Ekotīkla laiks. Kas tas ir? Jaunajā novada Izglītības attīstības stratēģijā draudīgus vārdus aizstāj ar saudzējošiem

Bauskas novada domes sēdē lēma par Bauskas novada Izglītības attīstības stratēģijas 2024.–2029. gadam pirmās redakcijas apstiprināšanu un nodošanu publiskajai apspriešanai. Jaunās stratēģijas raksturīgā iezīme – saudzējošu vārdu izvēle.

Saudzējošo vārdu retorikas lietošana oficiālajos dokumentos un preses relīžu paziņojumos nav nekas jauns. Jau ilgāku laiku kaimiņu valstī Krievijā vārda «sprādziens» vietā lieto «plaukšķis», un kopš Covid-19 pandēmijas sākuma populārs bija vārdu salikums «negatīva ekonomiskā izaugsme». Ir vēl virkne līdzīgu jēdzienu, kurus izmanto informācijai par notikumiem vai atskaitēm par sabiedrības procesiem. Tāpēc nav ko brīnīties, ka jaunajā Bauskas novada Izglītības attīstības stratēģijā potenciālais izglītības iestāžu skaita samazinājums ir «ekotīkla raksturojums» un iespējamā izglītības iestāžu slēgšana nosaukta par «izglītības pakāpes maiņu». Savā būtībā tas ir galvenais jaunums, kas lasāms dokumentā, jo citādi ar kaut ko svarīgu Bauskas novada iedzīvotājus tas nepārsteigs.

Viss atbilst noteikumiem
Pats galvenais, par ko Bauskas novada Izglītības nodaļas darbinieki informēja Bauskas novada domes komitejās un domes sēdē, kas notika 26. septembrī, – viss atbilst noteikumiem.
«Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu ir noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību. Minētā likuma 10. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka dome ir tiesīga izlemt ikvienu pašvaldības kompetences jautājumu un tātad apstiprināt pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus, tostarp attīstības programmas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Izglītības likuma 17. panta trešās daļas pirmais prim punkts nosaka, ka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstip-
rinātajās izglītības attīstības
pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem izstrādā izglītības attīstības stratēģiju. Saskaņā ar Bauskas novada pašvaldības un SIA «Ķemers Business & Law Company» līgumu par Bauskas novada Izglītības attīstības stratēģijas un rīcības plānu 2024. līdz 2029. gadam izstrādi ir veikta minētās Izglītības attīstības stratēģijas pirmās redakcijas izstrāde, kas sastāv no divām daļām,» tā komiteju un Bauskas novada domes sēdē jautājuma izskatīšanu iesāka Ilze Ērgle, Izglītības nodaļas izglītības speciāliste izglītības kvalitātes jautājumos.

Pazudušais autors
Komiteju sēdēs vairāki deputāti pārmeta, ka dokumentā ir nepilnīga informācija. «Aicinātu vēlreiz pārskatīt visu otro daļu. Apraksts, kuras programmas skolas piedāvā, nav precīzs. Nav minēta Bauskas Valsts ģimnāzija kā «MOT»* programmas ieviesēja. Kur analizēti centralizēto eksāmenu rezultāti? Vai datu analīze varētu būt precīzāka?» vaicāja deputāte Inita Nagņibeda. Viņa nebija apmierināta, ka datu analīzē ģimnāzijas paveiktais salīdzināts ar valsts ģimnāzijām, norādot, ka ģimnāzijas rādītāji ir mazāki, nekā valsts ģimnāzijām vidējais, bet novada vidusskolām augstāki sasniegumi, nekā vidēji valstī. Viņa aicināja visas izglītības iestādes ar vidusskolas izglītības programmu vērtēt vienādi.
Domes sēdē gan deputāte Laine Baha, gan I. Nagņibeda norādīja, ka grozījumi nav veikti. «Varbūt uzrakstiet, kas ir stratēģijas autori, jo vairākās vietās parādās, ka informācijas sniedzējs ir autors un izstrādātājs, bet stratēģijā es tos neatrodu,» neapmierināta bija L. Baha. Savukārt deputāts Juris Krievs norādīja, ka pazudusi sporta nama «Dartija» rekonstrukcijas trešā kārta. «Nekas nav rakstīts par «Dartijas» sporta nama trešo kārtu. No ārpuses ļoti skaisti, bet iekšpusē nav nekā. Ir tikai pagaidu caurules melnā krāsā, lai novadītu ūdeni,» tā J. Krievs. Viņš arī aicināja precizēt datus, cik tālu skolēniem ir jābrauc līdz dažādām izglītības iestādēm. «Ir bērni, kurus ved 50 kilometrus uz skolu, vairāk nekā stundu,» pauda deputāts. Bauskas novada Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina solīja datus precizēt.
«Tas, par ko runājām, ir pievienots kā atsevišķs dokuments. Pēc publiskās apspriešanas šo daļu labosim,» sacīja I. Ērgle. «Lai arī pielikumā ir komiteju ierosinājumi, tur visi nav atspoguļoti un visi dati nav laboti. Aktualizētos šī mācību gada datus nodeva 2. septembrī, tos varēja iestrādāt,» pauda I. Nagņibeda.

Sakārtos ekosistēmu
Stratēģijā iezīmēti vairāki skaitļi, kas raisīja izbrīnu. Piemēram – vidusskolu klašu audzēkņu skaita pieaugums 15 procenti. «Dati ir ņemti no iepriekšējo absolventu aptaujām. Mūsu mērķis ir panākt, lai bērni paliek mūsu skolās,» argumentēja I. Ērgle.
Deputāts Mārtiņš Cimermanis gan vērtēja, ka esošajā dokumentā saturu nesaskata: «Vienmēr esmu cīnījies pret stulbiem, tukšiem dokumentiem. Birokrātija, kura pēc tam netiek realizēta, liekas nevajadzīga. Stratēģija ir vēlamās pārmaiņas uz kaut ko. Nevienu teikumu nedzirdēju, ko mēs gribam mainīt izglītības stratēģijā.»
«Gribam sakārtot izglītības ekosistēmu, veicināt izglītības kvalitātes celšanu, kas ir atbilstoši izglītības attīstības valstiskajām pamatnostādnēm, četras galvenās lietas. Pedagogu profesionālā pilnveide, tā ir viena lieta, kas nāk valstiski. STEM priekšmeti, mācību saturs, izglītības kvalitāte. Atbalsts ikviena izaugsmei, kas ir mūsu virsmērķis. Mēs nevaram stratēģiski kaut ko ļoti likvidēt vai kaut ko no jauna pielikt klāt. Varam strādāt ar resursiem, kas pašlaik ir, un tos veicināt un uzlabot,» tā I. Ērgle.

Par profesionālo izglītību – ne vārda
Reizē M. Cimermanis aktualizēja jautājumu par Saulaines struktūrvienību. «Ir noslēgts līgums ar Saulaines teritoriālo struktūrvienību un ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu, ka sniedzam metodisko atbalstu, iesaistām metodiskajā sadarbībā, veicinām šīs lietas, kas saistītas ar vidējās izglītības posmu, jo arī Saulainē apgūst vidējo izglītību. Valsts izglītības satura centra informācija bija tāda, ka viņi īsti nevar pateikt, vai Saulaine var startēt Bauskas novada olimpiādēs, jo juridiskā adrese ir Kandavas Lauksaimniecības tehnikums. Es norādīju, ka mums tas ir svarīgi. Eksāmenus Saulaines bērni kārto sadarbībā ar mūsu novada iestādēm. Metodiskos pasākumos arī metodisko jomu koordinatori iesaista Saulaines kolēģus,» informēja I. Ērgle.
Tomēr M. Cimermanis uzsvēra, ka no stratēģijas nav skaidrs, kā plānots attīstīt profesionālo izglītību. «Ir lielā novada attīstības stratēģija, kur paredzēts nodrošināt izglītību visa vecuma cilvēkiem. Kāda būs profesionālā izglītība – es to te neredzu. Kādas būs nepieciešamās profesijas Bauskas novadā? Ja ne Saulainē, tad ko mēs varam attīstīt kaut vai sadarbībā ar Jelgavu vai Rīgu,» norādīja M. Cimermanis.
«Šī ir pirmā izglītības stratēģija, ko izstrādājam novadā. Gribam daudz ielikt, bet nepārbāžam ar lieku informāciju. Šis ir pirmais, ko mēs mēģinām darīt šai virzienā,» komentēja deputāts Juris Krievs. Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis aicināja deputātus noformulēt priekšlikumus un iesniegt tos izskatīšanai.
Ar 16 balsīm domes sēdē stratēģija tika pieņemta. I. Ērgle informēja, ka publiskā apspriešana varētu ilgt no 30. septembra līdz 30. oktobrim. Saņemtos ierosinājumus nepieciešamības gadījumā varētu iekļaut Izglītības attīstības stratēģijā. ◆

Ekotīkla raksturojums un priekšlikumi tā pilnveidei
Astoņas vispārējās izglītības iestādes, kurām ieteicams veikt izvērtējumu par iespējamu izglītības pakāpes maiņu: Īslīces pamatskola, Pilsrundāles vidusskola, Codes pamatskola, Misas pamatskola, Bauskas pilsētas pamatskola, Skaistkalnes vidusskola, Uzvaras pamatskola, Valles pamatskola.

Pirmsskolas izglītības iestādei «Dartija» nepieciešams izvērtējums par telpu paplašināšanu. Pirmsskolas izglītības iestādei «Pasaulīte» – jāizvērtē Mežotnes grupu lietderība, Griķu pamatskolai jāizvērtē izglītības grupas «Mūsa» izglītojamo skaita dinamika.
Avots: Bauskas novada Izglītības nodaļas sagatavotā prezentācija Bauskas novada Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.

SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

● «MOT» ir pusaudžu motivācijas programma. Tā stiprina individuālo noturību un veicina izpratni, kā arī popularizē veselīgas savstarpējās attiecības – drošu klases vidi, iekļaujošu skolas kultūru un ilgtspējīgas, atbalstošas vietējās kopienas.

● IZGLĪTĪBAS EKOSISTĒMA. Dabā ir sastopamas dažādas ekosistēmas: purva ekosistēma, meža ekosistēma, jūras ekosistēma un citas. Šo vārdu nereti lieto metaforiski, attiecinot to uz kādu noteiktu jomu, kurā ietilpst tie, kas šajā jomā darbojas, un arī šīs nozares organizācija, infrastruktūra. Tātad varētu teikt «izglītības ekosistēma», attiecinot to uz visu skolu sistēmu, skolotājiem, skolēniem, citiem darbiniekiem, arī ēkām, proti, uz visu institūciju tīklu.

● STEM priekšmeti. STEM jomā ietilpst zinātnes, kuras tradicionāli dēvē par eksaktajām jeb precīzajām zinātnēm, proti matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tehniskās zinātnes un ar šīm jomām saistītās starpdisciplinārās specialitātes.