Bauskas novada lauku skolu liktenis uz naža asmens

Bauskas novada domes deputāti sarunās un diskusijās ik pa brīdim uzsver, ka viens no pagājušā gada lielākajiem sasniegumiem ir Bauskas novada Izglītības attīstības stratēģijas apstiprināšana līdz 2029. gadam. Tiesa – to, kas tieši dokumentā ir tik nozīmīgs, parasti nenosauc.
Cik var noprast, tad dokumentam būs jākļūst par svarīgu argumentu diskusijās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par lauku skolu nākotni. Kā pierasts, sarunas par izglītības kvalitāti valsts mērogā ir novedušas pie atzinuma par nepieciešamību paaugstināt skolotāju atalgojumu, reizē slēdzot lauku skolas. Tiesa, oficiālajos dokumentos tagad ir ierasta prakse, ka jāsastopas ar apzīmējumiem «statusa maiņa», «izglītības pakāpe», «kvantitatīvais ilgtspējas rādītājs», «skolu ekosistēma» un tamlīdzīgi. Lai tikai varētu izvairīties no vārdu salikuma «skolu slēgšana».

Uz vienu skolēnu 20,08 kvadrātmetri
Stratēģija, kas apstiprināta 2024. gada 28. novembrī, atrodama Bauskas novada pašvaldības mājaslapā, sastāv no vairākām sadaļām. Situācijas izvērtējumā iezīmētas vairākas problēmas ar negaidītiem secinājumiem. Piemēram, norādīts, ka Bauskas novadā skolās vidējo minimālo platību viena izglītojamā vietai mācību telpā rēķina trīs kvadrātmetrus uz vienu skolēnu. Lai arī prasībās ir vismaz divi, kas ir mazāk par norādīto. It kā uzmanība būtu jāpievērš situācijai Iecavas vidusskolā, kur šis rādītājs ir tuvu prasību minimālajam – 2,39 un turpina samazināties, bet akcents ir uz Bauskas 2. vidusskolu, kur rādītājs ir 4,26. «… kopējā demogrāfija neliecina par izglītojamo skaita strauju pieaugumu, tāpēc kritiski ir jāvērtē skolu telpu noslodze,» pausts stratēģijā par Bauskas 2. vidusskolu. Nav skaidrs, kāpēc secinājuma fokuss ir vērsts tieši uz minēto izglītības iestādi, jo citur bažas par skolu neparādās.
Bauskas novada izglītojamo skaita samazināšanās ir raksturīga visā novadā. Pēc prognozēm vislielākais izglītojamo skaita samazinājums būs vērojams Bauskas pilsētas pamatskolā, Codes, Uzvaras un Valles pamatskolā. Savukārt vislielākās platības skolā uz vienu izglītojamo ir Īslīces pamatskolā – 20,08 kvadrātmetri un Uzvaras pamatskolā – 18,17, bet vismazākā platība uz vienu audzēkni ir Vecsaules pamatskolā –
3,36 kvadrātmetri. Izglītojamo skaits pieaudzis Valles pamatskolā, stabils tas ir Griķu pamatskolā.

Rādiuss nav reālais attālums
Vērtējot laiku, kāds skolēniem jāpavada ceļā līdz skolai, ir analizēts attālums no pamatskolām līdz tuvākajai skolai Bauskas novadā. Tas būtībā ir nekorekts salīdzinājums. Ja vēlas izdarīt secinājumus, kas notiktu, ja skolu slēgtu, tad nepieciešamo attālumu vajag izvērtēt no dzīvesvietas, nevis esošās mācību iestādes. Jau tagad ārpus esošo izglītības iestāžu desmit kilometru rādiusa atrodas Kurmene, Taurkalne, Tunkūni un citas teritorijas. Lai no Budbergas aizvestu bērnus uz Skaistkalnes vidusskolu, jāšķērso ir upe, uz ko norādīts arī stratēģijā: «Taču tas [rādiuss – red.] ne visur norāda reālo attālumu (sasniedzamību) līdz izglītības iestādei.» Piemēram – uz Skaistkalnes vidusskolu ved bērnus pa Lietuvas krastu.
Gala secinājums par pašreizējo situāciju: «Bauskas novadā ir optimāls izglītības iestāžu tīkla pārklājums, sniedzot iespēju sa-sniegt izglītības iestādi pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, kā arī izglītojamiem ir pieejama interešu un profesionālās ievirzes izglītība skolā vai tuvu tai. Izglītojamo pārvadājumi atbilst IZM uzstādījumiem par pieļautajām minūtēm izglītojamo nokļūšanai līdz izglītības iestādei.»

EUROSTAT un DEGURBA
Stratēģijā norādīts, ka lēmums par izglītības iestādes saglabāšanu esošajā pakāpē jāpieņem, balstoties uz šādiem kritērijiem: izglītojamo skaits, skaita dinamika, pedagogu nodrošinājums, skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos, izglītības iestādes mācību telpu noslogojums, viena skolēna izmaksas, izglītības iestādes telpu energoefektivitāte. Pēc atzinuma, ka skolu tīkla nodrošinājums ir labs, vajadzētu domāt tikai par izglītības kvalitāti, bet nē – problēma ir cita.
«Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā «Kompleksie risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā» definēts apdzīvoto vietu dalījums pēc EUROSTAT klasifikācijas DEGURBA. Atbilstoši šim dalījumam sešas Bauskas novada izglītības iestādes – Bauskas pilsētas pamatskola, Codes, Īslīces un Misas pamatskola, kā arī Pilsrundāles un Skaistkalnes vidusskola pakļautas riskam pazemināt izglītības pakāpi, jo ir nepietiekams izglītojamo skaits,» pausts dokumentā.
Apvienotā novada teritorijā pēdējos 15 gados notikusi «statusa maiņa» uz sākumskolu Bārbeles, Kurmenes, Mežgaļu un Mežotnes pamatskolā. Tas vienmēr beidzās ar skolu slēgšanu. Īslīces un Misas pamatskolai iepriekšējā vidusskolas statusa zaudēšana tagad novedusi līdz pozīcijai «risks pazemināt izglītības pakāpi».

Neglābj pat labie eksāmenu rezultāti
Tas, ka Pilsrundāles vidusskolai ir vieni no augstākajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem novadā, neglābj arī šo skolu no ieteikuma pārskatīt statusu. Lai arī tieši it kā skolēnu sekmju uzlabošana ir jebkuras IZM reformas pamatā. Skolai pēc stratēģijas vērtējuma varētu palīdzēt Īslīces pamatskolas statusa maiņa. Codes pamatskolas statusu maiņa varētu saglabāt līdz 2029. gadam Bauskas pilsētas pamatskolu, lai arī stratēģijā iezīmēts variants pievienot izglītības iestādi Bauskas 2. vidusskolai.
Skaistkalnes vidusskolu šajā sarakstā glābj novietojums – pārāk tālu no citām izglītības iestādēm. «Skaistkalnes vidusskola ir atzīta par vienīgās pieejamības izglītības iestādi, tādējādi skolai nodrošināma ilgtspējība,» pausts stratēģijā. Stratēģijā ir atzīmēts, ka uzsvars jāliek uz Skaistkalnes vidusskolas izglītības kvalitāti – pēdējos gados ir daudz ieguldīts skolas infrastruktūrā, bet pamatskolas vecuma grupā centralizēto eksāmenu jomā skola ir zem Latvijas vidējā rezultāta.
Stratēģijā paredzēts turpināt diskusijas par Uzvaras pamatskolas statusu. Četrās skolās plānots sākt sarunas par pirmsskolas izglītības grupu pārcelšanu uz pamatskolas ēku – Vallē, Misā, Codē un Īslīcē.

Maz jaunumu
Izglītības iestāžu stipro un vājo pušu analīze neko jaunu neparāda – izglītība ir pieejama, materiālā bāze skolām pārsvarā ir pietiekama un skolas ir salīdzinoši tuvu, nodrošināta skolēnu labbūtība mācību iestādēs, notiek peldētapmācība un citi plusi.
Stratēģijā atzīmē, ka Bauskas novads strādā arī jauno pedagogu piesaistes virzienā – esot izveidots «labumu grozs» pedagogiem un jaunajiem speciālistiem. Tas ietverot veselības apdrošināšanu, pašvaldības dzīvokli, naudas balvas par skolēnu sasniegumiem, profesionālās pilnveides un apmācības iespējas.
Problēmu sarakstā arī maz jauna – skolotāji noveco, trūkst pedagogu STEM priekšmetos (dabaszinības, tehnoloģijas, inženierija un matemātika), bērni aizplūst uz citu novadu skolām. Jauns ieteikums ir aicinājums attīstīt sporta skolu sadarbību ar Paraolimpisko komiteju. Pašlaik vienīgā aktivitāte bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuru regulāri nodrošina Bauskas novadā, ir peldēšanas nodarbības Bauskas baseinā.
Pēc lielās internātu likvidēšanas nākusi arī atklāsme, ka tik vienkārši nav. Parādās ieteikums: «Dienesta viesnīcas pakalpojuma nodrošināšana Bauskas Valsts ģimnāzijai – talantīgāko novada izglītojamo piesaistei.»

Uzsvars uz sportu
Nozares attīstību raksturojošie rezultatīvie rādītāji atklāj, kādā virzienā ir plānoti materiālie ieguldījumi izglītības iestādēs līdz 2029. gadam.
Paredzēts palielināt izglītojamo skaitu, kas mācās sporta skolās, no 19,8 procentiem līdz 25 procentiem. Ņemot vērā esošo sporta bāžu noslogojumu, te divi varianti – vai nu būvēs jaunas, kur trenēties, vai arī samazināsies esošais skolēnu skaits un automātiski pieaugs sportojošo procentuālā attiecība. Tāpat jāskatās uz sadaļu «Atbilstoša sporta infrastruktūra pie izglītības iestādēm», kur plānots rādītāju paaugstināt no
60 uz 80 procentiem. Te gan skolu slēgšana nepalīdzēs – gandrīz visām izglītības iestādēm, kam ir paredzēta statusa maiņa, ir salīdzinoši labas sporta zāles. Kas nozīmē, ka būs jādomā par jaunu celtniecību un investīciju plānā ir paredzēti lieli ieguldījumi sporta infrastruktūrā.
Vēl viens punkts ir «Nodrošināta vides pieejamība izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem izglītības iestādēs», kur plānots palielināt rādītāju no
48 uz 60 procentiem. Te gan nav saprotams, kā šis rādītājs rēķināts, jo Bauskas novada izglītības iestādēs pagaidām pacēlāju vai liftu ir ļoti maz. Tomēr ir skaidrs, ka šajā jomā plānoti ieguldījumi.

Apdraudējumu saraksts
Un izglītības iestāžu apdraudējumu sarakstā parādās tādi teksti: «Valsts uzstādījums skolu tīkla optimizācijai», kā arī «Mainīga valsts izglītības politika».
Par to, kas tas varētu būt, var lasīt Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. «Pašreizējais finansēšanas modelis «Nauda seko skolēnam» ir spēkā jau kopš 2009. gada un nozares ieskatā ir sevi izsmēlis. Skolēnu skaits pašvaldībās ik gadu samazinās, kā rezultātā arī pedagogu atalgojums turpina samazināties. Lai novērstu esošā finansēšanas modeļa trūkumus un negatīvo ietekmi uz izglītības kvalitāti, IZM ar 2025. gada 1. septembri plāno ieviest jaunu pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtību – modeli «Programma skolā».»
Vieglajā valodā tas nozīmē, ka IZM plāno atcelt finansējuma piesaisti skolēnu skaitam skolā, bet finansēt skolas pēc noteikumiem atbilstoša izglītojamo skaita. Kā norādīts dokumentā «Informatīvais ziņojums par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli «PROGRAMMA SKOLĀ»», tad skolu vērtējošais kritērijs saucas «ilgtspējīga mācību iestāde». Iestāde neatbilst kritērijam, ja nesasniedz «kvantitatīvo rādītāju». Tieši dokumentā šo rādītāju neraksturo, bet var saprast, ka tas ir skolēnu skaits.

Piemaksāsim mēs
Ja skola nesasniegs «kvantitatīvo ilgtspējības rādītāju» 1. – 9. klašu grupā, tad: «proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju konkrētā klašu grupā, attiecīgi starpību starp valsts budžeta piešķirto finansējumu un programmas īstenošanai aprēķināto finansējumu būs nepieciešams līdzfinansēt no dibinātāja līdzekļiem.» Vieglā valodā – valsts būs noteikusi darba samaksu pedagogam, bet šādai skolai neatvēlēs pilnu apmēru līdzekļu samaksai. Ja pašvaldība vēlēsies saglabāt izglītības programmu šajā skolā, tad vajadzēs atlikušo summu piemaksāt no novada budžeta. Vidusskolu grupā vispār nav plānots finansējums, ja nesasniedz «kvantitatīvo rādītāju». Tad viss atalgojums jāsedz no pašvaldības budžeta. Izņēmums Bauskas novadā ir Skaistkalnes vidusskola, kuras atrašanās vieta tai nodrošina «vienīgās pieejamības izglītības iestādes» statusu.
Modeļa aprēķinos būtisku izmaiņu nav. Definētas četru lielumu klases – ļoti maza klase, kurā ir līdz astoņiem izglītojamajiem, maza klase ar 9 – 16 izglītojamiem, vidēja klase ar 17 – 24 izglītojamiem un liela klase, kurā ir 25 un vairāk izglītojamo. Kā tas tieši ietekmēs darba samaksu, pagaidām nav skaidrs.

Būs padziļināta izvērtēšana
Iepriekš «Bauskas Dzīve» interesējās novada pašvaldībā, kurām skolām pašvaldība 2025. gadā varētu mainīt izglītības pakāpi? Atbildēja Izglītības, kultūras, sporta un labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe: «Šajā 2024./2025. mācību gadā nav paredzēta Bauskas novada pašvaldības izglītības iestāžu reorganizācija. Iespējamā reorganizācija saistāma ar valsts jaunā finansēšanas modeļa «Programma skolā» ieviešanu no 2025./2026. mācību gada. Jaunais regulējums par finansēšanas kārtību valstī pašlaik top un ir saskaņošanas procesā. Bauskas novada pašvaldība gan sarunās ar IZM, gan sniedzot priekšlikumus par piedāvāto finansēšanas modeli, ir norādījusi, ka EUROSTAT klasifikācija DEGURBA, kas tiek piemērota kā pamatkritērijs finansējuma piešķiršanai, nav adekvāti piemērota vairākām Bauskas novada pašvaldības teritorijām un vairākām novada pamatskolām, kurām noteikti pārāk augsti izglītojamo skaita kritēriji. Tā rezultātā, modelējot iespējamo finansējumu, ir paredzams, ka šīs skolas nesaņems pilnā apmērā finansējumu pedagogu algām. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka uz apstiprināšanu virza Bauskas novada izglītības stratēģiju, kurā paredzēta vairāku izglītības iestāžu padziļināta izvērtēšana, gada sākumā plānots, ka strādāsim pie darba grupas izveides šādai izglītības iestāžu padziļinātai izvērtēšanai. Jāstrādā, lai rastu optimālu risinājumu kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošināšanai novada bērniem, ņemot vērā iespējamo samazinājumu valsts finansējumu izglītības programmām un transporta nodrošinājumam, kā arī citus būtiskus aspektus. Protams, ka darba grupā iesaistīs gan izglītības ie-stāžu pārstāvjus, vecākus un arodbiedrību pārstāvi, bet par izglītības pakāpes maiņu nākamajā mācību gadā, minot konkrētas iestādes, pašlaik pāragri runāt.»
Aija Spriņķe norādīja, ka vēl nav apstiprināts valstī normatīvais regulējums, kas kritērijus nosaka. Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atzina, ka skaidru datumu pagaidām neviens neņemas nosaukt.

Demogrāfijas kritums
Lai saprastu, kāda reālā nākotne mūs sagaida Bauskas novadā, pietiek atzīmēt četrus datus – jaundzimušo skaitu pa gadiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā Bauskas novadā piedzima 415 bērni, 2021. gadā 371, 2022. gadā 350, 2023. gadā 344. Pašlaik bērnu skaits skolās 1.–9. klašu grupā ir no 399 līdz 477. Regulārais samazinājums iezīmē reālo situāciju, kam jāgatavojas novadā.
Ir skaidrs, ka būs jāseko lauku skolu slēgšanai, bet šos briesmīgos vārdus izdvest pašlaik neviens neuzņemas. Reizē jāņem vērā – ja šādos apstākļos kāds politiskais spēks priekšvēlēšanu kampaņā stāstīs, ka nevienu lauku skolu neslēgs, tas nav nopietni. Nākamos četrus gadus vienīgais, kas var glābt slēgšanai paredzētu Bauskas novada lauku skolu – vai nu nākamā domes priekšsēdētāja un viņa komandas īpašas spējas komunicēt ar valdību vai apņemšanās tērēt lielus līdzekļus no Bauskas novada budžeta. Savukārt Bauskas novada Izglītības stratēģijā ir paredzēta regulāra izglītības iestāžu tīkla izvērtēšana.

Pustukši darbi
Iemesls šādām IZM aktivitātēm ir ierasts – par spīti reformām un IZM jau ieguldītajiem līdzekļiem un nākotnes plāniem ieguldīt miljonus eiro mācību procesa kontrolē, skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti neuzlabojas. Jau vairāk nekā 20 gadus Izglītības un zinātnes ministrija veic reformas, lai uzlabotu skolēnu iespējas apgūt mācību priekšmetus un nokārtot pēc iespējas labāk centralizētos eksāmenus. Rezultāts nav iepriecinošs. Valsts izglītības satura centrs novēroja pat negaidīti negatīvu tendenci skolēniem, kuriem 2023. gadā neizdevās nokārtot optimālā līmeņa eksāmenu matemātikā – salīdzinoši bieži nodotie darbi bija pustukši.
Ko darīt situācijā, kad pat «Skola 2030», kā izskatās, nenostrādāja, kā gaidīts? Izglītības un zinātnes ministrija jauno risinājumu cer rast skolotāju prestiža celšanā, kas attiecīgi būtu arī atalgojuma pieaugums. Par to liecina arī ministrijas mājaslapā publicētās
Latvijas Universitātes profesores Zandas Rubenes atziņas: «Pedagogu profesijas prestiža veicināšana ietver izglītības darbinieku atbildību par savu profesionālo darbību. Taču tas, manuprāt, ir iespējams tikai tad, ja esam sakārtojuši pamatus – atalgojumu.»
Šajā mācību gadā Latvijā pedagogu atalgojumam plānots tērēt 437,6 miljonus eiro. Nākamajā mācību gadā jau 538,8 miljonus eiro. Šajā shēmā tad arī parādās kvantitatīvais rādītājs, statusa maiņas, skolu ekosistēmu sakārtošana un viss pārējais, kas būtībā cenšas nomaskēt mums jau pierastos vārdus – lauku skolu slēgšana.
Tādā veidā rūpes par centralizēto eksāmenu rezultātiem, mācību satura labāku apgūšanu un finansējuma sakārtošanu atkal ir nonākušas pie tā paša, par ko runāts visu 21. gadsimtu – jāslēdz lauku skolas. Atliek tikai jautājums – cik daudz jāslēdz? Uz to pašlaik neviens nav gatavs atbildēt. Izskatās, ka valdība cer, ka to sāks izlemt pašvaldības, savukārt pašvaldības gaida konkrētus valdības lēmumus. ◆