Nosakot visiem mājokļiem vienādu nodokļa likmi – 0,1% no īpašuma kadastra vērtības, turklāt ar piecu latu zemāko robežu, – valdība kārtējo reizi lielāku slogu uzliek sabiedrības mazāk turīgajai daļai. Solījumi par iespēju nākotnē noteikt progresīvo nodokli, lai dārgo nekustamo īpašumu turētāji maksātu vairāk, skan visai miglaini.Rūpes par jaunā nodokļa iekasēšanu ar nākamā gada 1. janvāri Ministru kabinets (MK) iecerējis nodot pašvaldībām, kurām nākamā gada vidū plānots nodot arī patlaban Valsts zemes dienestā (VZD) glabāto kadastra vērtību datu uzturēšanu. Ja Saeima apstiprinās valdības pagājušajā piektdienā akceptētos normatīvo aktu grozījumus par mājokļa nodokļa ieviešanu, tas nākamgad pašvaldību budžetos papildus varētu ienest 29,7 miljonu latu. Tiesa gan, Finanšu ministrijas aplēses par papildu ieņēmumiem no paaugstinātajiem nodokļiem līdz šim izrādījušās pārāk optimistiskas.Viens no riskiem ieņēmumu palielināšanā saistīts ar minimālo nodokļa likmi – pieci lati, ja 0,1% no īpašuma kadastra vērtības šo summu nesasniedz. Pašvaldību savienība norādījusi, ka šī norma ir netaisna, jo mazāk vērtīgo īpašumu turētāji būs spiesti maksāt procentuāli vairāk nekā pārējie. Piemēram, «Bauskas Dzīves» aprēķini nosacītiem mājokļiem rāda, ka dzīvokļa iemītnieks Vecumnieku novada Stelpē gadā būs spiests maksāt 0,6% no kadastra vērtības. Pagaidām nav skaidrs, vai ar nodokli tiks aplikti ekspluatācijā nenodoti mājokļi, ja tajos kāds dzīvo. Iespējams, tas tiks precizēts likumu grozījumiem pakārtotajos MK noteikumos. Līdzīgi vēl jāprecizē nodokļa uzlikšana objektiem, kur neviens savu dzīvesvietu nav deklarējis. Plašāk par šo tēmu lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» 26. oktobra numurā.
