Airika Balode
Trešdien, 24. maijā, 9. klašu skolēni visā Latvijā atklāja eksāmenu sezonu ar pārbaudījumu angļu valodā, kas turpināsies šodien, 26. maijā, ar runāšanas daļu, kur būs jādemonstrē prasmes monologrunā un dialogos. «Bauskas Dzīve» pirmajā eksāmena dienā viesojās Iecavas pamatskolā, lai noskaidrotu, kāda gaisotne valda izglītības iestādē tik svarīgā dienā.
Ierodoties trešdien Iecavas pamatskolā, te jūtams satraukums. Skolas vadība ar novērotājiem pārbauda klasi, skaņas sistēmas, kā arī gatavojas saņemt eksāmenu aploksni, kura jāatver tieši 30 minūtes pirms eksāmena sākuma. Agrāk nedrīkst – tāds ir likums.
Devītās a un b klases 23 skolēni čalo un sarunājas par to, kas gaidāms. Kāds smejas, kāds kļuvis pavisam nopietns, bet kāds cits satraukti mīņājas. Skolēni – Agnese Niedra, Ralfs Apsalons un Reinis Antonovičs – atzīst, ka lielākais satraukums ir tieši par klausīšanās uzdevumiem un mutvārdu daļu, kas jākārto piektdien. Puiši drosmīgi teic, ka rakstīšanas un lasīšanas daļas viņus nemaz nebiedē, un vieglākais no visiem būšot matemātikas eksāmens.
Agnesi ieaicina direktores kabinetā, lai skolniece būtu klātesoša svarīgās aploksnes atvēršanā un redzētu, ka nekas netiek pārkāpts. Kad skolas vadība sāk kārtot eksāmena lapas, jauniete dodas atpakaļ pie savas klases, lai noskaņotos svarīgajam pārbaudījumam.
Inga Čipena, direktores vietniece izglītības jomā, pašlaik aizvieto iestādes direktori, tāpēc viņai jāuzņemas svarīgās eksāmena dienas organizēšana. «Līdz šim centralizētie eksāmeni bija jākārto tikai vidusskolā, taču šogad pirmo gadu tos kārto arī pamatskolu absolventi,» pastāsta I. Čipena. «Atšķirība ir tāda, ka šie eksāmeni tiek laboti centralizēti, nevis kā agrāk – uz vietas skolā. Pēc eksāmena kārtošanas tie tūlīt tiek sūtīti uz Valsts izglītības satura centru, kur tos skenēs un nodos vērtēšanai.»
Arī digitālā sagatavošanās eksāmenam ir citādāka nekā iepriekš, jo Valsts pārbaudījumu un informācijas sistēma ir mainījusies. «Šie ir pirmie bērni, kuri kārtos eksāmenu pēc jaunās «Skola 2030» programmas. Svešvalodu eksāmenu uzbūve arī ir citādāka nekā iepriekš – klausīšanās, rakstīšanas, lasīšanas un mutvārdu daļas ir saglabātas, taču norisē un pārbaudījuma saturā ir daudz izmaiņu – tas ir visaptverošāks,» stāsta I. Čipena. «Tāpat jebkurā mācību priekšmetā tematiem, sasniedzamajiem rezultātiem un pārbaudījumiem tagad – kompetenču jeb lietpratības izglītībā – jāsaistās ar zināšanām un prasmēm citos priekšmetos, reālo dzīvi un izpratni par to, kā iegūto prasmi skolēns varēs pielietot.»
«Šī gada devītā klase man ir mīļa klase, un tā ir ar visām klasēm, kuras tik ilgi izlolotas,» tā I. Čipena. «Viņi ir azartiski – ja atrod lietu, kas viņus aizrauj, viņi var būt ļoti motivēti. Slinkums, protams, arī var uznākt, bet tie ir pusaudži. Katrs skolēns ir citādāks – kādam ir vieglāk, kādam grūtāk.» Direktores vietniece atzīst, ka par lielāko daļu skolēnu nav šaubu, ka viņi eksāmenu nokārtos, taču vienmēr pastāv neliels risks, ka kādam var nepaveikties.
«Šogad ir nepieciešams sasniegt maz pareizo atbilžu procentus, lai eksāmenu nokārtotu, jo pirmo reizi eksāmens ir pēc jauna satura un centralizēts, kas ir izaicinoši,» pastāsta I. Čipena. «Domāju, ka tāpēc arī nepieciešami tikai desmit procenti, lai nokārtotu eksāmenu, jo šis vēl ir pārejas process.» Papildu uztraukumu skolēniem sagādā arī tas, ka šogad obligāti jānokārto visi trīs eksāmeni, lai absolvētu pamatskolu, agrāk vienu eksāmenu varēja nenokārtot.
Reklāma