LETA
Otrdien valdība nolēma piešķirt 1 678 992 eiro, lai kompensētu mājsaimniecībām energoresursu cenu ārkārtējo pieaugumu pagājušā gada decembrī.
Kompensācijas energoresursu cenu pieaugumam mājsaimniecībām izmaksā pašvaldības, balstoties uz iedzīvotāju iesniegumiem.
Pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajiem pārskatiem par 2022.gada decembrī faktiski izlietotajiem līdzekļiem, Aizkraukles novada pašvaldībai piešķirs 39 406 eiro, Augšdaugavas novada pašvaldībai – 219 445 eiro, Ādažu novada pašvaldībai – 32 148 eiro, Bauskas novada pašvaldībai – 91 800 eiro, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai – 2567 eiro, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai – 74 949 eiro bet Dobeles novada pašvaldībai – 11 200 eiro.
Gulbenes novada pašvaldība pieprasījusi 50 325 eiro, Jelgavas novada pašvaldība – 91 802 eiro, Jēkabpils novada pašvaldība – 88 105 eiro, Krāslavas novada pašvaldība – 27 999 eiro, Kuldīgas novada pašvaldība – 20 000 eiro, Liepājas pašvaldība – 14 956 eiro, Limbažu novada pašvaldība – 130 519 eiro un Ludzas novada pašvaldība – 44 697 eiro.
Madonas novada pašvaldībai piešķirs 33 644 eiro, Olaines novada pašvaldībai – 15 992 eiro, Rēzeknes novada pašvaldībai – 14 031 eiro, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai – 9531 eiro, Rīgas pašvaldībai – 360 758 eiro, Ropažu novada pašvaldībai – 64 426 eiro, Salaspils novada pašvaldībai – 11 358 eiro, Smiltenes novada pašvaldībai – 30 852 eiro, Tukuma novada pašvaldībai – 92 351 eiro, Valmieras novada pašvaldībai – 92 534 eiro, Varakļānu novada pašvaldībai – 13 597 eiro.
Kopumā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums paredz 2023.gadam nepieciešamo finansējumu ne vairāk kā 73,6 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai.
11,9 miljoni eiro paredzēti koksnes granulu izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanai, 2 miljoni eiro koksnes brikešu izmaksu kompensējošo pasākumu īstenošanai, 21,8 miljoni eiro malkas iegādes izmaksu kompensēšanai un 37,9 miljoni eiro apkures ar elektroenerģiju izmaksu kompensējošo pasākumu īstenošanai.
Ilustratīvs attēls no pexels.com
klāt nupat “piemeta” sašķidrināto naftas gāzi un krāšņu degvielu, bet joprojām ir apkures veidi, par kuriem nekādas kompensācijas nav paredzētas. Kā arī, vai tie 60 domes piešķirtie eiro par kārtīga saimnieka vismaz pagājušajā vasarā gādāto malku, ko lielākoties komersanti piedāvāja bez dokumentiem ir salīdzināms lielums, tam valsts pabalstam, ko saņem ik mēnesi pat 10 un vairāk tūkstošus mēnesī pelnošie?
tie tūkstoši ierēdņu ministrijās un tām pakļautajās iestādēs ir spējīgi domāt citās kategorijās? Tādās, kur cilvēkus nedala pēc tā, kas viņiem pienākas(nekad neaizmirstot sevi), bet ņemot vērā, ka tiem, kuriem nepienākas salst ne mazāk kā tiem, kuriem pienākas
tie kas ir iegadajushies malku bez dekumentiem varetu labak pakluset—vini ar savam darbibam jau ir pieradijushi ka ir centushies apkrapt valsti un tagat par to vel grib kompensacijas????????? bet nu Latvijas biznesa vide jau pamatos balstas uz valsts apkrapshanu
kuri pašlaik kā nieres taukos dzīvo uz nodokļu maksātāju pleciem un vēl piedevām nejēgā šķērdē budžeta naudu, Pie tam, visu laiku domājot, kā vēl “apjāt” iedzīvotājus. Elektrības nodoklis ir viens no pēdējiem “alohatoru” izgudrojumiem, bet būs jau vēl. priekš sevis taču nekā nav žēl….
“Palīdzība”- tā ir atkarība.Brīvā un demokrātiskā valstī? Kas tā ekonomiku, ja iedzīvotājiem ir nepieciešama “palīdzība”? Āfrikas modelis?
tāpēc jau mums ir tik liela valsts pārvalde, lai no pilsoņa parastā iekasētu nodokļos vairāk par pusi no nopelnītā un šo nodokļu naudu dalītu un pārdalītu pēc saviem ieskatiem, neaizmirstot galvenokārt paši savu labklājību. Vai vajadzētu uzturēt šo milzīgo ierēdņu un speciālistu masu, ja cilvēkiem valstī maksātu vismaz tik daudz, lai tie spētu paši apmaksāt tās nepieciešamās preces, kas ir svarīgas eksistences nodrošināšanai. Kādēļ vienai daļai strādājošajiem no tā paša budžeta maksā tik, ka jādomā kā to notērēt, bet otriem jāmēģina izlūgties pabalstu, pie tam tiem pēdējiem neiešaujas galvā doma pēc četru dienu darba nedēļas
Daudzu budžetnieku algas ir slēpti pabalsti. Daudzu budžetnieku darbavietas un darbība tajās ir nevienam nevajadzīgas makulatūras ražošana un iedzīvotāju kaitināšana, turklāt saņemot algu no budžeta un vēl maksu no konkrētā makulatūras “pircēja”.Principā tie budžeta atļāvēji , aizliedzēji ir likvidējuši pilsoņu privātīpašumu. Nevar paspert soli bez papīru kalniem, toties nopietnu konfliktu, pārkāpumu, krīzes gadījumos vairums budžetnieku nav efektīvi un sāk ” futbolu”.