No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms. Vidējā ātruma kontroles iekārta ir uzstādīta arī uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas dzelzceļa tilta līdz Lejas Ģūģiem Ķekavas novadā (netālu no lauksaimniecības tehnikas tirgotāja “Dojus Latvija” tirdzniecības vietas un degvielas uzpildes stacijas “Virši”).
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Anna Kononova paskaidroja, ka Rīgas apvedceļa posms ir verificēts un ir veikti visi priekšdarbi, lai tas sāktu kontrolēt vidējo ātrumu. Nākamie posmi, kuros tiks veikta verifikācija un kuri sāks darboties, būs uz Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.-62,3. km), uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.-38,7. km), kā arī uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.-20,1. km).
A. Kononova nevarēja nosaukt precīzu datumu, kad posmu pārbaudīs uz Bauskas šosejas, bet apliecināja, ka līdz augusta beigām pavisam noteikti auto maģistrāles A7 posmā no Lejas Ģūģiem līdz Iecavai (25,3.-40,1. km) ierīce sāks mērīt ar kādu ātrumu pārvietojas autovadītāji.
Jāmin, ka radarus ieviesīs arī Jelgavas šosejas (A8) posmā no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā, Liepājas šosejas (A9) posmos no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) un no krustojuma ar autoceļu Tebbra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem, Ventspils šosejas (A10) posmos no Varkaļiem līdz Griķiem, no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi un no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu, kā arī uz valsts galvenais autoceļa Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža posmā no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) un uz reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30).
Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Būtiskākas korekcijas bija Tallinas šosejas (A1) posma sākumā, kur tika mainīts no 13,44. kilometra uz 14,07. kilometram, lai visā posmā būtu vienmērīgs atļautais ātrums 90 kilometri stundā, un Bauskas šosejas (A7) posms, kura sākums saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem mainīts no 24,24.kilometra uz 25,21.kilometru.
Uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” skaidroja, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu “Par policiju”, sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, piestādīs un administrēs Valsts policija.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu atbilstoši iepirkuma rezultātiem uzstāda “Fima Group” par līgumcenu 1,261 miljons eiro. No tās apmēram 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet apmēram 360 000 eiro – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.-2025.gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar kavējumu, tāpēc “Fima Group” tiks piemērots līgumsods par aptuveni piecu mēnešu kavējumu.
Lietuvā patlaban darbojas 131 vidējā ātruma kontroles posms, un statistika liecina, ka tas ievērojami uzlabo satiksmes drošību. 28 no esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem Lietuvā darbojas kopš 2021.gada, un cietušo skaits šajos posmos ir samazinājies par 70%, salīdzinot ar periodu pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas. Līdz 2021.gadam šajos posmos vidēji ceļu satiksmes negadījumos bija 80 ievainotie un septiņi bojāgājušie, savukārt pēc vidējā ātruma sistēmas uzstādīšanas 2021.gadā – 26 cietušie un divi bojāgājušie. Līdz 2024.gadam Lietuvā plānots ieviest vēl 27 vidējā ātruma kontroles posmus.
