Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Dzeramais ūdens drošs, bet ne vienmēr kvalitatīvs

Kāda Pilsrundāles iedzīvotāja raksta, ka nesen pārcēlusies uz dzīvi ciema daudzdzīvokļu mājā ar centralizēto ūdens apgādi, taču īsti neesot skaidrs, vai krāna ūdens bez papildu apstrādes ir dzerams. Kāds kaimiņš dzer, otrs – tikai filtrētu, trešais iegādājas veikalā safasēto. Pāris reižu ūdens bijis rūsas krāsā, tāpēc viņa interesējas, kur var uzzināt oficiālu informāciju, vai konkrētajā pagastā ūdens ir pietiekami kvalitatīvs dzeršanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs, atsaucoties uz SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS) sniegto informāciju, «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka katrai ūdens ņemšanas un nodrošināšanas vietai periodiski jāveic ūdens kvalitātes monitorings. Tos pēc tam saskaņo ar Veselības inspekciju. Periodiskums – no divām līdz četrām reizēm gadā atkarībā no ūdens ieguves apjoma.

«Jautājumam par iespējamiem ūdens pieduļķojumiem vai iekrāsošanos rūsas krāsā esot divas puses. Ir ūdens ieguves posms, atdzelžošana, padeve ūdens apgādes sistēmā, un šajā posmā ūdens kvalitāte atbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un ūdens ir dzerams bez apstrādes un vārīšanas. Otra puse ir dzīvojamās mājās esošie iekšējie ūdensvadu tīkli.

«Ja māja un tīkli ir renovēti, tad nevajadzētu būt problēmām ar ūdens kvalitāti. Ja tīkli ir no padomju laikiem, vecie čuguna stāvvadi, pārvadi – tur jau ir iekšējais kultūrslānis. Ja mājas īpašnieki par to vienojas, tiek nodrošināti iekšējo tīklu skalošanas pakalpojumi,» piebilst I. Romānovs. Tāpat viņš papildināja, ka Rundāles apvienības pārvaldē līdz šim nav saņemtas sūdzības par ūdens kvalitāti Pilsrundāles ciemā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pazemes ūdeņi pasargātāki no piesārņojuma

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis kopumā dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā raksturo kā labu, jo tā nodrošināšanai pārsvarā izmantojam pazemes ūdeņus, kuri ir labāk pasargāti no piesārņojuma. Citviet pasaulē arī pazemes iežos dabiski ir paaugstināta kādas veselībai kaitīgas vielas koncentrācija, piemēram, arsēns, kurš var izraisīt ļaundabīgus audzējus, taču Latvijā šādu bīstamu piemaisījumu pazemes ūdeņos nav.

Pārceļoties uz dzīvi kādā Latvijas ciemā, kur ir centralizētā ūdensapgādes sistēma, principā ūdeni var droši dzert no krāna, jo «smagās ķīmijas» piesārņotāju tajā nebūs. Problēmas gan sagādā tas, ka pazemes ūdenī ir augsts dzelzs un sulfātu saturs. Pēdējie raksturīgi tieši Zemgalei. Kā skaidro Veselības inspekcijas pārstāvis, tās nav veselībai kaitīgas vielas, taču pasliktina to, kā šo ūdeni uztveram garšas un izskata ziņā. Veidojas rūsas nosēdumi, ūdens var likties duļķaināks, var būt specifiska piegarša. «Mēs inspekcijā sakām, ka dzeramais ūdens ir drošs, bet ne vienmēr tas ir kvalitatīvs,» papildina N. Kadiķis. Tas, cik daudz ūdenī būs minēto piemaisījumu, atkarīgs no tā, kur ūdensapgādes sistēma atrodas. Ūdens kvalitāti pasliktina arī novecojušie dzīvojamo māju ūdensvadi.

Var dzert bez apstrādes

Ūdeni no krāna var dzert, to pirms tam nefiltrējot un arī nenovārot, taču, kā atzīst N. Kadiķis, tas atkarīgs no katra ūdens lietotāja. Izmantojot ierastos filtrus, galvenokārt ūdenī var samazināt dzelzs piejaukumu. Savukārt bažīgāki iedzīvotāji ūdeni novāra, kas gan var pasliktināt ūdens garšu. Pirms diviem gadiem Veselības inspekcija aptaujāja Latvijas iedzīvotājus par viņu dzeramā ūdens lietošanas paradumiem. 77% Latvijas iedzīvotāju, kuriem pieejama centralizētā ūdensapgāde, ūdeni ikdienā dzēra no krāna. Turklāt aptuveni puse no viņiem to dzēra bez papildu apstrādes. 21% ūdeni pirms dzeršanas filtrēja, nedaudz mazāk – novārīja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tajā pašā laikā lielākā daļa (65%) aptaujāto uzskatīja, ka nav informēti par dzeramā ūdens kvalitāti, taču vērtēja to kā pilnīgi vai daļēji apmierinošu.

Ja iedzīvotājiem ir sūdzības par dzeramā ūdens kvalitāti, vispirms jāvēršas pie ūdens piegādātāja. Nesaņemot pienācīgu atbildi, tālāk jau var griezties Veselības inspekcijā.

Par ūdens kvalitāti jāinformē piegādātājiem

Pērn valsts dzeramā ūdens kvalitātes audita monitoringā, kas aptvēra 131 ūdensapgādes sistēmu (galvenokārt lielās un vidējās, jo mazajām pietrūka finansējuma), konstatēts, ka 90% iedzīvotāju, kuri izmanto centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus, saņēma pilnībā kvalitatīvu ūdeni. Monitoringā tika ietvertas arī sešas ūdensapgādes sistēmas novadā: Bauskas, Bāliņu, Vecumnieku, Iecavas, Rītausmu un Uzvaras. Tikai Bāliņu ūdensapgādes sistēmā tika konstatēta nebūtiska kaliformas baktēriju neatbilstība normai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No šī gada ir mainījusies dzeramā ūdens monitoringa kārtība. Pirms tam ūdens piegādātāji paši veica tikai kārtējo monitoringu, pārsvarā nosakot mikrobioloģiskā piesārņojuma rādītājus, kas var radīt dažādas infekcijas slimības, bet Veselības inspekcija bija atbildīga par paplašinātu monitoringu, kur jau tika ietverti arī dažādi smagie metāli, organiskie piesārņotāji un citi rādītāji, kas ilgtermiņā var viskaitīgāk ietekmēt cilvēka veselību. Šobrīd par ūdens kvalitātes uzraudzību pilnībā atbildīgs tikai ūdens piegādātājs, Bauskas novadā tātad SIA «Bauskas novada komunālserviss».

Arī iedzīvotāju informēšana par ūdens kvalitāti gulst uz ūdens piegādātāju pleciem. Informāciju viņi var publicēt uzņēmuma mājaslapā vai sniegt iedzīvotājiem citā veidā, teiksim, iekļaujot to rēķinā. Ja ūdenī konstatēts, piemēram, mikrobioloģiskais piesārņojums, piegādātājiem nekavējoties jāinformē par to iedzīvotāji un jāsniedz ieteikums, kā rīkoties. Ja gadītos nopietnāka avārija, piegādātājs par to informē inspekciju, nepieciešamības gadījumā veic sistēmas ārpuskārtas skalošanu un dezinficēšanu. Piegādātājam jāsniedz informācija arī par profilaktisko hlorēšanu, ko parasti veic divas reizes gadā. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (4)

  1. Kā nekvalitatīvs ūdens var būt drošs?! Jāatgādina, ka Bauskas rajonā lielāko daļu daudztāveņu kopš 1991. gada apsaimniekoja pašvaldību komunālie uzņēmumi, kuru pārziņā bija un ir ēku maģistrālie ūdensvadi, tai skaitā stāvvadi. Apsaimniekotāji hroniski ēku ūdensvadus nav remontējuši, nav skalojuši, dezinficējuši utt. Pašreizējais BNKS pastiprināti bīda līgumos nebalstītu teoriju, ka iedzīvotāju komunālie maksājumi ir tikai BNKS vadoņu algām, bet ne ēku uzturēšanai un remontiem. Patiesībā BNKS ir jāsūdz tiesā par ēku neuzturēšanu, turklāt arī par BNKS priekšteču grēkiem jo BNKS ir ir viņu saistību pārņēmēji.

    11
  2. Ūdens kvalitāte pilnībā neatbilst tā cenai par m3. BNKS varētu arī publiskot savā mājas lapā ūdens analīžu rezultātus. Ciks saprotu, tad jābūt diviem mērījumiem izejā no sūkņu stacijas centrālajos tīklos un pie patērētāja tālākajā galā.

  3. BNKS spēj tikai pastāstīt kas ir slikti un kā nav. Iedzīvotāji paši to zina. Iedzīvotāji maksā BNKS par izdarītu darbu ( kura vairumā gadījumu nav) nevis tukšmuldēšanu. Nu īsteni Rail Baltic cēlāji tie BNKS ! Tāpat ir skaidrs, ka BNKS ar saviem prāta, godprātības, strādnieku, darbu vadītāju, tehnikas resursiem nevar pienācīgi uzturēt visa novada ēkas un inženiertīklus. Tāpēc muld pekstiņus un izlokās, bet naudu iekasē katru mēnesi. BNKS “pozitīvā” darbība būs viens no esošās varas izbalsošanas iemesliem.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.