Pašlaik Bauskas iedzīvotāju parādi par piegādāto siltumu SIA «Bauskas siltums» ir apmēram 300 tūkstoši latu. Uzņēmuma valdes loceklis Ilmārs Rūsis atzīst, ka galvenais iemesls ir zemā maksātspēja. Lielie parādi rāda reālo ekonomisko situāciju. 2009. gada rudenī iedzīvotāju parādi bija 130 tūkstoši latu, divos gados tie dubultojušies. Atliek cerēt, ka šī tendence neturpināsies. «Vasaras vidū varēs redzēt, kāda ir reālā situācija, bet kopējā tendence – parādi nepārtraukti pakāpeniski palielinās. Iesaistītas ir trīs parādu piedzinēju firmas. Tiesās rinda ir uz gadu. Ko iesniedz tiesā tagad, to izskatīs tikai decembrī. Un summa vienalga kaut kā ir jāpiedzen pēc tiesas lēmuma. Kopējā aina ir šausmīgi nemīlīga,» atzīst I. Rūsis. Traucē likumu nesakārtotība. Tie, kas dzīvo ārzemēs, neliekas par saviem dzīvokļiem ne zinis, bet īrnieki par siltumu nemaksā. Problēmas ir arī ar dzīvokļiem, kurus pārdod bankas, jo tām likumdošana nespiež ņemt vērā īpašnieka cita veida parādus. Rezultātā dzīvokli pārdod, bet no bijušā īpašnieka pat nav, ko piedzīt. «Latvijas siltumapgādes uzņēmumiem bija ideja par kopēju kredītu bāzi, kurā būtu iekļauti ne tikai banku kredīti, bet arī parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr šādas bāzes izveidei ir savas izmaksas, nepieciešama arī banku piekrišana. Šaubos, vai šajā cīņā ar banku lobijiem izdosies uzvarēt,» saka I. Rūsis. Jāatzīmē vēl viena joma saistībā ar nodokļiem, par ko ar valsti saistītie uzņēmumi nevēlas runāt. Ja pat vienu brīdi tiktu pieņemts lēmums norakstīt parādus, par šo summu uzņēmumam būtu jāsamaksā ienākuma nodoklis. Tāpēc arī parādi aug, pat neatgūstamos parādus siltuma uzņēmumi nevēlas norakstīt. Tomēr uzņēmums šovasar plāno rekonstruēt siltumtrasi Dārza ielā un uzstādīt siltummezglus Slimnīcas ielas 1., 3. un 5. mājā. Drīzumā noslēgsies sarunas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Eiropas fondu līdzfinansējumu. Siltumtrases remonts ir nepieciešams, jo pirms diviem gadiem tieši šajā posmā bija nopietna avārija, ko nedrīkstētu vairs pieļaut.
