Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ierosinājusi lietu «SIA «Bauskas
Dzīve» pret Latviju» pēc reģionālā laikraksta izdevēja sūdzības par
Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kuri imitē
neatkarīgu presi, informēja zvērinātu advokātu birojā «Sorainen», kas laikraksta izdevējam sniedz bezmaksas juridisko palīdzību.
Sūdzības pamatā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants, kas
uzliek valstīm pienākumu neiejaukties vārda brīvības īstenošanā.
Sūdzības iesniedzēji norāda, ka valstij ir jāatturas no jebkādām
darbībām, kas nonivelē mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā vai mazina
mediju plurālismu.
Atgādināsim, ka SIA «Bauskas Dzīve» vērsās administratīvajā tiesā pret Iecavas
novada domi, prasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta «Iecavas
Ziņas» izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību, taču
tiesa atteicās ierosināt lietu.
«Bauskas Dzīve» šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), kas
nolēma, ka reģionālā laikraksta izdevējam ir tiesības tiesas ceļā prasīt
reklāmu aizliegšanu un zaudējumu atlīdzību. Šajā daļā Administratīvā
rajona tiesa lietu ierosināja un ir izskatījusi, spriedums tiks paziņots
2.novembrī.
Attiecībā uz pārējo sūdzību AT norādīja, ka SIA «Bauskas dzīve» nav tiesību tiesas ceļā prasīt pašvaldības laikrakstu neizdošanu. AT lēmuma pamatā bija atziņa, ka pašvaldības tiesības izdot savu laikrakstu izriet no Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz vārda un izteiksmes brīvību.
Tā kā AT lēmums šajā daļā bija galīgs, 2017. gada 28. jūlijā SIA «Bauskas dzīve» iesniedza sūdzību ECT par tiesas noraidītajiem jautājumiem.
«Sūdzība ir iesniegta, jo uzskatām AT secinājumus par pašvaldības tiesībām izdot savu laikrakstu par nepamatotiem. Valsts pārvaldei, tai skaitā pašvaldībām, nepiemīt cilvēktiesības. Tādējādi arī preses brīvības principu nevar attiecināt uz pašvaldības tiesībām. Pamatojoties uz publisko tiesību principu «aizliegts viss, kas nav atļauts», pašvaldībām nav tiesību izdot maksas izdevumus ar saturu, kas neattiecas uz pašvaldības funkciju izpildi,» paskaidroja advokātu birojā.
Birojā arī uzsvēra, ka lietas ierosināšana par minēto jautājumu jau ir liels sasniegums Latvijas mediju vides uzlabošanai kopumā un ceram, ka tiesa pievienosies sūdzības argumentiem par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu, pieļaujot mediju vides kropļošanu un pašvaldības mediju radīšanu un finansēšanu.
