Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības
scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana,
uzskata ekonomģeogrāfs, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenais
redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums
par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.
Kā informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības
kameras (LTRK) sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane, šādu
viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā LTRK Zemgales
reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi
teritoriālo reformu.
“Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un
dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka
sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,” konferencē sacīja Turlajs.
Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik
konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā
nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš
norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu,
likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot
brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu
uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības
kvalitāte.
Turlajs minēja kādu konkrētu piemēru, kur mazajā skolā skolēns gadā
pašvaldībai izmaksā 3000 eiro, bet, ja to vestu uz attīstības centrā
esošu izglītības iestādi, tas izmaksātu tikai 1500 eiro.
Kā informēja Grikmane, kopumā Bauskā notikušās konferences laikā tika
konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo
modeli saistītu problēmu, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119
pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, un
beidzot ar nepārdomātu un uz attīstību nevērstu līdzekļu tērēšanu
reprezentatīviem objektiem.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākā eksperte
Diāna Orlovska Bauskā notikušajā konferencē neslēpa, ka ieilgusī
reforma, atteikšanās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas un pieļautie
izņēmumi nav ļāvuši sasniegt iecerēto mērķi.
“38 pašvaldībās dzīvo teju 80% no visas Latvijas iedzīvotājiem.
Likumā noteikts, ka pašvaldība nevar būt mazāk par 4000 iedzīvotāju,
taču vairāki desmiti pašvaldību šim kritērijam neatbilst. Salīdzinājumam
– savulaik Latvijā mazākais rajons bija ar 13 000 iedzīvotājiem,”
atgādināja Orlovska.
Jau ziņots, ka šogad LTRK ZRP rīko vairākas konferences par
administratīvi teritoriālo reformu. Diskusijas par šo tēmu turpināsies
reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15.februārī, kā arī konferencē Jelgavā
5.aprīlī.
Kā norāda LTRK viceprezidents un ZRP vadītājs Imants Kanaška, kopš
2011.gada, kad notika Vislatvijas konference par administratīvi
teritoriālo reformu, šī tēma nav tikusi plaši diskutēta. “Ir daudz
nepārrunātu jautājumu, turklāt esošais 119 pašvaldību modelis neveicina
uzņēmējdarbības attīstību, kas savukārt kā lavīna sekmē lauku izmiršanu
un iedzīvotāju aizplūšanu. Nepieciešams atrast vispusīgi izdevīgu un
ekonomiski pamatotu modeli pašvaldību sadalījumam tā, lai ir
sabalansētas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, kā arī dzīves vide,”
diskusiju nepieciešamību aģentūrai LETA skaidroja Kanaška, kurš ir viens
no pasākuma iniciatoriem.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis ir pārliecināts, ka sabiedrībai
obligāti jāiesaistās administratīvi teritoriālās reformas plāna
veidošanā, jo “reforma reformas dēļ nekādu labumu nedos”. Viņaprāt,
Latvijai ir divi tālākās attīstības modeļi – vai nu samierināties ar
Eiropas provinces lomu vai arī uzplaukt, attīstot ekonomiku tā, lai
citas valstis uz mums skatītos ar apbrīnu.
“Pašreiz daži tūkstoši uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā 90% no
kopējās iekasēto nodokļu apjoma. Būtu jāstrādā tā, lai rodas vēl vismaz
tikpat uzņēmumu, kas atnestu labumu, tādējādi būtiski palielinātos
finansējums valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai,” uzskata
Rostovskis.
