Drošības dienesti aicina nezaudēt panikā galvu, bet «bruņoties ar zināšanām»

Informatīvajā mācību dienā Bauskā iedzīvotāji gan uzdod jautājumus, gan pauž ierosinājumus civilās aizsardzības darba uzlabošanā

Drošības stiprināšana, sadarbojoties iedzīvotājiem, pašvaldībām, bruņotajiem spēkiem, valsts institūcijām, ir pēdējā laika viena no prioritātēm, kam pagājušajā nedēļā un arī šonedēļ Bauskas novadā pievērsta īpašāka uzmanība.

Vakar, 20. jūnijā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš bija ieradies Bauskā un Iecavā. Kā informēja NBS komandiera preses virsniece majore Sandra Brāle, L. Kalniņš apmeklēja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53.kājnieku bataljonu Bauskā un ar tā komandieri pulkvežleitnantu Kasparu Kokinu pārrunāja bataljona turpmāko attīstību, personāla komplektēšanu un citas aktualitātes. Reģionālo vizīti bruņoto spēku komandieris noslēdza ar Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas Iecavā apmeklējumu, tikās ar rotas komandieri kapteini Daini Kravalu un pārrunāja ar rotas attīstību saistītus jautājumus.
Savukārt pirms nedēļas, 15. jūnijā, Bauskā un vēl 13 Latvijas pilsētās bija sarīkota informatīva mācību diena iedzīvotājiem «Bruņojies ar zināšanām».

Ekstremālām situācijām jātrenējas
«Si vis pacem, para bellum» – šie 4. gadsimta Rietumromas impērijas rakstnieka Vegētija vārdi latviski skan: «Ja gribi mieru, gatavojies karam», un tie diemžēl arī pēc daudziem gadsimtiem ir aktuāli un patiesi. Arī tālab pagājušajā sestdienā daudzu dienestu sadarbībā Bauskā, pie novada pašvaldības administrācijas ēkas, bija sarīkota informatīva mācību diena «Bruņojies ar zināšanām». Interesentu gan nebija pārāk daudz.
No paša rīta, pasākums sākās pulksten 10, «Bauskas Dzīve» saskaitīja tik septiņus iedzīvotājus. Pirmie, ko sastapām, bija Tatjana un Valdis Pakuļi. Tatjana atklāja, ka izlasījuši ziņu par mācībām un, tā kā ik dienas rūpīgi sekojot notikumiem starptautiskajā laukā, sevišķi tam, kas saistās ar karu Ukrainā, nolēmu-ši – noteikti jānāk uz informatīvajām mācībām. «Mana dzīves pieredze gan liecina, ka ekstremālās situācijās cilvēki tomēr zaudē galvu un krīt panikā. Kādreiz vienam kolēģim darba vietā kļuva slikti, lūdzu citu kolēģi atnest viņam ūdeni. Tas atgriezies ieraudzīja, ka sirdzējs nogāžas gar zemi, un pats momentā to ūdeni izdzēra un aizskrēja prom,» situāciju iz dzīves atceras Valdis. Ja nu vienīgi rīcība dažādās ārkārtējās situācijās ir trenēta līdz automātismam un attīstīta spēja saglabāt aukstu galvu, tad esot cerība uz adekvātu darbību. Tāpēc jāmācās un jātrenējas.

Interesē praktiskas lietas un praktiska rīcība
Bauskā darbojās vairākas mācību stacijas – teltis dažādiem dienestiem, kur iedzīvotāji varēja papildināt zināšanas un prasmes par pirmās palīdzības sniegšanu, ārkārtas gadījuma krājumu sagatavošanu, rīcību sprādzienbīstamu priekšmetu, radiācijas vai ķīmisku vielu apdraudējuma gadījumā un uzticamas informācijas iegūšanu. Strādāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Zemessardzes 53. Bauskas bataljons, ugunsdzēsēji glābēji, Valsts policijas Bauskas policisti, pašvaldības policija, Bauskas novada pašvaldības darba aizsardzības speciālisti, kā arī ilgu laiku tur bija satiekams arī novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs.
Uz mācību placi visu laiku kādi cilvēki nāca un gāja, bet nevarēja sacensties ar «Rimi» laukumu līdzās, kurš bija pilns ar automobiļiem, tomēr apmeklētāji un interese bija. Bērniem un jauniešiem patika izmēģināt ekipējumu, cik smaga ir bruņuveste, cik smaga soma karavīram, kāds apģērbs ugunsdzēsējam, skatījās un rāpās iekšā gan jaunajā neatliekamās medicīniskās palīdzības automobilī, gan policijas busiņā-mobilajā birojā, gan ugunsdzēsēju mašīnā.
Bet nobriedušākiem cilvēkiem patiesi interesēja reālas, praktiskas lietas un informācija. Cilvēki vēlējās uzzināt par evakuācijas ceļiem, pulcēšanās vietām, patvertnēm, kur Bauskā ir ūdens ņemšanas rezerves vietas, ja tiek bojāts ūdensvads – diemžēl apstiprinošu atbildi, ka šāda vieta Bauskā ir, nevarēja saņemt.
Atnākušie iedzīvotāji «Bauskas Dzīvei» visaugstāk novērtēja to informāciju un zināšanas, ko sniedza zemessargi par ārkārtas gadījuma krājumu sagatavošanu pirmajām 72 stundām, ko sniedza Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālisti par krīzes gadījumu mājas aptieciņu un Bauskas novada pašvaldības policijas un darba aizsardzības speciālisti par reālajām darbībām un situāciju pilsētā un novadā. Interesēja praktiskas lietas un praktiska rīcība.

Drošībai – mājsaimniecības aptieciņa un mediķu ekipējums
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķes no Bauskas Agnese Tukiša un Ieva Dubere kopā ar kolēģiem no Jelgavas Rustamu Junusovu un Rihardu Saukumu iepazīstināja iedzīvotājus ar jauno dienesta automobili un tā aprīkojumu, kas saņemts šogad februārī. Rihards aizrautīgi demonstrēja jauno defibrilatoru, kas tagad sver nevis 15 kg, bet vairs tikai piecus. Savukārt plaušu mākslīgās ventilācijas aparāts, kas bija smaga un neparocīga ierīce, ko dažkārt mediķi nesuši divatā, tagad ir plaukstas izmērā un vien 1,4 kg smags. R. Saukums medicīnā strādā trīs gadus, ir neatliekamajā medicīnā sertificēts ārsta palīgs. No tā, kā jauneklis stāsta par savu darbu un sniedz ieteikumus iedzīvotājiem, «Bauskas Dzīve» redz, ka viņam darbs medicīnā ir aicinājums, kas sagādā gandarījumu. R. Saukums arī apstiprināja, ka viņam tiešām strādāt neatliekamajā palīdzībā ļoti patīk. Tikpat aizrautīgs joprojām, arī pēc 20 darba gadiem NMPD, ir viņa kolēģis Rustams. Gan uzlabotais ekipējums, gan mediķu attieksme pret darbu sniedz iedzīvotājiem drošības izjūtu, apliecināja uz mācību dienu atnākusī baušķeniece Aija.

Bauskas novada 2024. gada budžetā sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēti 1 452 550 eiro, pērn tie bija 1 432 549 eiro. Tātad pieaugums pret 2023. gadu ir tikai 20 tūkstoši, bet te ietverti arī izdevumi civilās aizsardzības funkciju nodrošināšanai. Ja ņem vērā, ka uzdevumu un darbu šajā jomā pašvaldībai aizvien vairāk, daži no aptaujātajiem baušķeniekiem uzskata: varot teikt, ka «reāli civilajai aizsardzībai ir piga».

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt dienesta mediķes Agnese un Ieva iedzīvotājiem izsniedza testa lapiņas, ko palīdzēja aizpildīt, un arī izskaidroja nesaprotamo. Tā kā katastrofu, militārā apdraudējuma gadījumā var pazust kritiskie pakalpojumi – elektrība, internets, mobilie sakari, var nedarboties veikali un arī aptiekas, ir laikus jāparūpējas, lai mājas aptieciņā ir nepieciešamie medikamenti, kā arī jāatsvaidzina katram pirmās palīdzības zināšanas un praktiskās iemaņas. Katram jāatbild uz jautājumiem, vai aptieciņā ir viss nepieciešamais krīzes situācijām, vai zināt, kas ir tas «viss»; vai esat pārliecinājies par esošo zāļu derīguma termiņu; vai esat izgājis pirmās palīdzības apmācības.
A. Tukiša minēja, ka iespēja apgūt pirmās palīdzības kursu ir 31 vietā Latvijā, bet par maksu.
Viens no iedzīvotāju ierosinājumiem bija – varbūt Bauskā zemessargi kopā ar Bauskas slimnīcas darbiniekiem varētu sarīkot arī kādas bezmaksas mācības pirmās palīdzības sniegšanā.

Kāpēc tieši 72 stundas?
Daudz un dažādus praktiskus ieteikumus rīcībai sniedza Zemessardzes 53. bataljona stendā. Tur tika uzskatāmi demonstrēts, kas mājās katram jāsagatavo krīzes situācijai, lai var pats un tuvinieki izturēt pirmās 72 stundas. Trim dienām jābūt pārtikas un ūdens rezervēm, lietām, ar ko pēc iespējas nodrošināt siltumu un gaismu, medikamentu krājumam, tāpat droši un pa rokai jānovieto dokumenti, pirmās nepieciešamības informācija un skaidra nauda 5, 10 un 20 eiro banknotēs.
Zemessardzes 53. kājnieku bataljona virsseržants Kristaps Kancāns pat uzskatāmi demon-strēja visu šo nepieciešamo krājumu paraugus, stāstīdams, kam pievērst uzmanību – piemēram, nepirkt lētākos gaļas konservus, bet skatīties uzrakstos, cik procentu gaļas tajos ir. Viņš arī atbildēja uz jautājumu – kāpēc jāsagatavojas tieši 72 stundām? Trīs dienas – tas ir laiks, pa kuru spēj mobilizēties valsts un pašvaldības palīdzība, armija, ja nepieciešams – arī sabiedroto karaspēks. Trīs dienas iedzīvotājiem jāiztur pašu spēkiem, ceturtajā dienā jau sākas apgāde un palīdzība no valsts un pašvaldības puses.

Par svarīgāko atzīst, lai būtu uzticama informācija un laba saziņa ar pašvaldību
Bauskas novada pašvaldības darba aizsardzības speciālistiem Mārim Plēsniekam un Andrejam Podniekam visvairāk tika prasīts par pulcēšanās vietām evakuācijai un patvertnēm novadā, kā arī par Civilās aizsardzības plānu un saziņu.
Baušķeniece Anete Aizbalte atzina – nebija zinājusi, ka informatīvajā mācību dienā piedalīsies arī pašvaldības pārstāvji. Viņas pārliecība, ka pašvaldības izveidotais Civilās aizsardzības plāns vairāk domāts pašiem pašvaldības darbiniekiem, ne novada iedzīvotājiem. Tāpat viņa uzskata, ka jāuzlabo saziņa ar cilvēkiem, jo kontakti ar iedzīvotājiem neesot cieši. Aneti tas uztrauc, jo briesmu brīdī tieši saziņa, informācijas avoti ir ļoti svarīgi. Kā iedzīvotājiem par ārkārtas situāciju tiks izziņots? Pašvaldības pārstāvji aicināja balstīties un uzticēties pašvaldības ziņu kanāliem – mājaslapai bauskasnovads.lv un pašvaldības kontam «Facebook», kā arī ieslēgt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas 1. vai 7. kanālu; izziņošana paredzēta ar visiem iespējamiem resursiem – arī ar megafoniem, braucot pa ielām un ceļiem. Lielajā datora monitorā demonstrēja, kur un kāda informācija par operatīvo rīcību un civilo aizsardzību atrodama tīmekļa vietnē www.bauskasnovads.lv. Jāatgādina, ka tur var iepazīties arī ar bukleta «Kā rīkoties krīzes gadījumā» jaunāko redakciju un rokasgrāmatu «Kā rīkoties kara gadījumā», kas tapusi, mācoties no Ukrainas pieredzes cīņā pret Krievijas okupācijas armiju.
A. Aizbalte gan bažījas par jauniešiem un to iedzīvotāju daļu, kuri kā informācijas avotu minētos resursus nepatērē.
Jāakcentē, ka reģionālajiem laikrakstiem rīkotajā tikšanās brīdī Saeimā Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs Igors Rajevs minēja, ka tieši pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas vadītājam katrā novadā ir jābūt visuzticamākajam informācijas avotam, kuru katram iedzīvotājam nebūtu slikti zināt arī vaigā. Bauskas novadā tas ir Aivars Okmanis.
Atbildot par pulcēšanās vietām evakuācijai, M. Plēsnieks norādīja, ka tās visas Civilās aizsardzības plānā minētas, piemēram, Bauskas pilsētas teritorijā evakuējamo pulcēšanās vietas ir laukums pie «Rimi» veikala Pionieru ielā 2; Bauskas rātslaukums; Bauskas pilsētas stadions Pilskalna ielā 26; Bauskas 2. vidusskolas stadions Dārza ielā 9. Iecavas pilsētā – Iecavas autoostas laukums E. Virzas ielā 24 un vidusskolas stadions Skolas ielā 19. Tomēr M. Plēsnieks uzsvēra, ka tās var mainīties atkarībā no situācijas un konkrētā apdraudējuma.
Vēl viens iedzīvotāju ieteikums pašvaldībai – Civilās aizsardzības plānu, kas ir uz 114 lappusēm, sagatavot arī iedzīvotājiem pieejamā konspektīvā formātā, akcentējot tikai pašu svarīgāko. Garie apraksti, piemēram, par to, kuros pagastos un ciemos ir pieejama centralizēta ūdensapgāde, varētu tikt izlaisti, jo to tāpat katrs pats zina, no kurienes viņš miera laikā ņem ūdeni. ◆

DER ZINĀT

Patvertnes
Pašlaik valsts un pašvaldības institūciju eksperti Latvijā un novadā veic valsts un pašvaldību ēku apsekošanu, vērtējot to piemērotību patvertņu vajadzībām. Privātīpašumā esošo daudzdzīvokļu ēku un privātmāju īpašnieki var aicināt ekspertus tikai tādā gadījumā, ja privātpersonas vēlas nodrošināt tai piederošās telpas publiskai lietošanai (patvertnes vajadzībām). Tādos gadījumos pašvaldība lūdz iedzīvotājus vērsties pašvaldībā un aicināt pašvaldības pārstāvjus veikt telpu apsekošanu atbilstoši vadlīnijās izvirzītajām prasībām patvertnēm vai vietām, kur patverties.

Kontaktpersonas saziņai: Bauskas apvienības un Rundāles apvienības teritorijā – Andrejs Podnieks: tālr. 29160089; andrejs.podnieks@bauskasnovads.lv; Iecavas apvienības un Vecumnieku apvienības teritorijā – Māris Plēsnieks: tālr. 29481688; maris.plesnieks@bauskasnovads.lv.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadlīnijās ir norādīti ieteikumi, kas jāņem vērā, atjaunojot vai izveidojot patvertni vai vietu, kur var patverties. Ieteikumi piemērojami atbilstoši telpu veidam un iespējām.
Patvertnes vai vietas, kur patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā, var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabi, pazemes autostāvvietas u. c.).
Piemērotākās ēkas patvertnēm ir tās, kuras ir uzbūvētas no dzelzs-betona, blokiem vai ķieģeļiem, tomēr jāņem vērā, ka dzelzsbetona konstrukcijas būtiski zaudē savu izturību augstas intensitātes ugunsgrēku gadījumos. Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi (pēc ārējām pazīmēm nav novērojamas applūšanas pēdas).
Izvēloties telpas patvertnes ierīkošanai, ieteicams, lai ārsienu konstrukcijās nav lielu atvērumu (logi, vārti utt.). Apdraudējuma gadījumā visas atveres (izņemot durvju atveres) jānosedz ar blīviem materiāliem, maisiem, kas pildīti ar smiltīm vai citiem beramiem materiāliem, betona blokiem utt.
Patvertnes telpās nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskas, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas. Patvertnes telpas nedrīkst būt aizkrautas, un nedrīkst citādi tām ierobežot piekļuvi, tām jābūt atbrīvotām no atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, uzturoties patvertnē.

Foto – Ivars Bogdanovs: Bērnus un jauniešus informatīvajā dienā «Bruņojies ar zināšanām» visvairāk interesēja bruņoto spēku tehnika un ekipējums, ko varēja piemērīt un izmēģināt.

+ 13