www.bauskasdzive.lv
Valdība šonedēļ atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) lūgumu piešķirt 2,5 miljonus eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai ministrijas padotībā un pārraudzībā esošās kultūras un kultūrizglītības iestādes varētu segt energoresursu sadārdzinājumu. Šī atbalsta finansējuma ietvaros Rundāles pils muzejam paredzēti 94 714,62 eiro, portālu informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Viņa paskaidroja, ka atbalsta summa veidojusies, ņemot vērā Rundāles pils muzeja informāciju par energoresursu patēriņa un izmaksu prognozēm, kā arī aprēķinus par papildu nepieciešamo summu, ko nav iespējams segt no muzeja pašu ieņēmumiem un valsts budžeta dotācijas.
Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību galvenā speciāliste Andra Jakoviča atklāja, ka Rundāles pils muzejā ir ierīkota gāzes apkures sistēma. Kopš uzstādīšanas tā ir vairākkārtīgi modernizēta, pēdējos uzlabojumus veicot 2020. gadā.
Gāzes katls šoruden Rundāles pilī iedarbināts oktobra sākumā. Lai gan atsevišķās pils telpās temperatūra jau bija nokritusies līdz nekomfortablajiem 14 grādiem, ar siltuma padevi Rundāles pils muzejā nesteidzās. Tā mēģināts kaut nedaudz gāzi ietaupīt, jo jau tagad, pašā apkures sezonas sākumā, muzejam esot skaidrs, – šoziem rēķini pārsniegs budžeta iespējas.
“Sākotnēji jau bija bažas par gāzes piegādēm kā tādām, bet šobrīd izskatās, ka gāze mums būs. Jautājums gan, kā mēs par to samaksāsim. Ja mēs paskatāmies, tad uz cenu kāpuma rēķina tie varētu būt plus 300%,” intervijā TV3 apgalvoja Rundāles pils direktores vietniece Inga Pudenko.
Pērn pils kompleksa 14 000 kvadrātmetru plašo telpu apkurei tērēti aptuveni 120 000 eiro, šoziem apkures rēķini vien varētu sasniegt 400 000 eiro un vairāk. Alternatīvu Rundālei neesot, arī senie siltumavoti nedarbojas.
“Visas krāsnis, kas ir pilī nav apkurināmas, nav fiziski izmantojams. Tie ir eksponāti,” paskaidroja I. Pudenko.
A. Jakoviča “Bauskas Dzīvei” norāda, ka, meklējot alternatīvas, jāņem vērā arī Rundāles pils kultūras pieminekļa statuss un apkārt esošā ainava. Iespējas ekonomēt uz apkuri muzejam ir ļoti ierobežotas, jo muzeja krājuma priekšmetu saglabāšanai ir nepieciešams stabils mikroklimats gan ekspozīcijās, gan krātuvēs. Ideāli apstākļi muzeja krājuma priekšmetu glabāšanai un eksponēšanai ir +20 grādi un 55% gaisa mitrums.
“Nākamgad paredzamo energoresursu izmaksu pieaugumu ir grūti prognozēt. Gāzes cena ir atkarīga no biržas cenām. Izdevumi par elektroenerģiju varētu palielināties par 80 – 100%,” pieļauj A.Jakoviča.
Viņa atzīmēja, ka muzejs jau vairākus gadus seko līdzi energoefektīvai ēkas apsaimniekošanai un iespēju robežās ievieš mūsdienīgus risinājumus, īpaši attiecībā uz apgaismojumu ekspozīciju zālēs. Ap 90% no muzejā izmantotajām spuldzēm ir LED spuldzes, un apgaismojuma vadībai tiek izmantoti “gudrās mājas” risinājumi un kustību sensori.
Šogad elektroenerģijas taupīšanas nolūkos ir mainīts darba vietu izvietojums, piemēram, parka nodaļas speciālistu darba vietas no Dārznieka mājas ziemas sezonā ir pārvietotas uz pils telpām. Tāpat par pusstundu ir samazināts administrācijas darbiniekiem paredzētais pusdienlaiks, attiecīgi samazinot arī kopējo administrācijas darba laiku. Muzeja darba laiks apmeklētājiem nav mainīts.
“Lai arī šo un citu pasākumu dēļ šogad izdevies par 16% samazināt elektrības patēriņu, cenu pieaugums tomēr bijis straujāks, un rezultātā muzeja izdevumi par elektroenerģiju ir auguši par 7%,” stāsta A. Jakoviča.
Viņa precizē, ka muzeja ieņēmumi šī gada desmit mēnešos ir bijuši 1 009 190 eiro, bet izdevumi par elektroenerģiju un dabasgāzi – 179 482 eiro.
“Rundāles pils muzejs ir valsts iestāde, kuras misija ir saglabāt un pētīt kultūras un mākslas vērtības, kā arī izglītot un iesaistīt aktivitātēs dažādas sabiedrības grupas. Šajos virzienos muzejs aktīvi strādā, aizvien paplašinot iesaistītās sabiedrības grupas, piemēram, šogad vairāk esam veidojuši pasākumus un darbnīcas ģimenēm ar bērniem. Arī šodien, 12. novembrī Rundāles pils muzejā notiks ģimenes pēcpusdiena izstādē “Durvis uz vēsturi”, kas vēsta par muzeju darbinieku ekspedīcijām un ļauj ielūkoties restauratoru darba smalkumos,” norāda A. Jakoviča.
Reklāma