www.bauskasdzive.lv
No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms. Vidējā ātruma kontroles iekārta ir uzstādīta arī uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas dzelzceļa tilta līdz Lejas Ģūģiem Ķekavas novadā (netālu no lauksaimniecības tehnikas tirgotāja “Dojus Latvija” tirdzniecības vietas un degvielas uzpildes stacijas “Virši”).
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Anna Kononova paskaidroja, ka Rīgas apvedceļa posms ir verificēts un ir veikti visi priekšdarbi, lai tas sāktu kontrolēt vidējo ātrumu. Nākamie posmi, kuros tiks veikta verifikācija un kuri sāks darboties, būs uz Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.-62,3. km), uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.-38,7. km), kā arī uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.-20,1. km).
A. Kononova nevarēja nosaukt precīzu datumu, kad posmu pārbaudīs uz Bauskas šosejas, bet apliecināja, ka līdz augusta beigām pavisam noteikti auto maģistrāles A7 posmā no Lejas Ģūģiem līdz Iecavai (25,3.-40,1. km) ierīce sāks mērīt ar kādu ātrumu pārvietojas autovadītāji.
Jāmin, ka radarus ieviesīs arī Jelgavas šosejas (A8) posmā no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā, Liepājas šosejas (A9) posmos no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) un no krustojuma ar autoceļu Tebbra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem, Ventspils šosejas (A10) posmos no Varkaļiem līdz Griķiem, no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi un no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu, kā arī uz valsts galvenais autoceļa Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža posmā no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) un uz reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30).
Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Būtiskākas korekcijas bija Tallinas šosejas (A1) posma sākumā, kur tika mainīts no 13,44. kilometra uz 14,07. kilometram, lai visā posmā būtu vienmērīgs atļautais ātrums 90 kilometri stundā, un Bauskas šosejas (A7) posms, kura sākums saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem mainīts no 24,24.kilometra uz 25,21.kilometru.
Uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” skaidroja, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu “Par policiju”, sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, piestādīs un administrēs Valsts policija.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu atbilstoši iepirkuma rezultātiem uzstāda “Fima Group” par līgumcenu 1,261 miljons eiro. No tās apmēram 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet apmēram 360 000 eiro – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.-2025.gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar kavējumu, tāpēc “Fima Group” tiks piemērots līgumsods par aptuveni piecu mēnešu kavējumu.
Lietuvā patlaban darbojas 131 vidējā ātruma kontroles posms, un statistika liecina, ka tas ievērojami uzlabo satiksmes drošību. 28 no esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem Lietuvā darbojas kopš 2021.gada, un cietušo skaits šajos posmos ir samazinājies par 70%, salīdzinot ar periodu pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas. Līdz 2021.gadam šajos posmos vidēji ceļu satiksmes negadījumos bija 80 ievainotie un septiņi bojāgājušie, savukārt pēc vidējā ātruma sistēmas uzstādīšanas 2021.gadā – 26 cietušie un divi bojāgājušie. Līdz 2024.gadam Lietuvā plānots ieviest vēl 27 vidējā ātruma kontroles posmus.
Atkal vilksies uz 70km/h daļa braucēju :)))))
Ceru, ka fiksēs arī ar ārzemju numuriem!
Vēl vienu vidējjo no Bauskas līdz Iecavai lūdzu
ja par tiem pāris miljoniem pieņemtu darbā kaut pāris policistu uz visiem, šeit minētajiem ceļiem visā to garumā, kuri tiešām strādātu, tad nebūtu vajadzīga kārtējā “naudas apguve”, lai piecos kilometros sabremzētu satiksmi un autovadītājiem uzdzītu stresu, jo ne jau visi aiz bailēm brauks uz atļautajiem 90, un vēlāk, “brīvajā”, daudzreiz garākajā ceļā rādītu ko prot… Bet tāda jau ir tā politika- “projektu realizēšana” , kur iespējams ko ‘paņemt” projekta “tēviem” , bet ko paņemsi no policista, kurš tiešām strādā, ja strādā, par krietni mazāk kā diviem miljoniem?
Ja domātu par drošību būtu 2 joslas katrā virzienā. Ja domā kā nokāst piķi – radars uz katra stūra.
Lūdzu instruktāžu kā tad pareizi ir braukt, lai nepārkāptu jauno, ieviesto brūnumu!
Tā jau bardaks uz a7, bet tagad būs dupsī. Bet medus vilcieniņa mīļotājiem.
Da brauksim gar puķi un viss būs štokos !!!
arī pirms fotoradaru ieviešanas un interaktīvo ceļazīmju uzstādīšanas par miljoniem eiro, naudas apguvēji ar putām uz lūpām apgalvoja- nu tik būs, cik ļoti samazināsies ātrums un avāriju skaits uz “uzlabotajām” šosejām. Bet reālajā dzīvē- nauda “apgūta”, brauc arvien trakāk un avarē vairāk, bet Lietuvā, kā te pamato jaunās kontroles ieviešanu, pārkāpējus ķer ne jau roboti, bet policisti un cītīgi ķer.
Naudas nokāšana!!!..avārijas tas nemazinās…pie reizes arī vajadzētu štrāfet tos kas brauc mazāk pa 80km h.
Ļoti laba ziņa, jo pie mums joprojām ir padomju tradīcijas, kad skaitlis uz ceļazīmes ir tikai rekomendējoša un var pēc saviem sētas noteikumiem pielikt klāt un tādējādi radīt haosu uz ceļa. Noteikti būtu nepieciešams arī Iecava-Bauska tāds pat risinājums – sērga ar hronisku ātruma neievērošanu ir jālikvidē.
Lēnie nav problēma – apdzen un aizmirsti. Kad sāk vilcieniņā kolonnas veidot tad gan nav labi un tur problēma ir nevis ātrums, bet distances neievērošana. Baidies apdzīt smago > ? Nu tad nelien tai D*rsā, bet atļauj citiem vietu manevram.
Labāk būtu pa visiem šiem 30+gadiem šajā mazajā teritorijā ātrgaitas ceļus sabūvējuši,tad domātu par kautkādiem radariem,kurās vietās salikt.
Smirdošs suņa sūds, ne satiksmes drošības uzlabošanas līdzeklis! Radars liek vadītājam samazināt ātrumu, tikai aizmirst, ka nogalina nevis ātrums, bet strauja apstāšanās, lasi – ceļu infrastruktūras (vairāku joslu šosejas, pretējo virzienu atdalošas metāla barjeras, u.c.) neesamība, kā rezultātā rodas frontālās sadursmes. Jo dzērājšoferiem un atsaldētajiem lidotājiem tak pie pakaļas visi radari, viņi brauca, brauc un brauks, neviens radars fiziski nepiespiedīs viņus neuztriekties virsū pretim braucošajam. Bet kā naudas mašīna valsts bomžīgajā budžetā radari sevi jau izsenis ir pierādījuši!
tev ar galvu kā, to augšējo, ja uzskati, ka ātruma kontrole piecu kilometru garā posmā izskaudīs pašreizējo “haosu” uz ceļiem? Ja smadzenes būtu īstā vietā, tad uzreiz, bez garas prātošanas saprastu, ka ātruma kontrole dažu kilometru garā posmā radīs vien stresu, kā arī haosu aiz pārcentīgiem braucējiem, uz 80 km/h braucošiem, bet nekādā mērā neietekmēs uz Latvijas ceļiem redzamo. Projektiņš vien dažam labam priekš naudas apgūšanas, jo ne jau tie pieci kilometri izmācīs tos. kuri ilgus gadus skolojošies regulāri pamest savus autiņus “zem zīmes” krustojumos, invalīdu stāvvietās, kā arī divām apzīmētām stāvvietām pa vidu. Gadiem pierastā nesodāmības sajūta uz trasēm izpaužas jau daudz nopietnākos pārkāpumos un ne jau šis naudas apgūšanas projektiņš tādus ārstēs. “Ārstēt” jāsāk jau ar pašiem pamatiem- pienākošs un neizbēgams sods jāsaņem jau par jebkuru pārkāpumu un jāsāk jau ar to, ka “sīko pārkāpumu’ gadījumos policistam nebūtu jānovērš skatiens uz citu pusi….
Pirmkārt, plānotais posms ir dzelceļš-Virši, kas nav 5 km, bet viens no problemātiskākajiem posmiem, kurā ir pietiekami daudz “melnie” punkti. Ja tur izdodas noturēt 90kmh, tad tas principā likvidēs bezjēdzīgās un bīstamās apdzīšanas, kuras tur ir šobrīd. Otrkārt, visas tās apdzīšanas (pat ja apdzen 80kmh) ir stipri bezjēdzīgas, jo finālā braucējs nenonāk Rīgā vai otrā virzienā būtiski ātrāk, tātad nav praktiskā ieguvuma šādiem manevriem un attiecīgi tas nevar būt arguments tam, ka šādas kontroles sistēmas ir saimnieciski kaitīgas. Ja braukšana kolonnā teiksim 80-90 diapazonā vadītājam rada problēmas, tad viņam ir divi varianti vai nu maksāt sodu vai arī jādodas pie psihologa un jāmaina raksturs. Treškārt, šādas sistēmas, ja tiek ieviestas vairākās vietās, daļu autovadītāju tomēr novedīs pie saprašanas, ka noteikumi ir jāsāk ievērot visur. Protams būs arī nelabojami recidīvisti, taču pat recidīvisti ilgtermiņā iekrīt un ir spiesti atvadīties no tiesībām.
Ceturtkārt, mentāli problemātiskiem cilvēkiem var palīdzēt jauna auto iegāde, kuram ir distances noturētājs, resp. autovadītājs uzliek kruīzu 90kmh un bez stresa un pedāļu izmantošanas iekļausies plūsmā.
ja tu domātu ar galvu, kas atrodas ķermeņa augšgalā, tad drīz vien saprastu, ka tās mentālās problēmas ir vien tevī, un tās neatrisinās nekāda “jaunā” tehnoloģija, pat ne kruīza kontrole, pa tiešo ievadīta tavās smadzenēs. Jo, ja pašam ar “augšējām smadzenēm” pašvaki, tad vismaz palasi, ko saka satiksmes jomas speciālisti par šādiem miljonu vērtiem “brīnumiem”, kaut to pašu Ati Jansonu….
Vari vēl kādu satiksmes drošības ekspertu vai organizāciju rekomendēt šajā kontekstā, kura noliegtu vidējā ātruma kontroles ietekmi uz drošību, bez TĀ PAŠA Jansona? 🙂
Starp citu, ja Tu lasītu rakstu uzmanīgi līdz beigām tu izlasītu Lietuvas pieredzi un baidos, ka tu pret to neko nevari argumentēt, vnk ir rezultāti un ir tavas emocijas. Rezultāti apliecina, ka tavas emocijas kļūdās. Tieši tāpat pret tiem posmiem, kas ir šeit Latvijā jau.
“Lietuvas pieredze”, tad kāda tā ir, ja viena tante vai onkulis kaut kur izlasījis vai dzirdējis, ka kaimiņvalstī šāda vidējā ātruma kontrole jau uzstādīta? Ja tā tik labi darbotos, tad lietuvieši, kā centīgi projektu naudas apguvēji, to uzstādītu vairāk, kā uz pāris šosejām. Lietuvā, draudziņ, likumpārkāpējus uz ceļiem ķer nedaudz savādāk, kā šeit un tur sods par pārkāpumu ir daudz biežāk “sastopams”, jo policija ne tikai skaitās, bet arī strādā. Man nekas nav pretim, ja ātruma kontroli ieviestu jau no Bauskas līdz Iecavai, no Iecavas līdz “Ķekavai un no Ķekavas līdz Rīgai, kā arī kopējo- no Bauskas līdz Rīgai, bet šādā veidā, tā vienkārši kādam ir naudas apguve un cilvēku tracināšana īsā ceļa posmā, lai šad tad noķertu kādu “sapņotāju”
Kas šajā rindkopā nav saprotams?
Lietuvā patlaban darbojas 131 vidējā ātruma kontroles posms, un statistika liecina, ka tas ievērojami uzlabo satiksmes drošību. 28 no esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem Lietuvā darbojas kopš 2021.gada, un cietušo skaits šajos posmos ir samazinājies par 70%, salīdzinot ar periodu pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas. Līdz 2021.gadam šajos posmos vidēji ceļu satiksmes negadījumos bija 80 ievainotie un septiņi bojāgājušie, savukārt pēc vidējā ātruma sistēmas uzstādīšanas 2021.gadā – 26 cietušie un divi bojāgājušie.
bet, Latvijā darbojas krietni pāri simtam stacionāro ātruma kontroles iekārtu, tik kāds ir to avāriju un bojāgājušo skaita samazinājums kontrolētajos posmos? Kā jau minēju, ja visos trijos ap 20 km garajos posmos uzstādītu vidējā ātruma kontroles iekārtas, efekts būtu, vien, vai tāds, kādu to gaidījuši ieviesēji un naudas apguvēji? Ja cilvēks nav īpaši apdāvināts ar stulbumu, tad saprot, ka ne jau satiksmes drošības uzlabošanai paredzēti šādi projektiņi, bet SM, tu jau neesi tik stulbs, par kādu izliecies, vai ne?
Posmus noteikti izvēlas ar apdomu. Piemēram dzelceļš-virši un nevis ķekava ir tāpēc, ka aiz viršiem notiek plūsmu dalīšanās šosejā, savukārt Iecava ir pitstops. Teorētiski recidīvists var pārsniegt ātrumu, tad pieturēt Iecavā lai uztankotos un atkal maukt. Tāpēc šāda kontrole ir nepārtrauktos posmos visticamāk. Domāju, ka šīs sistēmas jau ir jārbaudītas kā tām būtu jāstrādā un ir sava metodika kā praktiski tās uzstādīt. Mani personīgi interesē, lai uz A7 butu tāda kontrole, jo man nepatīk tas ko redzu un gribu braukt normālos apstākļos un man nenāk ne prātā iedziļināties to radaru iepirkumos un kaut ko no zila gaisa fantazēt.
Stacionārajiem radariem ir cits uzdevums – aizsargāt konkrētu nelielu posmu, visbiežāk ar ātrumu samazinājumu – krustojumi, gājēju pārējas utt. Tas ka viņi noteitki strādā par to nav šaubas. Piemēram tepat Codes krustojums. Ja nebūtu radars, tikai daļa ievērotu 70, bet krustojums nepatīkams un noteikti tas radars ir palīdzējis. Ja gribas statistiku, tad raksti vēstuli csdd vai nu kurš par to pie mums ir atbildīgs.
Un vēl jāsaprot, ka tehnoloģijas ir pārākas par cilvēku policistu piemēram, jo tās strādā 24/7×365 un bez kļūdām. Cilvēks kļūdās un ne tuvu nav tik ražīgs. Tas pats būs ar auto vadīšanu – agri vai vēlu būs datora vadīti auto, jo cilvēks nepārtraukti kļūdās un vadās no emocijām, dators būs pārāks. Nepieciešams tikai laiks, lai tās sistēmas būtu gana drosas un praktiskas. Tāpēc visi radari un šīs kontroles ir pilnīgi dabisks un neizbēgams process.
tas teiciens, ka ar muļķiem nav jēgas strīdēties, ja kāds ko ieņēmis galvā, tad tas uz mūžu, nekādi citi argumenti nedarbojas, kā vienīgā savējā ‘taisnība”. Ja kādam interesētu braukšanas ātrums uz Bauska- Rīga šosejas, tad, izņemot posmu, kur notiek patreiz apvedceļa Ķekavai būvniecība, jau no Lietuvas robežas būtu jāuzstāda vismaz trīs šādi vidējā ātruma reģistratori. Nevis, kā patreiz- pa kādam uz visiem galvenajiem ceļiem ātruma fiksēšanai dažu kilometru garumā. Tas ir tāpat, kā reizē uzlikt pa ielāpam biksēm, kreklam, žaketei un apakšbiksēm, bet atstājot visiem šiem apģērba gabaliem daudzus caurumus neaizlāpītus. Prātīgs saimnieks sāktu ar vienu, kārtīgi salāpītu “apģērba gabalu” un skatītos, kas no tā iznācis un vai to praksi turpināt. Bet te, ne vilks paēdis, ne kaza īsti dzīva, lai pēc gada vai diviem secinātu, šādi projekti mūsu valstī neder, jo tie ķer arī “biezos”, arī tos, kas valstī regulē likumus, pārdesmit eiro viņiem štrunts, bet tomēr nepatīkami un tieši tādēļ ir tādi “izmēģinājuma” projekti- redz, mēs darījām, bet nesanāca…