Elektroskrejriteņu negadījumos jau 19 cietušie

Pēc Valsts policijas datiem šogad līdz aprīļa vidum elektroskrejriteņi bijuši iesaistīti jau 29 ceļu satiksmes negadījumos, kuros cietuši 19 cilvēki. Lai samazinātu ar elektroskrejriteņiem saistītu negadījumu un traumu skaitu, kā arī kopumā uzlabotu satiksmes drošību, Valsts policija sadarbībā ar partneriem Stradiņa slimnīcu un «Bolt» rīko informatīvo kampaņu «Ātrākais, kā nonākt slimnīcā», informē Līna Bagdone, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.

Jelgavā cietuši deviņi vadītāji, Bauskā nav fiksēti

Dienvidzemgales iecirknī 2023. gadā fiksēti 19 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, – visi Jelgavā. Cietuši deviņi vadītāji. Bauskā nav reģistrēts neviens negadījums. Ceļu satiksmes negadījumi ar iesaistītiem elektroskrejriteņiem 2024. gadā Dienvidzemgales iecirknī nav reģistrēti, «Bauskas Dzīvei» precizē Rūta Strautniece, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Zemgales reģiona pārvaldes jautājumos.

«Atsākoties jaunajai pavasara sezonai, ir jau notikuši pirmie ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji. Tas nozīmē, ka daļa satiksmes dalībnieku ziemas sezonā aizmirsuši vai vienkārši nezina, kā pareizi pārvietoties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni tā, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Tāpat, analizējot policijas rīcībā esošo statistiku, var secināt, ka lielākā daļa pārkāpumu, ko veic satiksmes dalībnieki ar elektroskrejriteņiem, – ir braukšana reibumā un pasažieru pārvadāšana, kas parāda to, ka aizvien ir tādi satiksmes dalībnieki, kuriem sava un līdzcilvēku satiksmes drošība ir vienaldzīga,» situāciju analizē Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Lai samazinātu elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu, Valsts policija kopā ar Stradiņa slimnīcu un «Bolt» rīko informatīvu kampaņu «Ātrākais, kā nonākt slimnīcā». Ar kampaņas materiāliem medijos, sociālajos tīklos un pilsētvidē Valsts policija ar partneriem informē par negadījumu un traumu statistiku, tipiskajiem negadījumiem un ievainojumiem, kā arī dalās ar reāliem cietušo pieredzes stāstiem, tā uzskatāmi parādot, ka agresīva braukšana reibumā un pārkāpjot noteikumus, ir ātrākais veids, kā nonākt slimnīcā.

Augstais traumatisms

Arī ārsti jau ilgstoši ceļ trauksmi par to, cik daudz un cik smagas ir elektroskrejriteņu negadījumos gūtās traumas. Īpaši nopietnas ir galvas traumas, kas ir bīstamas dzīvībai un var atstāt sekas uz cilvēka veselību visas dzīves garumā.

Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova stāsta: «Gūtās traumas, krītot no elektroskrejriteņiem, ir ļoti smagas – vairāk nekā pusei pacientu, kas nonākuši Stradiņa slimnīcā pēc šādiem negadījumiem, ir cietusi tieši galva. Labākajā gadījumā tās ir brūces, nobrāzumi, sasitumi, traumas bez kaulu lūzumiem bieži kombinācijā ar zobu traumām. Bet daudzos gadījumos tās ir arī smagas traumas, piemēram, galvaskausa un sejas kaulu lūzumi, kam nepieciešama operēšana, intensīvā terapija un ilgstošs atveseļošanās process.»

Lauzti galvas kauli un metāla plāksnes sejā uz mūžu

Trīs gadu laikā Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā ir nonākuši 410 cilvēki ar galvas un sejas traumām, kas gūtas, braucot ar elektroskrejriteni, liecina centra apkopotie dati. Biežākās diagnozes šajos gadījumos bijušas vaļējas galvas brūces un dažādu sejas kaulu lūzumi, skaidro centra vadītāja Anna Ivanova.

No 2021. līdz 2023. gadam kopumā Stradiņa slimnīcā ar dažādām galvas un sejas traumām pēc elektroskrejriteņu negadījumiem ārstējās 410 cilvēki, no kuriem 220 gadījumos tika konstatētas vaļējas galvas brūces, 71 gadījumā – apakšžokļa lūzums, 58 – vaiga kaula un augšžokļa lūzums, bet 46 gadījumos cietušajiem bija lauzti deguna kauli, liecina Stradiņa slimnīcas Sejas un žokļu ķirurģijas traumpunkta ārsta palīga Edgara Freimaņa apkopotie dati.

«Mūsu novērojumi ļauj secināt, ka tipiskais elektroskrejriteņu negadījumos cietušais ir jauns vīrietis alkohola reibumā, turklāt negadījumi biežāk notiek nakts stundās. Lielākais cietušo skaits ir vecuma grupā no 20 līdz 23 gadiem, taču gana daudz ir arī pacientu vecumā no 23 līdz 38 gadiem, bet vecākais pacients bijis 66 gadus vecs. Viens no biežākajiem negadījumu cēloņiem ir braukšana alkohola reibumā – trešdaļa cietušo ir atzinuši, ka ir braukuši reibumā, taču patiesībā šis skaits varētu būt vēl lielāks, jo par 40% pacientu nav datu saistībā ar alkohola lietošanu,» skaidro E. Freimanis. Viņš uzsver, ka gandrīz visi cietušie ir braukuši bez aizsarglīdzekļiem, un šo trīs gadu laikā fiksēts tikai viens pacients, kas negadījuma brīdī bija lietojis ķiveri.

«Sejas kaulu lūzumiem tiek veikta osteosintēze jeb kaulu savienošana ar metāla mini vai mikroplāksnēm, kas visbiežāk cilvēka organismā paliek uz mūžu. Osteosintēzes operācijas materiālu izmaksas ir 3000 līdz 5000 eiro, kas tiek segtas no valsts budžeta. Taču sejas traumas visbiežāk iekļauj arī zobu traumas, kuru ārstēšana pacientam jāsedz pašam no savas kabatas. Šādu traumu ārstēšana slimnīcā var ilgt līdz trim nedēļām, bet visbiežāk pēc tam pacienti vēl līdz pat gadam turpina ārstēties ambulatori un zobārstniecības klīnikās,» stāsta A. Ivanova.

Bērna pārvadāšana var beigties traģiski

Īpaši satraucoši ir gadījumi, kad elektroskrejriteņu negadījumos ir iesaistīti bērni. Lai gan visbiežāk pēc negadījumiem bērni nonāk Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, arī Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā trīs gadu laikā ir ārstējušies 30 bērni vecumā līdz 18 gadiem, kuru traumas ir bijušas, sākot no sejas nobrāzumiem līdz pat žokļu kaulu lūzumiem.

Daktere A. Ivanova uzsver, ka potenciāli bīstamākais ir vest bērnu kā pasažieri, kas stāv uz elektroskrejriteņa starp stūri un vadītāju: «Ja, šādi braucot, rodas avārijas situācija, skrejriteņa vadītājs krīt uz priekšu un ar visu savu svaru piespiež bērnu pie stūres, kas bieži ir bērna sejas augstumā. Tādā veidā bērns var gūt patiešām šausmīgas traumas.»

Redzot šādus gadījumus, kad uz skrejriteņa kā pasažieris tiek pārvadāts bērns, Valsts policija aicina par to ziņot, zvanot uz 110. Ja braucēji pārvietojas ar «Bolt» nomas skrejriteni, tad var ziņot uzņēmumam «Bolt», kas šādos gadījumos var identificēt lietotāju un ierobežot tā piekļuvi lietotnei.

Agresīviem braucējiem – ierobežota piekļuve «Bolt» skrejriteņiem

Kampaņas partneris ir arī skrejriteņu nomas uzņēmums «Bolt», kas ieviesis dažādus risinājumus, lai veicinātu drošu elektroskrejriteņu izmantošanu, un izvieto kampaņas materiālus arī savā lietotnē.

«Drošība mums ir viena no galvenajām prioritātēm, tādēļ mēs ieviešam arvien jaunus risinājumus, lai to veicinātu. Viens no «Bolt» veiksmīgākajiem risinājumiem ir pērn vasarā ieviestais pārgalvīgas braukšanas rādītājs, ar kura palīdzību varam izmērīt un analizēt mūsu lietotāju uzvedību un rīcību brauciena laikā, kā arī noteikt bīstamas situācijas un drošības pārkāpumus, pateicoties plašajam skrejriteņa sensoru klāstam. Ja pēc brīdinājumu izteikšanas lietotāja braukšanas kultūra neuzlabojas, mēs varam ierobežot viņa piekļuvi «Bolt» skrejriteņiem. Līdztekus mūsu pašu ieviestajām iniciatīvām aktīvi sadarbojamies ar Valsts policiju, apmainoties ar noderīgu informāciju. Tādējādi varam fiksēt bīstamus vai agresīvus skrejriteņu vadītājus un pēc nepieciešamības bloķēt viņus sistēmā. Ceru, ka kopīgiem spēkiem varēsim sekmēt pārgalvīgu skrejriteņu lietotāju ātrāku paradumu maiņu un drošu pārvietošanos, kā arī uzlabot kopējo skrejriteņu braukšanas kultūru Latvijā,» stāsta Valts Marga, «Bolt» vecākais skrejriteņu operāciju speciālists Latvijā.

Satiksmes drošības kampaņu «Ātrākais, kā nonākt slimnīcā» organizē Valsts policija sadarbībā ar Stradiņa slimnīcu un «Bolt». Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.