Biedrība “Dzīvnieku brīvība” publicējusi slepeni filmētus
videomateriālus no Latvijas lielākās kažokzvēru audzētavas, kas atklāj
vardarbību un cietsirdību pret dzīvniekiem, aģentūru LETA informēja
biedrības pārstāvji.
Materiāli uzņemti šī gada pavasarī, aktīvistam strādājot SIA “Baltic Devon Mink” ūdeļu fermā Iecavas novadā.
Biedrībā uzsvēra, ka pētījums parāda, kā zvēraudzētavā notiek ūdeļu
pavairošana un nokaušana. Slepeni uzņemtajos video kadros redzama
vardarbīga dzīvnieku mešana būros, sišana, ūdeļu nonāvēšana gāzes
kamerās, smagi ievainoti un slimi dzīvnieki, kas atstāti bez veterinārās
palīdzības.
Biedrības pārstāvji arī norādīja, ka daudziem dzīvniekiem no
intensīvās pārošanas iekaist dzimumorgāni un, saskaņā ar “Dzīvnieku
brīvības” pausto, ievainotajiem un slimajiem dzīvniekiem fermā netiek
sniegta veterinārā palīdzību.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere komentēja, ka
zvēraudzēšana ir nežēlīga un vardarbīga industrija. Tajā cieš gan
dzīvnieki, gan fermās strādājošie cilvēki.
“Mūsdienu sabiedrībā nav vietas šādai cietsirdībai – ne velti
kažokādu industrija jau ir aizliegta lielākajā daļā Eiropas. Mēs aicinām
Saeimu rīkoties, lai izbeigtu sistēmisko dzīvnieku mocīšanu kažokzvēru
audzētavās Latvijā,” uzsvēra Krīgere.
Pēc PVD tīmekļvietnē pieejamās informācijas, Latvijā 2021.gada
4.janvārī bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām
piecās novietnēs tika turēti ap 130 000 dzīvnieku.
Jau ziņots, ka Igaunijas Rīgikogu 2.jūnijā pieņēmis grozījumus
Dzīvnieku aizsardzības likumā un Dabas aizsardzības likumā, kas paredz
aizliegt dzīvnieku audzēšanu un turēšanu tikai vai galvenokārt kažokādu
iegūšanai.
Likumā paredzēts pārejas periods, nosakot, ka atļaujas ūdeļu un
jenotsuņu turēšanai, kas izdotas līdz 2021.gada 1.jūlijam, ir derīgas
līdz 2025.gada 31.decembrim, bet no 2026.gada šo dzīvnieku turēšana
fermās būs aizliegta.
Eiropā kažokzvēru audzēšanu pirmās aizliedza Lielbritānija un
Austrija attiecīgi 2000. un 2005.gadā. Kopš tā laika aizliegumus
noteikušas arī Čehija, Horvātija, Luksemburga, Nīderlande, Serbija,
Slovēnija un Ziemeļmaķedonija. Vairākās citās valstīs – Beļģijā, Bosnijā
un Hercegovinā, Francijā, Norvēģijā un Slovākijā – aizliegums ir
pieņemts, bet stāsies spēkā pēc pārejas perioda.
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” reģistrēta 2012.gadā. Biedrības mērķis ir dzīvnieku, vides un indivīda tiesību aizsardzība.