Diskusijā «Rožmalās» aicina visu sabiedrību piedalīties totālajā valsts aizsardzībā

Zemgales reģionā diskusija par visaptverošu valsts aizsardzību notika Bauskas novada Ceraukstes pagastā, «Rožmalās», 3. jūnijā, kad tikās dažādi sabiedrības un nozaru pārstāvji no Jelgavas, Bauskas, Dobeles novada, Zemessardzes un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. 

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks vispirms sniedza pašreizējās situācijas raksturojumu, akcentējot mūsu aizsardzības izaicinājumu: «Mēs esam neliela valsts, kas atrodas asimetriskā situācijā, jo mums blakus ir lielvalsts Krievija, kuras militārā struktūra ir lielāka nekā mums, kas nav atmetusi savas impēriskās ambīcijas un kuru neapmierina tā ģeopolitiskā situācija, kādā tā atrodas. Arī radikālas ambīcijas tai ir, kā to rāda iebrukums Ukrainā. Kā mums rīkoties? Viena no atbildēm, ko piedāvā aizsardzības nozare – visaptveroša valsts aizsardzība jeb totālā aizsardzība.»

Līdzībās runājot un izmantojot metaforas, A. Pabriks minēja, ka mums jābūt kā maziem ezīšiem, lai lielais radījums, tam pieskaroties, dabū dūrienus un sāpes. 

Ko nozīmē totālā valsts aizsardzība? Pirmais – Latvijas Bruņoto spēku izaugsme, spēju nostiprināšana; otrais – visas sabiedrības sagatavošana, te Aizsardzības ministrija ir uzņēmusies nelielu koordinatora lomu, bet gan pašvaldībām, gan katram pašam indivīdam ar to arī ir jānodarbojas. Te pieminēta arī civilā aizsardzība un tās komisijas, kas darbojas pašvaldībās, to kapacitāte.

Viena no svarīgām tēmām, kam pieskārās ministrs Artis Pabriks, – valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās. To īsteno vairāk kā 100 Latvijas izglītības iestādes, no 2024. gada šīs mācību stundas būs obligātas. Divus gadus – 10. un 11. klasē – vienu dienu mēnesī mācās valsts aizsardzību, kas ietver četrus blokus (valstiskā audzināšana, dzīves skola, fiziskā sagatavotība, militārais bloks) un papildus tam visiem jauniešiem, pašlaik gan brīvprātīgi, piedāvā vasaras nometnes – pēc 10. klases desmit dienas, pēc 11. klases – atkal desmit dienas.

«Līdz ar to mēs jauniešus ievadām valsts aizsardzībā, savā veidā gatavojam arī rezervistus. Krīzes situācijā šie jaunieši zinās, kā rīkoties, un mēs arī zinām, uz ko varam paļauties. Ceram, ka viņi būs potenciālie kadri gan Zemessardzē, gan profesionālajā dienestā vai arī citās tautsaimniecības jomās, kas būs noderīgi valsts aizsardzībai,» teic A. Pabriks.

Diskusijā piedalījās daži Bauskas novada pārstāvji, viņu vidū bija Bauskas 2.vidusskolas direktore Vera Grigorjeva. «Bauskas Dzīvei» viņa atklāja, ka visu šo mācību gadu 2. vidusskolā 10. klasēm jau ieviestas un notikušas stundas valsts aizsardzības mācībā – vienu reizi mēnesī visu dienu ar jauniešiem strādājuši Jaunsardzes centra instruktori, seržanti Raivis Naumovs un Juris Grīslītis. Pirms sākt īstenot valsts aizsardzības mācības programmu, tā skolā skaidrota gan pedagogiem, gan audzēkņu vecākiem, runāts arī ar devīto klašu skolēnu vecākiem, jo jau septembrī šie jaunieši būs desmitajā klasē un viņiem arī būs jāapgūst minētā programma.

V. Grigorjeva pastāsta, ka skolā daudz vērības veltī patriotiskajai audzināšanai, jo visiem, kuri dzīvo Bauskas novadā un Latvijā, ir jābūt lojāliem šīs valsts pilsoņiem. Viņas pārliecība ir gluži tāda kā aizsardzības ministra A. Pabrika paustā: skolas uzdevums ir vispirms audzināt savas valsts patriotus, tad – dot zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā, valodās utt.

Laiks bija atvēlēts, lai runātu par NATO dalībvalstu attieksmi pret karu Ukrainā, kā arī par Latvijas drošību. Piemēram, Vācijas investora jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram, vai Latvijā ir droši investēt, vai te Krievija neiebruks, būtu gan uzdodams Vācijas valdībai, jo pēc NATO līguma 5. panta tikpat droši, cik Vācijā, jābūt arī Latvijā. Krievijas ekonomika ir maksimums 3% no pasaules ekonomikas, Transatlantiskā bloka pasaule kopā ar sabiedrotajiem Japānu, Austrāliju, Jaunzēlandi veido 50% no pasaules ekonomikas. Vai tiešām trim procentiem jāļauj šantažēt 50 procentus?

Ministrs akcentēja, ka pašiem jāorganizē sava domāšana tā, lai paļaujamies paši uz sevi, Latvijas Bruņotie spēki jāstiprina, svarīgs ir ne tikai karavīru skaits, ne tikai aizsardzības budžets, bet ir jāattīsta militārā industrija valstī. Krīzes situācijās globālās piegādes ķēdes «nobrūk», to mēs kovidlaikā redzējām. Mums Latvijā jāražo sava tehnika, munīcija, pārtika, lai nodrošinātu armiju, radītu darbavietas un piesaistītu investīcijas. Aizsardzības ministrija esot kļuvusi par jaunu Ekonomikas ministriju.

«Līdz šim lielākais un redzamākais stāsts ir «Patria» bruņumašīnas, par kurām noslēgts līgums ar Somiju – līgums starp valstīm, 30% investīciju Latvijai. Līgums par bruņumašīnu komplektēšanu Latvijā ir par 200 miljoniem eiro, 63 miljonus investē Latvijā. Bruņumašīnas liek kopā Latvijā, pirmoreiz atsāksim atkal reāli ražot, būs militārā autobūve – gan sev, gan citām valstīm Somijas uzņēmuma «Patria» bruņumašīnas komplektēsim. Tāpat spēkā ir Aizsardzības ministrijas granti pārtikai – piemēram, Bauskas uzņēmumam «Kronis» un Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kas ražo nosacīti sauso pārtiku mūsu karavīriem. Uzdevums – pakāpeniski apgādāt mūsu armiju ar Latvijas ražotāju pārtiku, jo krīzes situācijā, karā poļi mums pārtiku nevedīs,» pārliecināti sacīja A. Pabriks.

Par pašreizējo situāciju pārdomās ar klātesošajiem dalījās arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš prezentēja SKDS un ministrijas veidotās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. Aptauja – par attieksmi pret iebrukuma iespēju Latvijā, par indivīdu gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā. Piemēram, par gatavību bruņota iebrukuma situācijai 64,2% respondentu vispār nav domājuši, savukārt 42,7% aktīvi nepiedalīsies valsts aizstāvēšanā, bet ar ieročiem rokās necīnīsies 63%.

Diskusijā klātesošie gan ministram Artim Pabrikam, gan Jānim Garisonam uzdeva vairākus jautājumus – vaicāja par rezervistu sagatavošanu, kā papildināt armiju, par iespējamu pāreju uz obligāto militāro dienestu; par to, kāpēc NATO valstis nespēj adekvātu komunikāciju izvērst pret Krievijas totālo propagandu, par iespējamu ciešāku sadarbību starp Baltijas valstīm utt..

Diskusijas dalībnieku jautājumi un atbildes – laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā 9. jūnijā.

+ 2