības nodaļas vadītājs Ralfs Simanovičs, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse un biedrības „Arhīvs” valdes loceklis Kārlis Sinka. Par komisijas priekšsēdētāju izvēlēta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Mārīte Putniņa, bet par vietnieci biedrības „Bauskas vecpilsēta” valdes locekle Egija Stapkēviča.
Kā norādīja domē, Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas darbības mērķis ir sekmēt Bauskas novada teritorijā esošo kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisku objektu un Bauskas vecpilsētas kā kultūrvēsturiski nozīmīga kompleksa saglabāšanu un attīstību, veidojot vienotu novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības koncepciju.
Atgādināsim, ka 2020.gada nogalē toreizējā Bauskas novada dome atbalstīja Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas izveidošanu. Komisijas sastāvā bija iekļauti Ieva Bronko-Pastore, Raitis Ābelnieks, Dainis Bruģis, Jānis Feldmanis, Ina Līne, Laura Lūse, Dace Putna, Mārīte Putniņa, Māris Skanis, Egija Stapkēviča un Ilze Tijone.
Toreiz Egija Stapkēviča norādīja, ka Latvijā vairāk nekā 20 pilsētās ir vecpilsētu teritorijas, kuras kā kultūras un vēstures mantojumu vajadzētu saglabāt jaunajām paaudzēm, bet veiksmes stāstu pagaidām esot ļoti maz.
Kā labāko piemēru viņa pieminēja Kuldīgu, kur stiprina vecpilsētas teritoriju kā pilsētas centru. Lēmumos dome ievēro principu sakārtot vecās ēkas. Strādā atsevišķa komisija, kuras pamatsastāvā ir trīs speciālisti, kas dažādās sarunu grupās iesaista vēl piecpadsmit personas, kas ir komisijas sastāvā.
Pēdējā laika piemērs esot Valka, kur iedzīvotāju skaits strauji sarūk, pametot īpašumus. Tāpēc sākta pilsētas piemērošana mazākam iedzīvotāju skaitam – vērienīga centrālā skvēra un gājēju ielas izbūve, ēku pārbūve, palielinot pilsētas centra pievilcību. Izvēlējās 24 ēkas – svarīgākās rekonstruēja, pārējās nojauca, lai mazinātu depresīvu noskaņojumu.
Cēsīs savukārt pašvaldība cenšas piesaistīt vecpilsētai jaunus cilvēkus un veicina uzņēmējdarbību šajā teritorijā. Sadzīvo vienviet vēsturiskais un mūsdienīgais.
«Šie stāsti ir neliela daļa no tā, ko var darīt. Jāmeklē kompleksi risinājumi, kas vērsti uz sociālo, fizisko un uzņēmējdarbības vidi. Tas jādara kopējiem spēkiem ar pašvaldību,» iezīmēja E. Stapkēviča.
Sastāvs nedaudz pamainījies, ko tad pārējos izmeta?
Laikam, no tiem pārējiem komisijas locekļiem (un īstenībā no šiem, kas palika un nāca klāt) nekādas lielās jēgas nebij un, visticamāk, nebūs ar’, jo Bauskas vecpilsētā katrs dara, kā grib.
Bez naudas nekas nebūs. Var taisīt komisiju pēc komisijas. Vecpilsēta pa pēdējiem 30 gadiem ir nolaista. Kā pēc kara.
Vajag izsist naudu no 2 pasaules kara rīkotajiem un kompensēt materiālos zaudējumus māju īpašniekiem.
Vai kaut viens loceklis dzīvo vecpilsētā? Pastore īsti neskaitās – dzīvo jaunbūvētā privātmājā.
ja vērojam komisijas veikumu pagājušajā gadā, tad kā vērtēt tās lēmumu par “vēsturiskā mantojuma” pieprasīšanu īpašniekam ēkai Plūdoņa ielā? Ēkai, pēc kuras remonta īpašniekam tika pieprasīts vēlreiz nomainīt jumtu un logus, lai ēka atbilstu “laikmeta garam’? Ēka, kurai apkārt padomju laika un atjaunotās Latvijas laika būves? Vai šī absurda dēļ īpašniekam jau, pirms tas sāka remontu. nevajadzēja teikt, mūsu iegribu dēļ tas izmaksās krietni vairāk no jūsu kabatas?