Dzejas dienu pasākumā Bauskas novadā, Viļa Plūdoņa muzejā «Lejeniekos», 11. septembrī bija ieradušies Bauskas novada skolu 5. un 6. klašu audzēkņi. Uz sarīkojumu «Kā savu dzimteni lai tēloju » skolēnus bija pulcējusi pedagoģe Vija Cerusa, sadarbojoties ar muzeja vadītāju Signi Samsoni.
Dzejas iepazīšana te notika trijos dabas teātros. Skolēni bija sagatavojuši Raiņa, Aspazijas un V. Plūdoņa dzejoļus. Tie skanēja no «Lejeniekos» uzbūvētās skatuves, pļaviņā pie lielā šķūņa, kā arī no mājas lieveņa. Mazo mākslinieku grupu iestudējumu veidoja pedagogi, kad tas bija gatavs, pārējie to varēja klausīties.
Lielākā atbildība šajā sarīkojumā bija tiem pusaudžiem, kuriem bija uzdots iemācīties dzejoli un norunāt to auditorijai. Vienam otram šāda publiska uzstāšanās bija liels pārdzīvojums, īpaši tad, ja priekšnesumu klausījās līdzaudži no citām skolām.
Vecsaules pamatskolas literatūras skolotāja Linda Krūmiņa «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka skolēniem patīk dzeja. Vienīgi viņi to ļoti maz dzird mājās, jo reti kurš pērk dzejas grāmatas un vakaros pirms iemigšanas mazuļiem lasa dzeju. «Taču lirika kā izpausmes veids skolēnus saista. Ar dzeju iepazīstinu it kā spēlējoties. Daudziem iepatīkas pašiem sacerēt mazus dzejolīšus. Jaunākajās klasēs bērni labi uztver arī Raiņa dzeju, īpaši dabas liriku,» pieredzē dalās pedagoģe.
Skolotāja atklāj, ka Rainis nav viņas sirds dzejnieks. Taču tas ir tikai normāli, jo Raiņa daiļrade ir tik daudzveidīga, pietiekami sarežģīta. To apgūt, izzināt cilvēks var visu mūžu. «Atrast ceļu pie Raiņa nav viegli. Tas arī ir labi, jo Rainis ir tik liels, ka līdz viņa izpratnei nemitīgi jāaug un jāpilnveido sevi,» atzīst L. Krūmiņa.
Pēc triju literāro uzvedumu noskatīšanās skolēni ieturējās ar līdzpaņemtajām sviestmaizēm, āboliem, baudīja uz uguns lielajā katlā vārītu tēju, kavējās pie zaķu ģimenes rotaļu laukumā.
