Dzeramais ūdens drošs, bet ne vienmēr kvalitatīvs

Kāda Pilsrundāles iedzīvotāja raksta, ka nesen pārcēlusies uz dzīvi ciema daudzdzīvokļu mājā ar centralizēto ūdens apgādi, taču īsti neesot skaidrs, vai krāna ūdens bez papildu apstrādes ir dzerams. Kāds kaimiņš dzer, otrs – tikai filtrētu, trešais iegādājas veikalā safasēto. Pāris reižu ūdens bijis rūsas krāsā, tāpēc viņa interesējas, kur var uzzināt oficiālu informāciju, vai konkrētajā pagastā ūdens ir pietiekami kvalitatīvs dzeršanai.

Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs, atsaucoties uz SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS) sniegto informāciju, «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka katrai ūdens ņemšanas un nodrošināšanas vietai periodiski jāveic ūdens kvalitātes monitorings. Tos pēc tam saskaņo ar Veselības inspekciju. Periodiskums – no divām līdz četrām reizēm gadā atkarībā no ūdens ieguves apjoma.

«Jautājumam par iespējamiem ūdens pieduļķojumiem vai iekrāsošanos rūsas krāsā esot divas puses. Ir ūdens ieguves posms, atdzelžošana, padeve ūdens apgādes sistēmā, un šajā posmā ūdens kvalitāte atbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un ūdens ir dzerams bez apstrādes un vārīšanas. Otra puse ir dzīvojamās mājās esošie iekšējie ūdensvadu tīkli.

«Ja māja un tīkli ir renovēti, tad nevajadzētu būt problēmām ar ūdens kvalitāti. Ja tīkli ir no padomju laikiem, vecie čuguna stāvvadi, pārvadi – tur jau ir iekšējais kultūrslānis. Ja mājas īpašnieki par to vienojas, tiek nodrošināti iekšējo tīklu skalošanas pakalpojumi,» piebilst I. Romānovs. Tāpat viņš papildināja, ka Rundāles apvienības pārvaldē līdz šim nav saņemtas sūdzības par ūdens kvalitāti Pilsrundāles ciemā.

Pazemes ūdeņi pasargātāki no piesārņojuma

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis kopumā dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā raksturo kā labu, jo tā nodrošināšanai pārsvarā izmantojam pazemes ūdeņus, kuri ir labāk pasargāti no piesārņojuma. Citviet pasaulē arī pazemes iežos dabiski ir paaugstināta kādas veselībai kaitīgas vielas koncentrācija, piemēram, arsēns, kurš var izraisīt ļaundabīgus audzējus, taču Latvijā šādu bīstamu piemaisījumu pazemes ūdeņos nav.

Pārceļoties uz dzīvi kādā Latvijas ciemā, kur ir centralizētā ūdensapgādes sistēma, principā ūdeni var droši dzert no krāna, jo «smagās ķīmijas» piesārņotāju tajā nebūs. Problēmas gan sagādā tas, ka pazemes ūdenī ir augsts dzelzs un sulfātu saturs. Pēdējie raksturīgi tieši Zemgalei. Kā skaidro Veselības inspekcijas pārstāvis, tās nav veselībai kaitīgas vielas, taču pasliktina to, kā šo ūdeni uztveram garšas un izskata ziņā. Veidojas rūsas nosēdumi, ūdens var likties duļķaināks, var būt specifiska piegarša. «Mēs inspekcijā sakām, ka dzeramais ūdens ir drošs, bet ne vienmēr tas ir kvalitatīvs,» papildina N. Kadiķis. Tas, cik daudz ūdenī būs minēto piemaisījumu, atkarīgs no tā, kur ūdensapgādes sistēma atrodas. Ūdens kvalitāti pasliktina arī novecojušie dzīvojamo māju ūdensvadi.

Var dzert bez apstrādes

Ūdeni no krāna var dzert, to pirms tam nefiltrējot un arī nenovārot, taču, kā atzīst N. Kadiķis, tas atkarīgs no katra ūdens lietotāja. Izmantojot ierastos filtrus, galvenokārt ūdenī var samazināt dzelzs piejaukumu. Savukārt bažīgāki iedzīvotāji ūdeni novāra, kas gan var pasliktināt ūdens garšu. Pirms diviem gadiem Veselības inspekcija aptaujāja Latvijas iedzīvotājus par viņu dzeramā ūdens lietošanas paradumiem. 77% Latvijas iedzīvotāju, kuriem pieejama centralizētā ūdensapgāde, ūdeni ikdienā dzēra no krāna. Turklāt aptuveni puse no viņiem to dzēra bez papildu apstrādes. 21% ūdeni pirms dzeršanas filtrēja, nedaudz mazāk – novārīja.

Tajā pašā laikā lielākā daļa (65%) aptaujāto uzskatīja, ka nav informēti par dzeramā ūdens kvalitāti, taču vērtēja to kā pilnīgi vai daļēji apmierinošu.

Ja iedzīvotājiem ir sūdzības par dzeramā ūdens kvalitāti, vispirms jāvēršas pie ūdens piegādātāja. Nesaņemot pienācīgu atbildi, tālāk jau var griezties Veselības inspekcijā.

Par ūdens kvalitāti jāinformē piegādātājiem

Pērn valsts dzeramā ūdens kvalitātes audita monitoringā, kas aptvēra 131 ūdensapgādes sistēmu (galvenokārt lielās un vidējās, jo mazajām pietrūka finansējuma), konstatēts, ka 90% iedzīvotāju, kuri izmanto centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus, saņēma pilnībā kvalitatīvu ūdeni. Monitoringā tika ietvertas arī sešas ūdensapgādes sistēmas novadā: Bauskas, Bāliņu, Vecumnieku, Iecavas, Rītausmu un Uzvaras. Tikai Bāliņu ūdensapgādes sistēmā tika konstatēta nebūtiska kaliformas baktēriju neatbilstība normai.

No šī gada ir mainījusies dzeramā ūdens monitoringa kārtība. Pirms tam ūdens piegādātāji paši veica tikai kārtējo monitoringu, pārsvarā nosakot mikrobioloģiskā piesārņojuma rādītājus, kas var radīt dažādas infekcijas slimības, bet Veselības inspekcija bija atbildīga par paplašinātu monitoringu, kur jau tika ietverti arī dažādi smagie metāli, organiskie piesārņotāji un citi rādītāji, kas ilgtermiņā var viskaitīgāk ietekmēt cilvēka veselību. Šobrīd par ūdens kvalitātes uzraudzību pilnībā atbildīgs tikai ūdens piegādātājs, Bauskas novadā tātad SIA «Bauskas novada komunālserviss».

Arī iedzīvotāju informēšana par ūdens kvalitāti gulst uz ūdens piegādātāju pleciem. Informāciju viņi var publicēt uzņēmuma mājaslapā vai sniegt iedzīvotājiem citā veidā, teiksim, iekļaujot to rēķinā. Ja ūdenī konstatēts, piemēram, mikrobioloģiskais piesārņojums, piegādātājiem nekavējoties jāinformē par to iedzīvotāji un jāsniedz ieteikums, kā rīkoties. Ja gadītos nopietnāka avārija, piegādātājs par to informē inspekciju, nepieciešamības gadījumā veic sistēmas ārpuskārtas skalošanu un dezinficēšanu. Piegādātājam jāsniedz informācija arī par profilaktisko hlorēšanu, ko parasti veic divas reizes gadā.