Draudzīgā aicinājuma skolu reitingā visaugstāk Pilsrundāles vidusskola

“Draudzīgā aicinājuma fonds” kopš 2009. gada katru gadu veido skolu reitingu. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem dažādos mācību priekšmetos tiek sagrupētas labākās Latvijas skolas. Nemainīgi labāko sniegumu uzrāda Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Bauskas novada izglītības iestādēm rezultāti ir atšķirīgi.

Bauskas Valsts ģimnāzija ar 5,919 punktiem savā grupā ieņem 28.vietu, kas ir nedaudz labāk kā iepriekšējos divos gados, kad tā ierindojās 32. (2022.gadā) un 30. vietā (2021.gadā). Taču jāmin, ka iepriekš Bauskas Valsts ģimnāzija spējusi iegūt augstāku vērtējumu. Piemēram, 2018. gadā Bauskas Valsts ģimnāzija no 49 reitingā iekļautajām ģimnāzijām bija 11. labākā un trešā labākā starp pilsētu ģimnāzijām (atsevišķi tika izdalītas lielpilsētu ģimnāzijas).

150 pilsētas vidusskolu grupā 25 kopvērtējumā augstāk novērtēto skolu skaitā nav nevienas Bauskas novada skolas. Ar 4,651 punktiem 103. vietu ieņem Bauskas 2.vidusskola, kas ir daudz zemāks sniegums nekā 2022.gada reitingā iegūtā 37. vieta.

No Bauskas novada skolām ik gadu augsti rezultāti lauku vidusskolu grupā ir Pilsrundāles vidusskolai. 2009.gadā ar 7,063 punktiem tā bija labākā lauku vidusskola Latvijā, noturot savu līderpozīcīju arī 2010.gadā. 2013.gadā tā ieņēma trešo vietu, 2015.gadā otro vietu, 2017.gadā ceturto vietu, 2018.gadā trešo vietu. Pirmajā vietā reitingā ar 7,082 punktiem tā atgriezās 2022.gadā, bet 2023. gadā ar iegūtajiem 5,483 punktiem noslīdējusi uz 11.pozīciju. Iecavas vidusskola šajā grupā ieņem 19. vietu, Vecumnieku vidusskola 23. vietu, bet Skaistkalnes vidusskola ierindota 27. pozīcijā no 55 izglītības iestādēm, kas iekļautas reitingā.

Draudzīgā aicinājuma fonda reitinga izveidē izmanto Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotos datus par centralizēto eksāmenu rezultātiem. Kopvērtējuma aprēķinā ietverti visu vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultāti.

Kā ziņots iepriekš, pagājušajā mācību gadā vidusskolas absolventi pirmo reizi eksāmenus kārtoja atbilstoši jaunajam mācību saturam vidējās izglītības iegūšanai, bet otro reizi vidusskolas skolēniem bija iespēja kārtot arī optimālā līmeņa pārbaudījumus jeb zemākā grūtības pakāpē.

Lai iegūtu apliecinājumu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, bija jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī.

Gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventi šogad sliktākos rezultātus uzrādījuši matemātikas eksāmenos.

To nenokārtoja visvairāk 9.klašu skolēnu – 826, bet 1920 skolēni šajā eksāmenā ieguva vērtējumu 10-19%. Pietiekamā līmenī eksāmenu matemātikā kopumā nokārtoja 17 274 skolēni.

Savukārt optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā katrs piektais vidusskolēns jeb 22,03% ieguva 10-19%, bet vidējais skolēnu sniegums novērtēts ar 35%, kas ir zemākais rezultāts starp visiem eksāmeniem.

Matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 12 609 skolēni, no kuriem eksāmenu nenokārtoja 8,71%, bet katrs piektais jeb 19,01% eksāmenā pārsniedza 20% barjeru, novērtējumā iegūstot 20-29%.

Augstāk par valsts vidējo rādītāju Bauskas novada izglītības iestādēs nokārtots eksāmens angļu valodā optimālajā mācību satura apguves līmenī – 68,82 procenti, savukārt valstī vidējais rādītājs ir 63 procenti. Latviešu valodas eksāmena vidējais rādītājs Bauskas novada skolās optimālā mācību satura apguves līmenī ir 59,75 procenti, valstī tie ir 53,8 procenti. Vidējais rādītājs Bauskas novadā eksāmenā sociālajās zinātnēs augstākajā mācību satura apguves līmenī ir 46,1 procents, bet valstī – 39,4 procenti.

Zemāk par valsts vidējo rādītāju Bauskas novada izglītības iestāžu absolventi nokārtojuši eksāmenu bioloģijā augstākajā mācību satura apguves līmenī, uzrādot 40,93 procentus, savukārt valsts rādītājs ir 46,1 procents. Eksāmenā fizikā Bauskas novada skolās augstākajā mācību satura apguves līmenī vidējais radītājs sasniedz 40,05 procentus, taču valsts vidējais rādītājs attiecīgajā eksāmenā ir 43,7 procenti. Eksāmenā matemātikā augstākajā mācību satura apguves līmenī valsts vidējais rādītājs ir 59,9 procenti, bet Bauskas novadā – 48,33 procenti. Eksāmenā kultūrā un mākslā augstākajā mācību satura apguves līmenī mūsu novada izglītības iestādes vidējā rādītājā sasniegušas 40,3 procentus, bet valsts vidējais rādītājs ir 45,9 procenti.

Angļu valodas eksāmenā augstākajā mācību satura apguves līmenī vislabākais rādītājs starp Bauskas novada vidējās izglītības iestādēm šogad ir Bauskas Valsts ģimnāzijai, kur šo eksāmenu kārtoja 45 skolēni un vidējais vērtējums sasniedzis 74,4 procentus. Augsts vidējais vērtējums – 70,1 procents – angļu valodas eksāmenā augstākajā mācību satura apguves līmenī ir arī Iecavas vidusskolā, kur eksāmenu kārtoja 17 skolēni. Zemākais vidējais vērtējums, sasniedzot 46,7 procentus, šajā eksāmenā šogad ir Bauskas 2. vidusskolai, kur eksāmenu kārtoja 53 audzēkņi.

Labākais vidējais rādītājs šogad angļu valodas eksāmenā optimālajā mācību satura apguves līmenī arī ticis Bauskas Valsts ģimnāzijai, kur šo eksāmenu kārtoja 13 skolēni, vidējā vērtējumā uzrādot 80,5 procentus. Vecumnieku vidusskolas 19 šī eksāmena kārtotāji vidējā rādītājā sasnieguši 70,5 procentus. Viszemākais vidējais rādītājs attiecīgajā eksāmenā Bauskas 2. vidusskolai – 61,5 procenti.

Latviešu valodas un literatūras eksāmenā augstākajā mācību satura apguves līmenī vislabāko vidējo rezultātu – 64,2 procentus – šajā gadā starp Bauskas novada skolām uzstādījusi Pilsrundāles vidusskola, kur attiecīgo eksāmenu kārtoja seši skolēni. Otrajā vietā ar vidējo rādītāju 60,6 procentiem ierindojas Bauskas Valsts ģimnāzija, kur eksāmenu kārtoja 15 audzēkņi. Arī šajā eksāmenā zemākais vidējais rādītājs ir Bauskas 2. vidusskolai, kur eksāmenā piedalījās 20 skolēni.

Optimālā mācību satura apguves līmeņa latviešu valodas eksāmenā augstāko vidējo rādītāju sasniegusi Bauskas Valsts ģimnāzija ar 64,8 procentiem, eksāmenu iestādē kārtoja 29 skolēni. Skaistkalnes vidusskolas vidējais rādītājs šajā eksāmenā šogad ir zemākais – 53,1 procents, un eksāmenu kārtoja septiņi audzēkņi. Par Vecumnieku vidusskolas eksāmena rezultātiem latviešu valodas eksāmenā datu nav, jo šo eksāmenu optimālajā mācību satura apguves līmenī audzēkņi nokārtoja jau pagājušajā gadā, un šogad šis pārbaudījums viņiem nebija jāveic.

Matemātikas eksāmenu augstākajā mācību satura apguves līmenī kārtoja skolēni no trim Bauskas novada izglītības iestādēm – Bauskas 2. vidusskolas, kur pārbaudījumu veica 15 skolēni, un vidējais vērtējums, augstākais novadā, sasniedzis 60,6 procentus. Bauskas Valsts ģimnāzijā šo eksāmenu kārtoja 27 skolēni, un vidējais vērtējums ir 46 procenti, bet zemākais vidējais vērtējums – 38,4 procenti – attiecīgajā eksāmenā starp Bauskas novada skolām šogad ir Iecavas vidusskolā, kur šo eksāmenu lika 11 audzēkņi.

Savukārt optimālā mācību satura apguves līmeņa matemātikas eksāmenā augstākais vidējais rādītājs šogad – 45,2 procenti – ir Bauskas Valsts ģimnāzijai, kur eksāmenu kārtoja 46 skolēni. Zemākais vidējais rādītājs jeb 26,3 procenti šajā eksāmenā šogad ticis Skaistkalnes vidusskolai, kur pārbaudījumu veica astoņi audzēkņi.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Valsts izglītības un satura centrs turpina veikt padziļinātu analīzi nacionālā līmenī par skolēnu sniegumu centralizētajos eksāmenos. Lai arī iepriekš izskanēja, ka secinājumi varētu būt zināmi oktobra nogalē, sagaidāms, ka tas nevarētu būt ātrāk par novembra nogali.

Foto: Daiga Saka , Pilsrundāles vidusskolas direktore ar pūci, ko skola ieguvusi 2018. gadā par 1. vietu kopvērtējumā centralizētajā eksāmenā angļu valodā. Foto no arhīva.