Diriģenti: pamazām zaudējam cīņu par dziesmu svētku nākotni

Skolēnu koru situācija novadā un valstī kopumā bēdīga gan uz papīra, gan realitātē

Šovasar jūlijā Rīgā atkal uzjundīs dziesmu un deju radītās vibrācijas, jo norisināsies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Bauskas novada Izglītības nodaļa informē par skaitlisko situāciju skolu koru nozarē, kamēr koru vadītāji pauž viedokli par skaudro realitāti.
Lai lielie dziedāšanas un dejošanas svētki varētu notikt, tiem ir nopietni un atbildīgi jāgatavojas, taču dziedāt gribētāju nav tik daudz, cik varētu vēlēties. Bauskas novada izglītības iestādēs darbojas 14 kori – 11 vispārizglītojošajās iestādēs un trīs mūzikas skolās, bet gaidāmajiem svētkiem gatavojas mazāk nekā puse no tiem.

Katras skolas prioritātes
Bauskas novada Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina «Bauskas Dzīvei» sniedza informāciju, ka kori darbojas visās pašvaldības mūzikas un mākslas, kā arī vispārizglītojošajās skolās. Sadalījums pa izglītības posmiem ir daudzējāds, pārstāvēti gan 1.–4. klašu, gan arī 5.–9. klašu un 5.–12. klašu kori.
«Novadā vairāk apmeklētie ir 5.–9. klašu kori. Jā, diemžēl, tāpat kā visā Latvijā, arī Bauskas novadā koru skaits ir samazinājies – tieši vidusskolas posma koru ir mazāk,» atzīst B. Šumina, «nav tā, ka Bauskas novadā kora nav nevienā vidusskolā – mums ir koris Vecumnieku vidusskolas vecākajās klasēs un Skaistkalnes vidusskolā darbojas 5.–12. klašu koris. Lielākās problēmas varētu būt izglītojamo slodze mācību procesā un prioritātes. Kā problēmu var minēt mūzikas skolotāju un diriģentu trūkumu, kā arī skolu mūzikas skolotāju jau tā pilno slodzi.»
Kā skaidro B. Šumina, tā kā kori izglītības iestādēs ir interešu izglītības pulciņi, pedagogu lielā slodze liedz papildus ņemt koru nodarbības. Svarīgas ir katras skolas prioritātes, proti, kultūra un pašizpausme māk-slā. Jau daudzus gadus lielākajā daļā skolu prioritāte ir zinātnes jeb STEM joma. «Vidusskolas vecuma jaunieši, kam nav iespēju skolā dziedāt korī, var doties uz kultūras namu koriem, ko viņi labprāt izmanto ar gandarījumu dziesmā,» saka pašvaldības darbiniece.

Diriģenta entuziasms un harizma
Koru diriģenti ar jaunajiem dziedātājiem strādā ikdienā. Ineta Pilverte «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka kori Pilsrundāles vidusskolā vada otro gadu, lai gan pēc profesijas ir klavieru skolotāja.
«Kārtojot Mūzikas akadēmijas noslēdzošos eksāmenus, bija jākārto eksāmens arī diriģēšanā. Izvērtējot savas prasmes un spējas vadīt kori, apzinos, ka varu atļauties vadīt tikai jaunāko klašu kori. Uzņemties 5.–9. klašu kori vai vidusskolas kori – nē! Tur ir vajadzīgs diriģents, kurš to ir mācījies attiecīgajā specialitātē,» uzskata mūziķe, «pagājušajā gadā sākot strādāt par mūzikas skolotāju, mans nolūks bija izveidot pirmo klašu kori, kurā dzied visa pirmā klase. Paldies skolas vadībai, kas to atbalstīja! Bija arī 2.–4. klašu koris, kurā dziedāja bērni ar vecāku piekrišanu, kā arī tie, kuri daudz maz prata dziedāt – nevaru atļauties nevienu aizraidīt vai veidot izlasi. Mēģinājumi notika divas reizes nedēļā katram korim – sagatavojām repertuāru Vilim Plūdonim veltītajā pasākumā, uzstājāmies Mātes dienas koncertā.» Šogad skolā darbojas tikai 1.–4. klašu koris, kurā dzied aptuveni 20 bērnu. Kora mēģinājumi notiek vienu reizi nedēļā. Kaut arī pirmo klašu koris šogad nesaņēma atbalstu, I. Pilverte priecājas par ikvienu bērnu, kas vēlas dziedāt skolas korī.
«Skolu koru situācija Bauskas novadā, manuprāt, ir bēdīga. Skolu koru samazināšanās, pēc manām domām, saistīta ar to, ka bērniem tagad ir daudz blakusnodarbību un dažādu aktivitāšu. Kori balstās tikai uz diriģenta entuziasmu, harizmu. Samaksa par interešu izglītību arī daudz ko nosaka, un mazais stundu skaits, kas atvēlēts koriem, nedod iespēju kvalitatīvi sagatavot repertuāru, lai piedalītos Dziesmu un deju svētkos. Bieži tie bērni, kas dzied korī, arī dejo un piedalās dažādās olimpiādēs, tāpēc grūti savienot mēģinājumu grafikus un koncertus,» vērtē I. Pilverte, «apbrīnoju Mārīti Jonkus, kura ilgus gadus strādāja Bauskas Valsts ģimnāzijā ar koriem un pacēla šos kolektīvus augstā līmenī Latvijā. Ļoti daudz ir atkarīgs no atbalsta komandas, kas palīdz diriģentam organizēt mēģinājumus, papildu mēģinājumus, tērpus, transportu un tamlīdzīgi. Mūsdienās katram sevi cienošam māksliniekam ir menedžeris, bet skolas kora diriģentam šīs funkcijas jāpilda pašam. Tomēr diriģents ir mākslinieciska dvēsele, ja viņam nav atbalsta komandas, ir grūti.»

Mazie dziedāšanas svētki
I. Pilverte uzskata, ka korim jādarbojas no pirmās klases, lai bērns izjustu, saprastu kopējo dziedāšanu, kolektīva izjūtu, atbildību, kā arī mācītos skatuves kultūru. Vidusskolas posma dziedātāji visbiežāk jau ir dziedājuši sākumskolas korī un 5.–9. klašu korī, bet gadoties arī tā, ka zēni, kuri pamatskolā nedziedāja, pēkšņi atplaukst un sāk dziedāt vidusskolas korī. Daudz atkarīgs no mūzikas skolotāja, kurš zēnos pamana un atklāj spēju un prasmi dziedāt un iedrošina viņus. Te Pilsrundāles kora vadītāja I. Pilverte uzteic Vecumnieku vidusskolas koru vadītāju Zaigu Jēgeri, kurai ir fantastiskas spējas darbā ar zēnu koriem.
«Daudz ir atkarīgs no repertuāra, diriģenta mākas sabalansēt obligāto ar patīkamo un populāro. Dziesmu un deju svētku nākotne vēl nav apdraudēta, bet tik daudzi tūkstoši dziedātāju kā agrāk gan vairs nebūs. Varbūt jāorganizē novados mazie dziedāšanas svētki? Pirms daudziem gadiem bija jauks pasākums «Lejeniekos», kurā piedalījās visi mazie korīši ar vienkāršām, melodiskām dziesmiņām. Cik zinu, Skaistkalnē vēl notiek pasākums «Pavasaris Šēnbergā»,» atgādina I. Pilverte, «bet šeit atkal mīnusi diriģentam – transports, tērpi, vadības attieksme, vecāku attieksme, bērnu attieksme, daudzu citu pasākumu vienlaicīga norise, bezgalīgā plānošana ar izmaksām, laika apstākļu paredzēšana un tamlīdzīgi. Grūtības piesaistīt koru vadītājus ir elementāri izskaidrojamas – samaksa un transports. Kurš cilvēks brauks no Rīgas, Jelgavas, kaut no Bauskas uz Valli, lai divas reizes nedēļā vadītu kora nodarbību?»

Sasniegumi prasa regulāru piepūli
Skolu koru situācija ne Bauskas novadā, ne valstī kopumā neiepriecina arī Vecsaules pamatskolas kora vadītāju Ingrīdu Zemļinsku.
«Skolu koros dalībnieku skaits samazinās, jo dalību interešu izglītībā var izvēlēties paši bērni, un šo izvēli vai arī nevēlēšanos visbiežāk vecāki akceptē. Mazākumā paliek tie, kuriem vecāki saprot kordziedāšanas nozīmi, atbalsta un dažos gadījumos pat liek apmeklēt kora nodarbības,» viedokli pauž kora vadītāja, «ļoti svarīgs aspekts ir atbalsts kora pedagogam no skolas administrācijas puses. Skolās, kurās aktīvi darbojas kori, gan direktors, gan direktora vietnieki ir personīgi ieinteresēti koru darbības nodrošināšanā – piedalās kora stundās, atbalsta koncertdarbību un tamlīdzīgi. Tomēr lielākajā daļā skolu kora stundām tarificē pietiekamu stundu skaitu, un tas arī ir viss. Tad kora pedagogs viens cīnās, lai nodrošinātu kora dalībnieku skaitu, izvēlētos bērniem patīkamu repertuāru, pastāvīgi motivētu ar dažādām aktivitātēm, lai spētu konkurēt ar spēlītēm telefonos.»
Viņa secinājusi, ka pēdējā laikā šo cīņu pamazām zaudējam, jo sasniegumi kordziedāšanā pieprasa regulāru darbu un piepūli, bet lielākajai daļai bērnu un jauniešu tas šķietot bezgala apgrūtinoši un lieki. Vidusskolu posmā mācību stundu skaits un slodze ir liela, tādēļ kora nodarbības visbiežāk organizē pirms mācību stundām, kas nav īsti piemērots laiks dziedāšanai, vai arī pēc stundām vēlā pēcpusdienā, kad daudzi aktīvie kora dalībnieki apmeklē kādas papildu nodarbības sportā, mūzikā, mākslā, dejošanā vai citā jomā. Tā veidojas apburtais loks, kurā kora pedagogs cenšas kaut ko sakārtot savu iespēju robežās.

Smags un garlaicīgs repertuārs
Pēc I. Zemļinskas domām, dziesmu un jo īpaši deju svētki nākotnē vēl kādu laiku būs – kaut arī liela daļa koru noveco un jauniešus tagadējais repertuārs nesaista, jo tas ir par smagu. Rīgā un lielajās pilsētās ir izveidojušies jauniešu kori, kuriem ir pa spēkam apgūt sarežģīto repertuāru, jo dalībniekiem ir muzikālā izglītība.
«Skolās, kuru administrācija ir ļoti ieinteresēta kora darbībā, nav problēmu piesaistīt koru vadītājus. Daudzi Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku virsdiriģenti un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģenti savu karjeru ir sākuši kā skolu koru vadītāji. Manuprāt, skolu koru darbības atbalsts ir valsts politikas jautājums – ja arī turpmāk skolu koru darbība būs atkarīga tikai un vienīgi no skolas direktora personības, tad skolēnu dziesmu svētki Mežaparka estrādē jau tuvākā nākotnē varētu arī nenotikt,» vērtē I. Zemļinska, «Vecsaules pamatskolas 1.–4. klašu korī dzied gandrīz visi pirmo, otro un ceturto klašu skolēni, kā arī daži trešās klases bērni pēc savas vai vecāku izvēles – kopā 42 skolēni. Vairākums no viņiem dejo tautisko deju kolektīvā un gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Bērni labprāt apmeklē vizuālās māk-slas pulciņa nodarbības un dzied ansamblī, un daudzi pēc mācību stundām dodas uz Bauskas Mūzikas un mākslas skolu, sporta skolu vai Bērnu un jauniešu centru.»

Latvietības kodols un tautas svētums
Vecumnieku vidusskolas koru vadītāja Zaiga Jēgere stāsta, ka izglītības iestādē pašlaik darbojas trīs kori, un divi no tiem – zēnu koris un 5.–12. klašu meiteņu koris ar kopumā aptuveni 70 bērniem – gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
«Kā cilvēkam, kurš ir kora mūzikas fanāts, man vienmēr gribētos, lai skolu koru ir vairāk un tie darbojas aktīvi,» teic Z. Jēgere, «situācija Bauskas novadā nav unikāla un atspoguļo reālo situāciju skolu koru nozarē – koru kļūst mazāk, un arī aktīva piedalīšanās valsts mēroga skatēs un konkursos kļūst kūtrāka. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka skolas korus vada pedagogi, kuros dzīvo entuziasms un mīlestība pret kora mūziku un Dziesmu svētkiem – tie mazliet trakie pedagogi, kuri saredz, ka Dziesmu svētki ir kaut kas vairāk par kopā sanākšanu un kopā dziedāšanu. Tas ir latvietības kodols un mūsu tautas svētums. Kāpēc koru skaits skolās samazinās, nav tik viennozīmīgi atbildams. Ļoti lielas sekas atstāja pandēmijas gadi, pēc kuras bija grūti atsākt mēģinājumus klātienē un atkal tikt atpakaļ darba rutīnā. Arī mūsdienu bērnu un jauniešu dažādās intereses ne vienmēr ir par labu kora mūzikai.»

Valsts atbildība par nāciju
Z. Jēgere uzskata, ka Dziesmu un deju svētku nākotne ir apdraudēta, un tas ir jautājums, kas jārisina valstiskā līmenī. Ne tikai pedagogiem, vecākiem un skolas vadībai būtu jāapzinās, cik nozīmīgi ir šie svētki, bet arī ministriem un visām valsts amatpersonām būtu jādara viss, lai stiprinātu, veidotu un nepazaudētu vienu no svarīgākajiem latvietības stūrakmeņiem – Dziesmu un deju svētkus.
«Tas nav stāsts par dziedāšanu vai dejošanu, tas ir stāsts par to, ko mēs ieliekam bērnos, ko mēs iemācām viņiem sajust, ko viņi var piedzīvot tikai caur šiem svētkiem,» atzīst koru vadītāja. «koru vadītāji ir izdeguši – tas ir trakoti grūts darbs! Samaksa par darbu koru vadītājiem ir niecīga, lai neteiktu – pazemojoši maza. Tas balstās uz brīvprātības principu, jo mēs, koru vadītāji, degam par kora mūziku un Dziesmu svētku kustību, bet ir viens liels «bet» – jauno vadītāju nav! Jaunā paaudze vairs nav gatava strādāt par tādu samaksu. Ja ir, tad tie ir daži entuziasti. Otrs ļoti svarīgs aspekts ir skolas vadības un kolēģu atbalsts – ja skolā tāda nav, tad kori iznīkst, jo nav iespējams strādāt par zemu samaksu un vēl neatbalstošā darba vidē. Tikpat svarīgi, lai arī kolēģi ir ieinteresēti skolas koru darbībā, aicinot bērnus uz kori un skaidrojot, cik tas ir nozīmīgi, savukārt vadības sapratne un atbalsts ļauj strādāt un darboties.»

Saspringtākais laiks vēl gaidāms
Z. Jēgere ir pateicīga, ka var strādāt skolā, kurā ir bijis vadības un milzīgs vecāku atbalsts, kas dod spēku strādāt. Neapšaubāmi, tas esot smags darbs, lai apgūtu repertuāru un noturētu bērnu interesi korī dziedāt. Tās nav tikai plānā paredzētās stundas, kora vadītāja strādā krietni vairāk, arī brīvlaikos un brīvdienās.
«Kopā ar koristiem cenšamies atrast laiku izklaidēm, kas paredz kopīgus pārgājienus, ekskursijas, koristu ballītes, kopīgu maltīšu gatavošanu un mēģinājumus. Dziesmu svētku repertuārs vienmēr prasījis vairāk mēģinājumu un darbu ar niansēm. Šo svētku repertuārs ir izteikti patriotisks, bet ļoti skaists un dzīvs, tajā nav stīvuma un garlaicības,» vērtē mūzikas pedagoģe.
Lai gan pašlaik visa kolektīva uzmanība veltīta svētku repertuāra apgūšanai, Z. Jēgerei kā pedagoģei ir svarīgi katru gadu bērniem sniegt ne tikai koncertu pieredzi, bet arī piedalīties skatēs vai konkursos. Līdz šim kori aizvadījuši skolas koncertus, kas bija veltīti Latvijas proklamēšanas 106. gadadienai, kā arī Ziemassvētku koncertu. Koru vadītāja atzīst, ka saspringtākais laiks noteikti būs pavasarī, kad gaidāmas Dziesmu svētku atlases skates un pavasara skolas koncerts. «Ļoti, ļoti ceru, ka vasarā ar saviem mīļajiem koristiem varēsim piedziedāt Mežaparka Lielo estrādi,» saka Z. Jēgere.

Jautājumi sev pašiem
Savulaik ilgi – no 2008. līdz 2021. gadam – Bauskas 2. vidusskolas kori vadīja Diāna Siliņa.
«Es domāju, ka atbildes katrs var pajautāt pats sev – vai tev vajag skolā kori? Vai tev ir bērni, kas dzied skolas korī? Vai mazbērni? Vai tu pats, ja tev ir balss, dziedi korī? Tu ej uz koru koncertiem? Ja atbilde ir nē, tad nevajag arī jautāt, kāpēc skolu koru skaits ir tāds, kāds ir,» uzskata D. Siliņa, «mana atbilde ir – jā, man vajag kori, un es eju un pati dziedu! Visi trīs mani bērni dzied korī. Esmu atradusi arī jaunākajam puikam šādu iespēju – par to paldies Bauskas Mūzikas skolai!»
Par citiem viņa atbildēt nespēj, jo jūt, ka «cīņa ir zaudēta». «Es neredzu, kam to vajag – tos pāris bērnus, kas vēlas dziedāt, esmu aizvedusi uz citiem koriem. Var augsti speciālisti ielikt skaistus vēstījumus «sejugrāmatā» par to, kā viss notiek un kā visi gatavojas skolu jaunatnes dziesmu svētkiem, bet nav izdarīts pilnīgi nekas, lai trūkumus sistēmā novērstu, un vienīgā cerība, kas to visu izvilks, ir tas ar dīvainu misijas apziņu apveltītais diriģents! Viņš lai iztiek bez kora ierakstīšanas normālā stundu sarakstā, jo to nedrīkst, lai iztiek ar mazāk samaksātām darba stundām nekā par parastām mācību stundām, ar nekādu pienākumu likt bērniem tikt uz mēģinājumiem, bet panākt, lai apgūtu obligāto 20 dziesmu repertuāru – trīsbalsīgu, plašu balss diapazonu prasošu un no galvas skatē atrādāmu. Risināt? Vai vispār vajag risināt? Kuram vajag šo risinājumu? Kur ir tā tauta, kas raujas uz katru kora koncertu kaut tepat Bauskā un par velti? Kur ir tās vecāku rindas, kas klaudzina pie skolu vadītājiem – klau, kur ir koris? Kādi dziesmu svētki?! Nedziediet, netaisiet videi «pēdu», varbūt labāk neelpojiet nemaz?!» ◆

Skolu kori un diriģenti Bauskas novadā
Bauskas pilsētas pamatskolas koris – vada Ilze Bērziņa un Evija Bonāte;
Bauskas Valsts ģimnāzijas koris – Marina Lazdiņa;
Iecavas pamatskolas koris – Maruta Pitkeviča;
Iecavas vidusskolas koris un Iecavas Mūzikas un mākslas skolas koris – Milita Pīlādze;
Pilsrundāles vidusskolas koris – Ineta Pilverte;
Skaistkalnes vidusskolas koris – Sarmīte Zariņa;
Vecsaules pamatskolas koris – Ingrīda Zemļinska;
Uzvaras pamatskolas koris – Māra Audzeviča;
Vecumnieku vidusskolas trīs kori – Zaiga Jēgere;
Bauskas Mūzikas un mākslas skolas koris – Inga Bukša un Ieva Ūdre;
Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas koris «Via Stella» – Liene Batņa.

Reģistrēti dalībai XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos:
Bauskas Mūzikas un mākslas skolas koris;
Bauskas pilsētas pamatskolas 5.–9. klašu koris;
Iecavas vidusskolas 5.–9. klašu koris;
Vecumnieku vidusskolas 5.–12. klašu meiteņu koris;
Vecumnieku vidusskolas zēnu koris;
Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas koris «Via Stella».
Avots: Izglītības nodaļa.

Teksts – ARNITA SPULGA