Dreņģeru iebraucamā sēta, kuras nolaistā fasāde gadiem bojājusi Bauskas vecpilsētas vaibstus, tuvākajā nākotnē varētu pārtapt par Bauskas amatu māju.
Šādu redzējumu un pārbūves priekšlikumu piektdien, 29. novembrī, sabiedrībai apspriešanai nodeva novada pašvaldība. Pasākumu atklāja projekta vadītāja Jolanta Kalinka, iepazīstinot sanākušos ar Bauskas amatu mājas koncepciju.
Ēkā plānots ietilpināt vairākas funkcijas, lai tās saturiskais piedāvājums sabiedrībai būtu maksimāli plašs, balstīts vajadzībās un arī pielāgots projektu konkursam, kurā paredzēts iegūt finansējumu atjaunošanai. Te varētu strādāt Tautas lietišķās mākslas studija «Bauska» (TLMS «Bauska»), restaurācijas un kokamatniecības centrs, kā arī tur tiktu organizētas aktivitātes sadarbībā ar Bauskas Bērnu un jauniešu centru (BJC) un biedrību «Bauskas vecpilsēta».
Restaurācijas un kokamatniecības centrs iedzīvotājiem sniegtu konsultācijas par ēku saglabāšanu un restaurāciju, praktisku koka būvgaldniecības restaurāciju, kokamatniecības apmācības, finansējuma piesaisti no Latvijas un ārvalstu fondiem izpētei un restaurācijas darbiem u. c.
Sadarbībā ar BJC amatu mājā tiktu organizētas praktiskās apmācības gan jauniešiem, gan arī pieaugušajiem, kuriem līdz šim telpu trūkuma dēļ tādas nav bijusi iespēja nodrošināt, piemēram, ādas un keramikas priekšmetu izgatavošanā, lietu atjaunošanā, floristikā. BJC direktore Veronika Puķe apliecināja gatavību iesaistīties un atbalstīt šo projektu.
J. Kalinka atklāja, ka uz amatu māju no pašreizējām telpām Bauskas muzejā plānots pārcelt TLMS «Bauska». Galvenā problēma, ar kuru tagad saskaras studija, ir vides pieejamība. Arī Bauskas muzejam akūti trūkst telpu krājuma izvietošanai. Sapulcē klātesošā TLMS vadītāja Aiva Linkeviča apstiprināja, ka vides pieejamība studijai ir svarīga. Viņa piebilda, ka studijai ir milzīgs potenciāls, ko jaunajās telpās varētu plašāk izmantot. Viņa atzinīgi novērtēja projektā plānoto virtuves studiju, jo tā ļautu studijas dalībniekiem darboties arī tādās tehnikās kā batikošana, filcēšana, krāsošana.
Savukārt sadarbībā ar biedrību «Bauskas vecpilsēta» amatu mājā iecerēts organizēt apmācības, konsultācijas māju apsaimniekošanā un vēsturisko ēku atdzīvināšanā. Biedrības valdes priekšsēdētāja Egija Stapkēviča pauda atbalstu projektam, atzīmējot, ka Bauskā nav speciāla amatniecības centra, kur iedzīvotāji varētu mācīties, kā sakārtot savus vēsturiskos īpašumus.
«Sākotnēji varbūt šķiet, ka esam mēģinājuši ļoti daudz funkciju satilpināt ēkā, bet, kā jau teicu, – raugāmies uz projektu konkursu. Ar šādu plašu piedāvājumu mēs esam maksimāli konkurētspējīgi finansējuma ieguvei, jo nav noslēpums, ka no Zemgales reģiona atbalstīs tikai vienu projektu. Tas nozīmē, ka jādara viss iespējamais, lai šo finansējumu saņemtu,» piebilda J. Kalinka.
Izbūvēs arī bēniņstāvu
Bauskas amatu mājas būvprojekta izstrādātājas SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs» pārstāvis, arhitekts Jānis Caunītis klātesošajiem pastāstīja par paredzēto telpu izvietojumu un iekšpagalma plānojumu, ievērojot visas koncepcijā minētās funkcijas.
Ēkas plānojuma struktūra veidota tā, lai katra funkcija būtu nodalīta savā zonā. Esošais ēkas perimetrs tiks saglabāts, papildinot to ar bēniņstāva izbūvi. Ēkas spārnu Kalna ielā daļēji paredzēts atvēlēt skārdnieku, daļēji restaurācijas un kokamatniecības darbnīcai. Plūdoņa ielas spārnā atradīsies audēju darbnīca. Savukārt pagalma pusē tiks ierīkota garšu studija. Bēniņstāvā plānots izveidot koplietošanas pasākumu zāli, biroja, kā arī tehniskās palīgtelpas.
Galvenā ieeja paredzēta ēkas centrālajā daļā, no kuras apmeklētāju plūsma tiktu novadīta uz jau minētajām zonām. Ēkā tiks nodrošināta vides pieejamība, tajā skaitā lifts uz ēkas otro stāvu.
J. Caunītis norādīja, ka detalizēts telpu plānojums vēl tikai taps, jo jāprecizē darbnīcām nepieciešamais iekārtu apjoms. Šobrīd tas skaidrs tikai audēju darbnīcai.
Raksturojot situāciju Dreņģeru sētai piegulošajā ārtelpā, viņš atzīmēja, ka zemesgabals un tā apjoms laika gaitā ir mainījies. Iekšpagalma teritoriju pašlaik izmanto arī BJC, un tas nemainīsies arī turpmāk. Tā kā teritorija ir ierobežota, lielas variācijas, kā to organizēt, neesot.
No vēsturiskajām konstrukcijām saglabāt varēs maz
Sabiedriskās apspriešanas diskusiju daļā priekšlikumus varēja izteikt dalībnieki. Pasākumā klātienē un tiešsaistē bija pulcējušies pašvaldības speciālisti, Bauskas muzeja, Bauskas pils, TLMS «Bauska», BJC, pašvaldības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas, biedrības «Bauskas vecpilsēta» pārstāvji un arī daži iedzīvotāji.
Komentārs par plānoto ēkas pārbūvi bija Bauskas muzeja pārstāvim, vēsturniekam Raitim Ābelniekam. Viņš norādīja, ka projekta vizualizācijā fasādei ar kolonādi paredzēti trīs logi, taču vēsturiski tur bijuši tikai divi, kuriem pa vidu durvis. Kaut ieeja tagad plānota citā ēkas pusē, tomēr, saglabājot durvis arī kolonādes daļā, ēkas izskats būtu tuvāks vēsturiskajam oriģinālam.
Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, cik no vēsturiskās celtnes pēc pārbūves vispār saglabāsies, turklāt izbūvējot vēl arī bēniņstāvu, atbildi sniedza Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas priekšsēdētāja Mārīte Putniņa. Viņa atzina, ka visiem zināms, cik sliktā tehniskā stāvoklī ēka šobrīd ir. Līdz ar to diezgan maz oriģinālo konstrukciju varēs saglabāt, taču to apjomu precizēs projektēšanas gaitā. Tomēr ēkā saglabājušās pietiekami daudz apdares detaļu, un tās, kuras būs iespējams saglabāt, tikšot saglabātas vai izmantotas pārējo detaļu rekonstrukcijai.
R. Ābelnieks piebilda, ka aiz kolonādes otrais stāvs bijis arī senajai ēkai, jo tur bija logi.
Augstās ietves, lietusūdeņi, automašīnu stāvvietas
Projektētājam tika jautāts arī par to, kā paredzēts ēku pasargāt no Kalna ielas satiksmes ietekmes, no sālītā šķīdoņa ziemas laikā. J. Caunītis uzsvēra, ka, atjaunojot ēku, visi faktori, kas attiecas uz ēkas ilgtspēju, tiks izvērtēti. Pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone norādīja, ka jau šobrīd, pārbūvējot Kalna ielu, braukšanas josla ir attālināta no ēkām un šķīdonis mazāk nonāks uz namu sienām.
Projekta autori tika aicināti pievērst uzmanību arī ietvju augstumam, kas pēdējo 50 gadu laikā ir stipri paaugstinātas un bojā vecpilsētas ēkas, adekvātai lietusūdeņu novadīšanas sistēmas izbūvei, apkārtnē esošo automašīnu stāvvietu sakārtošanai, lai pasākumu laikā spēkrati netiktu haotiski novietoti.
R. Ābelnieks arhitektam jautāja arī par Dreņģeru sētas pagrabiem un to, vai projektā nav plānots tos atjaunot. Projektētājs atzina, ka šādu plānu nav, jo teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Tomēr projektēšanas laikā to var izvērtēt, un, ja nonāks pie secinājuma, ka pagrabi saglabājami, tad to arī darīs.
Ne ātrāk kā 2027. gadā
Jautāta par optimistiskāko scenāriju projekta tālākai gaitai, J. Kalinka pauda, ka ēka ekspluatācijā varētu tikt nodota ne ātrāk kā 2027. gadā. Līdz 2025. gada oktobrim paredzēta būvprojekta izstrāde. Ja tiks iegūts projekta finansējums, tad pēc projektēšanas sekos iepirkuma procedūra atjaunošanas darbiem, kas aizņems vismaz 4 – 6 mēnešus. Tikai pēc tam var uzsākt reālus atjaunošanas darbus. Projekta konkurss tikšot izsludināts jau šogad decembrī, bet projekta iesniegšana varētu būt nākamā gada martā, aprīlī. Pagaidām cita plāna, kur iegūt finansējumu ēkas atjaunošanai, nav, taču, ja minētajā projektu konkursā tas neizdosies, tad tikšot meklētas citas iespējas. «Šis darbs nedrīkst apstāties tikai pie projektēšanas,» uzsvēra J. Kalinka.
E. Stapkēviča lūdza projekta vadītāju vēlreiz precizēt, kādam iedzīvotāju lokam Bauskas amatu māja būs pieejama. J. Kalinka norādīja, ka tie būs TLMS «Bauska» interesenti, restaurācijas un kokamatniecības centra apmeklētāji, vecpilsētas iedzīvotāji un tie, kas vēlēsies izglītoties ēku atjaunošanā, BJC apmeklētāji, arī viesi no citām Latvijas pilsētām, kuri vēlēsies piedalīties nodarbībās. «Ja iegūsim projekta finansējumu, tad viens no kritērijiem ir, ka 2029. gadā apmeklētāju skaitam jābūt desmit tūkstošiem cilvēku gadā. Mums piedāvājums ir jāveido tāds, lai šo rādītāju sasniegtu un aptvertu plašu auditoriju,» skaidro projekta vadītāja
Vai Bauskā ir moderns centrs, kur jaunieši var rast interesi par STEM zinātnēm – robotika, elektronika, automatizācija, programmēšana, ķīmija, biotehnoloģija? Domāju, ka nav, jo tās ir pieprasītākās zināšanas pasaulē un tādas arī paliks. Cik aktuālas ir šīs amatuprasmes? Pensilvānijā āmišu kopienā varbūt tas viss arī ir vajadzīgs un rādās, ka novada vīzija ir radīt tādu senioru placdarmu un savukārt lai jaunieši močī ar slikiem, alutiņu iedzer un vispār, labāk, lai pazūd no pilsētas. Prioritātes. Visas tās stratēgijas nacionālie attīstības plāni ir tufta pilnīgākā, tiklīdz sāk tērēt naudu antikvariātos.
Bija te identitātes meklējumi – ja godīgi, tad vislabākā novada identitāte būtu – brilles, jo tā vislabāk atspoguļo virzienu kurā braši tiek soļots!
Labi, TLMS vēl, bet biedrībai “Bauskas vecpilsēta” jau ir telpas, kuras izmantot aktivitātēm, savukārt, BJC vispār izpleties pa divām lielām ēkām! Un muzejs tiešām stieps uz turieni savus eksponātus? Ok, piķis nav problēma, un grausts ir jāatjauno, bet taču neliekuļojiet! Tā “saulainā perspektīva” par iedzīvotāju aktivitātēm ir tik ļoti aiz matiem pievilkta. Nu nevajag nevienam tās jūsu izglītojošās sanāksmes, un, nezvai gadā savāksies 10000 filcēšanas un batikošanas entuziastu. Bet galvenais to visu nopietniem ģīmjiem pasniegt, tā teikt, ja noticēsim paši, varbūt vēl kāds pavilksies līdzi
Nu neparko neliksies mierā.
kas varētu būt labāks par šo ideju? Mūsu “rātskugi”- deputāti un novada vadība jau ieņēmuši vietas par gandrīz 2 miljonus eiro “restaurētajā” rātsnamā. Tagad pienākusi reize par mākamo departamentu izvietošanu šādam nolūkam izmatojamajai ēkai vecpilsētā. Uz priekšu mūsu mīļie, neskaudīsim, ja jūsu amatkrēsli tiks novietoti jaunajā ēkā, arī nekad neizmantotajā bēniņstāvā, jo jūsu tak mežonīgi daudz…
Amatam ir zelta pamats trādi-rīdi-rā…
Izlasiet Daiņa Bruģa rakstu par šo tēmu 03.12.2024.Bauskas dzīvē. Šeit tad runā speciālists, apskatītas visas dažādās un nevajadzīgās telpas, viss Minhauzena projekts , tas, ka mūsu novada dižie un varenie, un līdzīgie slimo ar lieluma māniju…..Tas , ka projekts nu nepavisam nav autentiska,tā nav restautācija…..
visam jābūt līdzsvarā un vismaz pagaidām mēs to spējam, cik novadā atklājam jaunu kultūrtelpu, tik arī nabagmāju. Vai neesam malači?
Nu un tagad skatamies kā projektēšanas un būvniecības darbus veiks kādam pie varas esošam pietuvināts uzņēmums/persona. Cita iemesla jau šim visam trādirīdim nav.
Senioru veselības centru izveidot .
Izcila spītība! Sile var zust vienam bariņam?
Visiem gudrajiem komentētājiem – lūdzu iesaistieties kopīgajā darbā! No komentāriem nolasu, ka visi gudri – tikai ne tie, kas cenšas un reāli dara, lai situāciju mainītu. Vai tad mēs visi nezinām un neredzam, ka situācija ir sarežģīta? Vai mums kāds Ameriku atklāja? Nu tak nē. Anonīmiem komenmtāriem ir 0 vērtība. Bet laikam ne uz ko citu vairāk neesiet spējīgi, tad jūsu padoms ir tik pat vērts!
Kaut kā nepamanīju, ka pats (pati) esat minējis (minējusi) savu vārdu un uzvārdu. Un kur tad norit tas kopīgais darbs? Kur tam var pieteikties?
Kāds darbs! Latvijā vienam slānim naudu maksā par shēmām.