Rundāles, Bauskas un Iecavas novada laukos ziemāju pļaušana varētu sākties jūlija pēdējās dienās, «Bauskas Dzīvei» saka zemnieki.
Vēsā vasara sola labu ražu, jo graudiem ir iespēja labāk nobriest, tie būs kvalitatīvāki, vērtē lauksaimnieki. Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis prognozē, ka bagāts devums gaidāms gan no ziemājiem, gan vasarājiem.
«Labvēlīgais pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ ražas prognozes ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, sēju varēja sākt agri – Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa sākumā,» skaidro O. Balodis.
Kombainus ziemāju platībās plānots izbraukt jūlija pēdējās dienās, stāsta zemnieks Jānis Bite, kam lauki ir Bauskas un Iecavas novadā. Pirmā nāks pļaujama kviešu šķirne ‘Edvīns’, kas lielo vārpu dēļ daudzviet sagūlusi veldrē. «Lēšu, ka veldre atņems 10 – 15% maksimālā ievākuma no šīs šķirnes, taču tā ir ļoti ražīga. Svarīgi, lai graudi nesāk dīgt vārpās, ja laiks kļūs mitrāks. Veldre vēl nevienu zemnieku bankrotā nav iedzinusi,» saka laukkopis.
Ziemas rapšu sējumu Jāņa Bites laukos, kur viņš saimnieko kopā ar dēlu Pēteri, šogad nav. «Nepaļaujamies uz vieglu peļņu, labajos gados ziemas rapšus nesējam,» joko Jānis.
Codes pagasta kooperatīva «Saimnieks V» vadītāja Mārīte Ķikure «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka saimniecību laukos ziemas rapši vēl nav īsti gatavi pļaušanai. «Ja laiks būtu siltāks, labība un rapši ātrāk gatavotos. Vienu laiku sējumiem trūka mitruma, graudi sāka kalst. Agronomi saka – vēsais laiks graudu kvalitātei nāk par labu, saules ir pietiekami, līdz ar lietu varētu pietikt arī mitruma.»
Agrā garstiebru šķirne ‘Edvīns’ arī «Saimnieka V» tīrumos vietām sakritusi nelielā veldrē. M. Ķikure līdzīgu situāciju novērojusi Mežotnes pagastā. «Šai šķirnei jālieto vairāk augšanas regulēšanas preparātu,» uzskata M. Ķikure, «līdzīga situācija vienugad bija ar šķirni ‘Fredis’. Šķiet, vienlaikus sāksim pļaut gan ziemas rapšus, gan labību.»
M. Ķikure pauž cerību, ka pļauja noritēs raiti un sekmīgi – pagājušajā piektdienā kooperatīva biedri gaidāmajam darbam par godu līksmojušies pirmsražas zaļumballē. «Tādu rīkojam otro gadu, sanākot kopā visām dalībnieku ģimenēm.»
Rundāles novada saimniecības «Mūrnieki» vadītājs Raimonds Kazbuķis vērtē, ka līdz ar lietus atnākšanu labība gatavojas ļoti lēni. «Vēl divas nedēļas nepļausim, var pagūt kādā ekskursijā,» nosmej laukkopis, «sēkliņas rapšiem vēl zaļas. Cerējām, ka jūlijā sāksim pļaut, bet, visdrīzāk, lielākais darbs notiks augustā. Būs lielāka spriedze, jo nāk virsū ziemas rapšu sēšanas laiks.»
Arī Rundāles novadā ‘Edvīns’ vietām sakritis veldrē. «Mēs, zemnieki, bieži neklausām zinātnieku ieteikumiem, jo visi grib vairāk tonnu. ‘Edvīns’ ir garstiebraina labība ar lielām vārpām, labi cero, taču veldres neizturīga. «Mūrnieku» laukos šiem sējumiem trīs reizes devām augšanas regulatoru, tomēr kādi 8 – 10% ir veldrē,» stāsta R. Kazbuķis.
Patlaban graudu cena pasaules biržās turas ap 200 eiro/t, ja tā paliks un raža būs laba, zemnieki varētu sagaidīt labu rezultātu, secina rundālietis.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi lēš, ka šogad vasaras kviešu raža vidēji Latvijā varētu būt 4,1 t/ha, pērn tā bija 3,9 t/ha. Vasaras miežu raža varētu būt vidēji 3,5 t/ha, tikpat, cik pērn, auzu raža – vidēji 2,4 t/ha, apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.
Pagājušās nedēļas nogalē sagaidīts lietus pēc garāka sausuma posma. Meteorologu prognozes par augusta laikapstākļiem ir dažādas. Vieni sola tikpat vēsu laiku kā jūlijā, citi paredz, ka gaidāmi karstuma viļņi. Tie nenāktu par labu graudiem nobriešanas laikā, jo var tos par daudz izkaltēt.
