www.bauskasdzive.lv
Atkusnis un nokrišņi vairākus grants ceļus mūspusē pārvērtuši dubļu jūrās. Autoceļu uzturētāji atzīst, ka nepastāvīgie laikapstākļi daudzviet sagādā problēmas, taču pārmitrinātās brauktuvēs caurbraucamību uzlabot esot sarežģīti. Iedzīvotāji kā pēdējo glābšanas salmiņu meklē dzirdīgas ausis – medijus, jo tiem plašāka «skanēšana» cerībā, ka situāciju varētu kaut kā mainīt uz pozitīvo pusi.
Ņirgāšanās par lauciniekiem
Brunavas pagasta iedzīvotājai Dzintrai mērs ir pilns. «Kad vēl kaut kā varējām izlavierēt pa izdangāto ceļu, laužot auto, uz priekšu tikām un, sakoduši zobus, muti turējām ciet. Tagad vadzis ir lūzis, ceļu mums nav, no ārpasaules esam nogriezti. Pat īsti nezini, kur palīdzību meklēt,» satraukta stāsta brunaviete. Viņai šajās dienās plānotas jaunstādu piegādes, bet diez vai kāds pa šādu ceļu uzdrošināsies braukt (konkrēti tiek runāts par autoceļu Bauska–Brunava–Paņemūne–Lietuvas robeža, V1022).
«Zvanīju otrpus pagastā dzīvojošajiem cerībā, ka caur Grenctāli līdz šejienei labāka brauktuve, bet man paziņoja, ka ceļa nav arī tur. Viens kilometrs no galvenās brauktuves ir saucams par ceļu, tālāk bezceļš. Mūsu maizes darbs ir apdraudēts. Strādātgriba nav zudusi, nedomājam ar izstieptu roku stāvēt pašvaldības priekšā, taču šādos apstākļos izdzīvošana ir apgrūtināta. Uzskatu, ka tā ir vistīrākā necieņa pret lauciniekiem,» sašutumu pauž Dzintra. Viņasprāt, jāspēj atrast kādu risinājumu, lai situāciju normalizētu. Dzintra ir neizpratnē, vai tiešām pašai būs ar ķerru jābrauc un jāmēģina bedrēs bērt granti un šķembas, vai arī jāvēršas pie tehnoloģiju gigantiem, lūdzot palīdzību, lai nepieciešamo lauciniekiem nogādā ar droniem.
Dubļu «slidotava» nav tikai Brunavas pusē, identiska aina ir Ceraukstes, Codes, Valles pagastā un citviet. Sabiedriskais transports pagaidām no ierindas nav izsists.
Bauskas autoostā «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka autobusi šonedēļ maršrutus izbraukuši, vien Jēkabpils parka autobuss reisu uz Bausku nav izpildījis, jo tālāk par Valli nav devies. A/s «Nordeka» pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Edvards Valdmanis apstiprina, ka zemesceļi Bauskas novadā ir bēdīgā stāvoklī, bet autobusu vadītāji esot pieredzējuši un šoferu profesionālisms ir noteicošais sliktāk izbraucamo posmu pievarēšanai. «Bauskas novadā strādājam pirmo gadu, tālab izdarīt secinājumus, salīdzinājumus ar citu periodu diemžēl nevarēsim. Šādos apstākļos darām, ko varam. Nešaubīgi pastāvīgi ir kādas tehniskas ķibeles autobusiem, bet arī sausajā periodā grants segums ir trieciens spēkratu ritošajai daļai. Taču tāda ir pārvadājumu specifika, un ar to esam rēķinājušies,» tā E. Valdmanis.
Greiderēs, kad būs iespējams
Va/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) pārstāve Daiga Rauba apliecināja, ka Bauskas apkaimē grants seguma autoceļi vietām ir pārmitrināti un veidojas šķīdonis. Viņa paskaidroja, ka brauktuves virsma ierasti atkūst vispirms, savukārt dziļākie slāņi un nomales arvien ir sasalušas, grants segums pārsātinās ar ūdeni, vietām applūst no laukiem vai pļavām un zaudē nestspēju. Veidojas bedres, iesēdumi un dubļi, kas krietni pasliktina braukšanas apstākļus.
D. Rauba uzsvēra, ka grants ceļu uzturēšanas darbus var sākt, kad tie apžuvuši un atguvuši nestspēju, lai smagsvara tehnika vēl vairāk nekaitētu autoceļu stāvoklim.
Lai novērstu situācijas pasliktināšanos un saudzētu autoceļus, tiek ieviesti pagaidu autotransporta masas ierobežojumi, proti, liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par septiņām, desmit tonnām. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
Brunavas pusē masas ierobežojumi – desmit tonnas – ieviesti uz ceļa Grenctāle–Tilti–Tunkūni (posmā no Kukučiem līdz Tunkūniem) un Kirši–Mežgaļu skola. G. Rauba minēja, ka Brunavas pusē šiem ceļiem ir C uzturēšanas klase. Piektdien, 18. februārī, autoceļam V1022 Bauska–Brunava–Paņemūne–Lietuvas robeža posmā no 0. līdz 29,4. km un autoceļam V1021 Grenctāle–Tilti–Tunkūni posmā no 0,2. līdz 6,8. km līdzināja segumu. Savukārt uz autoceļa P87 Bauska–Aizkraukle posmā no 17,4. līdz 35,18. km darbi plānoti tuvākajās dienās, ņemot vērā brauktuves stāvokli un laikapstākļus.
D. Rauba atzīmēja, ka LAU darbinieki regulāri seko līdzi ceļu stāvoklim, tiklīdz būs iespējams, brauktuves greiderēs. «Pārāk mitru un nestspēju zaudējušo segumu greiderējot, ar smago uzturēšanas tehniku autoceļu var vēl vairāk sabojāt, tad tur būs daudz grūtāk braukt,» skaidro D. Rauba.
Ūdens ir lielākais ceļu ienaidnieks
«Tādas brīnumnūjiņas, ko pavicinot grants ceļš kļūtu tikpat labi izmantojams kā melnā seguma ceļi, nav. Stabilās ziemās grants seguma ceļi parasti sasalst un līdz pavasarim, kad iestājas atkusnis, braukšanas apstākļi pa šiem ceļiem ir apmierinoši. Agrāk ziemas tiešām bija noturīgas, sals uznāca novembrī un turējās līdz martam, tad tas bija saudzīgāks ceļam nekā pašreizējās ziemas. Ceļiniekiem pat ir tāds teiciens: «Atnāca inženieris sals!» Agrāk uz grants ceļiem uzturētāju galvenā rūpe bija «noķert» brīdi pirms sala, kad ceļu var greiderēt. Tad, sasalstot ceļa klātnei, varēja nodrošināt līdzenumu visu ziemu, uz ceļa nekrājās ūdens. Ja ziemas ir siltas un atkušņiem bagātas, kādas tās ir pēdējos gados, tad grants ceļu uzturēšana kļūst ļoti problemātiska. Ceļi pārmitrinās, un to uzturēšana un caurbraucamība ir apgrūtināta,» intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» teic LAU pārstāvis Guntis Karps.
Viņaprāt, lielākā problēma ir tā, ka nepietiekamā finansējuma dēļ pēdējos 20 – 30 gadus netiek laikus atjaunota grants segas planējamā kārta un netiek sakārtota ūdens atvade – ne visur tiek atjaunoti grāvji, noņemts apaugums. Ceļinieku mācību grāmatās minēts, kā arī praksē apstiprinājies, ka ik gadu no grants segām noput vismaz viens centimetrs segas.
«Tad varam parēķināt, ka pēc 20 gadiem, neko nepievedot, segas faktiski nav. Veidojas tā sauktās smilšu vannas, sabrūk ceļa nesošā šķembu kārta. Pēc normatīviem planējamās kārtas atjaunošana būtu vajadzīga ik pēc četriem pieciem gadiem, bet pilna grants segas rekonstrukcija atkarībā no ceļa noslogojuma – aptuveni pēc 25 gadiem. Līdzekļi primāri, protams, tiek novirzīti satiksmes organizācijai – ceļa zīmju, barjeru atjaunošanai, ziemas dienestam, bedru remontam, greiderēšanai, pārējiem darbiem jāiztiek ar atlikušo finansējumu,» stāsta G. Karps.
Viņš akcentē, ka uz kvalitatīvi uzbūvēta grants ceļa, kur ir sakārtota ūdens novade un ir labi grāvji, dubļiem nevajadzētu veidoties. «Ūdens ir ceļu lielākais ienaidnieks. Arī jaunu grants ceļa segumu ūdens kombinācija ar salu, atkusni un nesamērīgu transporta slodzi ietekmēs. Taču, ja ceļa konstruktīvie slāņi ir atbilstoši uzbūvēti un ceļam nav transporta masas pārslodzes, problēmām nevajadzētu būt,» saka G. Karps.
Šādi ceļi , ir visos pagastos un reģionos . Valdībai galvenais uzdevums , lai būtu kvalitatīvi ceļi TUR , kur brauc paši. Parastie , Latvijas iedzīvotāji , var braukt , par bedrainiem ceļiem un dubļu zampu, raujot nost izpūtējus, pārcērtot riepas, laužot mašīnas , jo no mazajam pensijām un algām tak varēs tas salabot ! Nebūs , tik daudz jārij , un bērni neaugs – RESNI un gudri ! Lai dzīvo , Latvijas Valsts ceļi!!!
Vajadzēja aizvest Plešu, lai viš savās laķenēs pastaigā pa to ceļu:)
Daudzās vietās tie nav Latvijas valsts ceļi, bet pašvaldību. Bauskas novadā, kamēr sēdēs tā pati ceļu inženiere, kuras apgriezieni ir kā bruņurupucim, nekas nemainīsies. Arī ceļu atputekļošana nekad nenotiek atbilstošā laikā – martā vai aprīlī, bet maija beigās, kad grunts jau pāržuvusi… Tikai atmazgāta nauda un nekāda labuma. Bet arī ceļi šajos 30 gados būvēti nevis pēc profesionalitātes, bet pēc partiju piederības. Reizēm bija jānovēro tādas ačgārnības!!!! Lauku ceļam, kurš tika “remontēts” par cukura naudu, tika līdz apmēram vairāk kā pusmetram izgrābta noblietēta kvalitatīva grunts un tā vietā sabērti neatbilstošas frakcijas putekļi, kas, savukārt, pavasarī pārvērtās apmēram tādā ceļā, kas redzams bildē. Līdz ar to neskaitāmas reizes vēlreiz tika vesta grants (kas bija jāizdara uzreiz) un ceļi mēģināti saglābt vismaz pirmsremonta līmenī. Ceļa līmenis nokritās līdz apkārtējo pļavu līmenim un daudzās vietās stāvēja ūdens, jo, pēc pēdējiem novērojumiem, daudzreiz remontētājs grāvjus nemaz netaisa!!! Velti iztērēti līdzekļi, ja ceļa līmenis nav pareizi veidots un naav grāvju, kur ūdenim palikt!
Visos foto skaidri redzams, ka šie lauku ceļi ir vismaz divreiz par platu, kas ievērojami sadārdzina to kopšanu un remontus. Praktiski nekur nav normāla profila un grāvju, lai novadītu lieko mitrumu. Kas tur nesaprotams?
Kamēr šīs lietas nemainīs, lauku ceļi nebūs normāli braucami ne ziemu, ne vasaru.
Nu vajadzēja VARAM piedāvāt nevis atbalstu elektromobiļiem, bet droniem, lai var piegādes lauciniekiem nodrošināt. Ak,Artūriņ, vajadzēja,ka tev uz Tunkūniem, Gaižēniem aizbraukt, ar tak uzņēmējs. Ko tad kungi tik pa asfaltu māk braukt?
kārtējo reizi ziemu nomaina pavasaris un jau gadu desmitiem redzams, kādi esam tie saimnieki savai savai zemei. Jā, grants ceļu Latvijā tiešām daudz, bet tos, kurus vēl pagājušogad labojām, tam tērējot simtus tūkstošus, pat miljonu konkrētam ceļam, vai ceļa posmam, kādus šobrīd tos redzam? Vai ceļa virskārtā vispār šķembas var samanīt, vai tas šķembu mazumiņš, līdzīgs magoņu daudzumam uz smalkmaizītes, spēj ko līdzēt? Visa tā būšana ir “naudas apgūšana” uz brīdi, kamēr valsti pārņem pavasarim neraksturīgi laika apstākļi, apstākli, ar ko tiek attaisnota kārtējā ES fondu un valsts vai novada naudas izzagšana
nejautāsim LVC runassievai Annai Kononovai, tā vienmēr atbildi mācēs atrast, bet pajautāšu vietējiem braucējiem, tiem kas ikdienā brauc garām digitālajai ceļa zīmei Ceraukstes pagastā uz A7 šosejas. Cik reižu tā ir iedegusies, ja vispār esat redzējuši to darbojamies, laika apstākļos kad tai bija jādarbojas, miglā, atkalā, stiprā lietū? Kā domājat, cik miljoni savulaik tika tērēti šādu zīmju uzstādīšanai uz Valsts nozīmes šosejām?
Sen jau visur bij jābūt asfaltam.
Lielie saimnieki tagad laukus apar līdz pat ceļa segumam un ceļš ir vienā līmenī ar lauku, nav jau kur tam ūdenim notecēt.
Puiku ministru uz Tunkūniem vai Gaižēniem ? Viņš taču visu ļoti labi zina un no tādām vietām bēg kā velns no krusta. Neko tas nemainīs, diemžēl. Visas tās vizītes ir tikai viena vienīga izrādīšanās ķeksīša pēc. Tipa – biju pie saviem vēlētājiem. Pēc tam vēl paprasīs transporta kompensāciju par šo “ārkārtas vizīti” …
Tas bildes ir nākamajā dienā pēc tās saucamās “Līdzināšanas”
Te ir jāsaka tā – nu un kas te ir īpašs – parasta gruntene pavasarī. Tas ka piebērs kaut ko bišķi klāt palīdzinās, tas palīdz tikai uz īsu brīdi. Neredzu jēgu baigām debatēm cik slikti utt. Prasās pēc tālejošākas domas, ko radikāli mainīt lai pārietu uz cieto segumu – vai nu asfalts vai tas otrais līdzīgais asfaltam nedaudz lētākais. Kādā secībā to izdarīt.
Redzot visas tās karteļu lietas ceļu būvniecībā, to ka mums ir te dolomīts sekli. Tad gribētos teikt, ka šis varbūt ir tas gadījums, kad pašvaldības ceļu būves uzņēmums ar savu karjeru atmaksātos, plus šaurāki ceļi ar izmainīšanās kabatām. Protams grūti iedomāties pašvaldību vadām efektīvu uzņēmumu, bet es vismaz nesaredzu citu radikālu veidu kā kaut ko varētu mainīt.
Otrais ceļš ir iedzīvotājiem padoties un doties prom tām vietām. Skarbi, bet arī tas ir variants.
Pie tam ar to padošanos es domāju, ka tur ir arī pašvaldības atbalsts – uzbūvē daudzīvokļu māju kaut kur pie asfalta un dod iespēju pārcelties un pārņem tos īpašumus kurus pēc tam izandelē. KAs ir lētāk, uzbūvēt daudzdzīvokļu māju pie kvalitatīva ceļa vai jāties ar to mūžigo piebēršanu un tāpat nenodrošināt komfortu. Kurš gan būtu gatavs no pašvaldības ko tādu apsvērt? 🙂 Politiskā pašnāvība?
Atbrauciet uz Valli, konkrētāk uz Krīčiem, pat ar tanku grūti tikt cauri! Var gudri gvelzt pārcelieties pie asfaltiem, bet šo ”Zemgales jostu” sen solīja asfaltēt, tik vara mainās, bet ceļš nemainās.
Brīnos, ka Nordeka tik droši izbrauc visus maršrutus un savus jaunos autobusus moka pa bezceļiem. Varbūt divas reizes nedēļā uz laukiem autobusi jālaiž – pirmdienās un piektdienās?
Pamēģiniet izbraukt no Grenctāles pienotavas uz Ērgļiem 😃 Pie tam šajā posmā pirms dažiem gadiem tika veikta tā saucamā “atjaunošana”, t.i. piebēra granti un izraka plaukstas dziļuma un divu plaukstu platuma grāveļus, kas praktiski nefunkcionē.
Valter, es tev piekrītu par solījumiem. Tā ir liela kļūda. Manuprāt, tomēr var izrēķināt un godīgi pateikt, kuri ceļi 20 gadu laikā būs pavasarī problēma un kuri iet uz asfaltu un kādā termiņā. Ja solīts, tad jādara.
Bet citādi. Man pašam arī bija problēma ar ceļu un vēl arī būs. Toreiz es biju jauns un neko daudz nedomāju, tagad ja man ļautu atgriezties pagātnē es droši vien izvēlētos citu risinājumu. Būtu pārdevis dzimtas mājas, zemi un atrastu kādu lauku vietiņu pie asfalta ar 200m privāto ceļu un visu taisītu no nulles.
Bet nu ir ā ir, tāpēc man ir visai grūti redzēt šitās bildes, jo es tur neredzu tādu risinājumu kā vairumam gribētos.
Valter, Krīčus zinu. Tur ir skarbs posms, gluži tikpat briesmīgs kā Valle – Aizkraukle caur mežu. Es vienreiz braucu ar sabiedrisko intereses pēc pavasarī no Jēkabpils uz Bausku. tur bija laikam 4 stundas nominālais laiks, bet mēs braucām vēl pāris stundas ilgāk. Uz 30 kmh un vienā krateklī un dubļos, likās ka šoferis padosies un autobusā bija 3 braucēji. Es tur tikai vasarā, un arī ne bieži, tikai lai pamainītu dekorācijas braucienā. Negribas autiņam apakšu sadauzīt ar akmeņiem.
Patiesībā autoceļi ar grants segumu ir uzskatāmi par periodiskas lietošanas ceļiem, taču Latvijā šajā jomā saglabājies mantojums vēl no PSRS laikiem, kad liela daļa autoceļu reģionos tika veidota tieši ar grants segumu. To kopšana mūsdienu satiksmes intensitātes un arī autotransporta masas pieauguma dēļ prasa būtiskus ieguldījumus, tāpēc pašreizējā nozares finansējuma deficīta apstākļos ir sliktā stāvoklī.
Piemēram, Dānijā vispār nav neviena valsts vai pašvaldību pārziņā esoša ceļa ar grants segumu. Turklāt neatkarīgi no tā, cik līdzekļu būtu iespējams atvēlēt autoceļu uzturēšanai, grants seguma autoceļiem ir specifiskas īpašības, kas rudeņos un pavasaros, kā arī atkušņu periodos ziemā padara šos ceļus daudz grūtāk izbraucamus, tāpēc saimnieciski būtu, ja ŠAJOS PERIODOS TIE TIKTU UZ ATTIECĪGU LAIKU SLĒGTI!!!!
Atšķirībā no asfalta grants segums ir nevis ciets, bet gan kustīgs, brīvs materiāls, kas laikapstākļu ietekmē put un pārvietojas. Normālā situācijā grants ceļam ir grāvis, ir drenējošā kārta – smiltis, kas aizvada ūdeni, bet augšpusē ir ceļa sega – grants. Ceļa segai pārmitrinoties, ceļa sastāvs samaisās un grants ceļš nestrādā, kā plānots, bet izšķīst. Tādos gadījumos ceļu būtu jāsāk veidot no jauna.
Lūk, Vilnis pareizi raksta – tā arī ir. Ar šiem ceļiem. Šajā laikā vispareizākais uz tiem būtu nebraukt, ļaut apžūt un tad vasarā un ziemā rullēt. Tā ir šo ceļu specifika. Un te ir vēl viena lieta – paši lietotāji. Pareizi būtu apzināties kāda ir situācija un maskimāli reti uz viņiem rādīties kad ir rūguma periods. Bet dzīvē ir savādāk – cilvēki uzskata, ka ja ir ceļš, tad var braukt pēc svētdienas delikatesēm uz Bausku, zemniekam ienāk prātā pēkšņi zdings šodien mēslus pavest, apciemot radus utt. Nu ir tie ceļi tādi, kas neļauj to darīt. Man pašam ir bijuši brangi ķīviņi – pa manu servitūtu nu kārtīgā lietū lūk vajag vest mežu ārā. Es tur tādu haju sataisīju un beigās piespiedu labot, bet principā lieta bija tāda, ka meža īpašnieks mežu pārdeva, izvedējs no rīgas saņēma pavēli braukt no pircēja un neviens no tiem trim nedomāja kādi ir laikapstākļi. Ja visu 3 sadala atsevišķi tad neviens no viņiem it kā navvainīgs, bet nu man reāli bija dusmas redzot lietvās smagos vedējus. Savu es panācu, bet tāpēc, ka es dzīvoj uz vietas. Ko tad teikt par koplietošanu, kur nav nekāda uzraudzība vispār.
Tie kuri nemaksā vai izvairās maksāt valstij nodokļus arī raud viss vairāk par situāciju uz ceļiem un valstī.
te nu SM atkal izcēlies ar saviem prātojumiem, ka ceļu būve un remonts jānodod pašvaldībām. Tā teikt, nauda jānovirza no vienas kabatas citā, šoreiz pašvaldības kabatā. Bet, ko redzam uz ceļiem, kas jau ir pašvaldību īpašumā, kā tā kontrolē vai nekontrolē, kas notiek uz pašvaldību pārvaldībā nodotajiem ceļiem un ielām. Kā tad līdz šim bijis ar pašvaldību amatvīru rīcību. Minēšu dažus piemērus no senākiem un ne tik seniem laikiem. Vēl Teikmaņa, kā pilsētas mēra laikā, tika pieņemti noteikumi par numuru plāksnīšu nomaiņu mājām, tās centralizēti pasūtot toreiz kooperatīviem, vien īpašniekam domē to vajadzēja par savu naudu iegādāties. Kāds tracis sacēlās, kāds izskatījās pats satrakojies Teikmanis un toreiz klātesošie “svītas locekli”, kad es ar nagu no jaunās plāksnītes nokasīju krāsu līdz ar visu rūsu zem tās, nedēļa bija vajadzīga, līdz panācu savu. Dažus gadus vēlāk, Vēl KUK un Akmeņlauka laikā, izskatās gada beigās KUK rīcībā vēl neizmantota nauda bija palikusi un KUK piederošie greideri sāka “līdzināt” ielas ar grants segumu pilsētā laikā starp Ziemassvētkiem un jaunogadu. Redzot dubļu jūru uz ielas, līdzīgu šīm rakstam pievienotajās foto pēc greiderēšanas, sanāca kārtējais skandāls ar toreiz rajona vadību un akmeņlauku, Jau vēlāk, Ābelnieka “valdīšanas laikā” kad vidusskolu beigušais Vilciņš komandēja parādi pilsētas ielu restaurācijā, kādi iedzīvotāju iebildumi vispār tika ņemti vērā. Teiksim pret toreiz notiekošo kaitniecību bija jāvēršas ar “kuvaldu” būvnieku veikumu padarot pieņemamu ne tikai domes skatījumam tīkamu. Vilciņš ar kompāniju tolaik apsolīja vērsties policijā, bet ātri vien apjēdza, ka tiesā tikai dome būs zaudētāja. Varētu turpināt uzskaitīt vēl un vēl, bet lasītājiem apniks, vien redzams, kādi ir šie naudas tīkotāji novada domē bijuši un kādi tie ir patreiz
kā te viens raksta, prātīgāk būtu ceļus slēgt, vien, ko atbildētu tie, kas pa šiem ceļiem brauc līdz RIMI vai MAXIMA, jo vietējais veikaliņš jau gadiem kā slēgts, tie ,kuru bērniem jānokļūst līdz skolai un atpakaļ, tie kuriem jātiek pie ārsta vai pēc zālēm un pēc “balstvakcīnas” , tiem, kuri pa šiem ceļiem dodas uz darba vietām un atpakaļ, laipelnītu naudu ģimenei un maksātu nodokļus šiem prātuļotājiem domē un valsts pārvaldē. Vien palūkojieties uz savu veikumu, kādā līmenī notiek šo ielu un ceļu projektēšana, un kādā līmenī tiek veikti būvniecības un remonta darbi. Vēl PSRS laikā tāda līmeņa “šiverēšana” tika pielīdzināta kaitniecībai un sodīta ar ilgiem gadiem rūtotā pasaulē. Ķīnā ar par līdzīgiem “gadījumiem”, kad tika izzagta valsts nauda, sodīja pat ar nāvi, tad nu redzam, kur esam mēs un kur ir Ķīna. Piemēram, Vācijā, kur pie mums tagad redzamais- sals mijas ar atkusni visas ziemas garumā, tā “parādiba” ir “nekas īpašs, kā teiktu kāds eksministrs no mūsu puses, tik tie miljoni tur tika ne vis izklenderēti starp pasūtītāju un zināmiem uzņēmējiem, bet ielikti Vācijas ceļu segumos, lai tie būtu tādi, kā tos šodien tur redzam
Nu ko tur daudz prātuļot, vai tad nesaproti, ka vajag nodrošināt visu ar DRONIEM!!! Būs lētāk nekā ceļus uzturēt un laucinieks varēs no savas mājas izbraukt tad, kad saule ceļu būs apžāvējusi vai būs atnācis inženieris SALS!
Ja pa ceļu brauc sab. autobuss, tur jābūt asfaltam – punkts. Ceļi pie mums kā Āfrikā (dzīves līmenis arī) – ziemas sezonā neizbraucams dubļu šķīdonis, vasarā putekļu mākoņi, kad neko nevar redzēt. Ceļi ir daudz par platu, grāvju nav. Ilgtermiņā būtu pat izdevīgāk asfalts nekā šie mūžīgie uzturēšanas, glābšanas darbi, cīņa ar vējdzirnavām. Labāk šaurs asfalta ceļš nekā plata zampa. Viegli teikt nav ko tur dzīvot, protams, visiem jādzīvo Rīgā, vai getto ap to un jābūt “laimīgiem”. Kā tad veicinās to biznesu daudzveidību un izplešanos reģionos, infrastruktūra, t. ceļš ir viena no prioritātēm.
Krievu tanki nogrims, paldies NATO un Prezidentam Baidenam.
Okmanis noasfaltēja ceļu uz Sviteni, varbūt uz Brunavu arī var izkārtot melno segumu???
Viegli ir argumentēt – ka vajag, bet grūti ir otrā pusē nolikt skaitļus. Cik maksā viena kilometra asfalts? Es īsti nezinu, bet domāju, ka ne mazāk par 0.2-0.3 miljoni kilometrā. Tad paņemam cik km mums ir akūti vajadzīgi un tie būs baigi daudz. Sareizinam šos skaitļus, apskatamies ka VISS jaunā novada budžets ir tikai ~30 miljoni. Un piemetam galvā cik kilometri ir fiziski iespējami. Tās ir astronomiski nepaceļamas summas, tāpēc atliek izdarīt vienīgo neapgāžamo secinājumu – lielākā daļa ceļu vidējā termiņā pilnīgi noteikti paliks tādi kādi tie ir – bez variantiem.
Īsti nesaprotu par komēs brīnamies, vai tad attēlos mēs redzam kaut vienu notekgrāvi? Šis laikam būtu jautājums pie vietējiem, kur palika grāvis? Loģika vienkārša nav grāvja, nav ceļa, jo viss ūdens paliek uz ceļa, līdzīgi kā pilsētā, nebūs lietus ūdens notekas, būs peļķes un neizbraucama iela.. Secinājums – kad uzar laukums nevajadzētu aizbērt grāvi, tad būs arī izbraucams ceļš.
tad kā likts kāds būs klāt ar ciparu lēveni, tik tā vairāk kā miljona sakarā, tā īsā posma restaurēšanā Īslīces ielā, ar akmeņiem un jau remontētu asfaltu, varbūt šos un citus “akmeņus” vajadzēja izbērt uz pareizi projektētiem un prasmīgu būvnieku un uzturētāju koptiem grants ceļiem, lai jau nākamajā gadā nav tā, ka ar Jaunsaules ceļu. Par lielu naudu stumdītiem dubļiem uz A7 šosejas platuma lauku ceļiem, mēs nekur tālāk netiksim, kā Āfrikā ar saviem sarkanzemes ceļiem lietus laikā
Paverojiet asfalta celu malas. Daudzos posmos tās ir saplaisājušas, ar zirnekļa tīkla rakstu. Un tas ir tāpēc, ka ceļa šķembotajai nomalei nav slīpuma uz grāvja pusi vai ir slīpums uz asfalta pusi. Ūdens sašķidrina grunti zem asfalta malas, nestspēja zūd, asfalts plaisā un veido risas. Latvijas ceļu projektētāji, būvētāji, uzturētāji gadiem ignorē ļoti svarīgo ūdens novadīšanas jautājumu uz visa veida ceļiem. Ņemot vērā klimata izmaiņas ir jāmaina ceļu projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas metodes, materiāli, principi. Vairāk jāskatās uz mežu, purvu ceļu būvniecības principiem. Būs interesanti redzēt kā būvēs Rail Baltic , kā pievedīs materiālus un kas no tā beigās iznāks. Vispār ir interesanti vai Latvijas dzelzceļam šāda veida klimats nav radījis kādas bīstamas sekas? Dzelzceļam arī ir milzums caurteku, aizaugušu grāvju utt.
sausmas, tur ne ar kajam izbrist ne ar masinu braukt, vai tiešām neviens netaisās risināt šo problēmu?
Pazudusī Latvija.
Manuprāt, tagad ir īstais brīdis nevis fantazēt par greiderēšanu, bet par ceļa uzbēršanu ar riktīgu granti un šķembām, jo, kad nogreiderēs atkal bez uzbēršanas, ceļš iegrims vēl zemāk un izveidosies bļoda, no kurienes ūdens nevar notecēt nost. Un nākampavasar vai rudenī ceļš būs vēl dramatiskāks. Pavasaris lieliski parāda ceļu būvētāju nemākulību vai tīšu nolaidību. Izberot viscaur ar šķembām un granti izšķīdušās vietas, iemīcot to smuki šajā ķīselī, ir iespēja izveidot pareizu ceļa slīpumu, lai turpmāk saglābtu ceļu no ūdens uzkrāšanās un ceļu bojā ejas (dažās vietās vēl var sastapt ceļus, kas veidoti, ievērojot pareizu slīpumu un augstumu, attiecībā pret līdzenu pļavu, bet to ir ļoti maz). Berot granti uz jau nožuvuša ceļa, grants neiestrādājas ceļa masā, bet transporta kustības un greiderēšanas laikā tiek bezjēdzīgi izmētāts pa tiem pašiem mazajiem grāvīšiem vai blakus laukiem. Un tā atkal tiek bezjēdzīgi izpļekarēta nodokļu maksātāju nauda! Šobrīd, tieši šobrīd tur būtu jārosās ceļu glābšanas tehnikai un šķembu un grants kravām! Ja kāds saka, ka tas ir dārgi, tad lai parēķina, cik izmaksās ceļa glābšana pēc pāris gadiem! Un nevajag ceļiniekiem (ne LVC, ne pašvaldībām) kā glābiņu gaidīt tikai greiderēšanas apstākļus, tā ir acu aizmālēšana, nevis ceļa glābšana! ŠIS PAVASARIS IR KĀRTĪGS TESTS NEPROFESIONĀLAJIEM VAI NEGODPRĀTĪGAJIEM CEĻU BŪVĒTĀJIEM! Te nu var redzēt, ka neviens nav pārbaudījis, kādas frakcijas tiek bērtas uz ceļa, kādas aiziet OTKATOS!
Bet kapec parvaldes vaditaja un stradajosais personals nerisina celu problemu?Tapec jau vini tur sez,lai stradatu iedzivotaju laba.Tagad sanak nav nekada jega.Iedzivotaji izmisusi,ka nekur nevar aizbraukt.
Lai ceļus būtu finansiāli iespējams uzturēt un būvēt, būtu jānacionalizē karjeri vai jāregulē cenas, vai vismaz LVM karjeros cenām jābūt mazliet virs pašizmaksas.
17.februārī, ceturtdien, ap plkst. 19:00, braucot mājās no darba,ticat vai nē, ceļa posmā Kukuči-Grenctāles pienotava, pretī brauca PILNS,PIEKRAUTS BAĻĶVEDĒJS. Mēs cīnamies, lai kaut kā nokļūtu mājās, bet tas vienā mierā brauc… Kādi masas ierobežojumi?Smieklīgi…Vēl šodien tādu nav.
Marčenkova neko nedara ceļu labā, varētu vienreiz aizvākties no Brunavas ar visu savā pakāļā līdēju atsēdētāju un nodokļu maksātāju naudas izšķērdētāju varzu. Tur no tās pārvaldes sen nekā nav. Kopš Brunavā ir Marčenkova ir aizlaistākie ceļi kādi var būt, sūtiet viņu prom no Brunavas, mums viņu nevajag.