Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

ERAF līdzfinansētos projektus pēc termiņa pagarināšanas pašvaldības pabeigs par saviem līdzekļiem

Valdība otrdien līdz nākamā gada 31.oktobrim pagarināja termiņu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto pašvaldību energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai par saviem līdzekļiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

To paredz valdības veiktie grozījumi darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” un specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” pasākuma “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai” īstenošanas noteikumos.

Lai paaugstinātu pašvaldību infrastruktūras energoefektivitāti, pašvaldības īsteno 71 projektu jeb 33% no 216 apstiprinātajiem projektiem. Atsevišķos projektos jau pašlaik Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda sadarbības iestāde ir konstatējusi risku nepabeigt projektā plānotās darbības un nesasniegt plānotos rādītājus līdz šā gada beigām.

Bauskas novada pašvaldības projektā “Energoefektivitātes paaugstināšana sporta namam “Dartija””, kam no ERAF finansējuma piešķirti 389 504 eiro, dēļ sākotnēji nekvalitatīvi izstrādāta būvprojekta, kas negatīvi ietekmējis tālāko būvniecības darbu procesu, darbu plānots pabeigt 2024.gada 11.februārī, neskaitot laiku, kas nepieciešams ēkas nodošanai ekspluatācijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atgādināsim, ka šī gada aprīlī uzsākās Iecavas sporta skola “Dartija” ēkas energoefektivitāti veicinoši pasākumi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbi, ko veic uzņēmums SIA „Telms”.

Bauskas novada pašvaldībā norādīja, ka būvdarbu norise plānota visa gada garumā, un šobrīd jau ir redzamas ievērojamas pārmaiņas: logi aizstāti ar mūsdienīgiem un energoefektīviem, veikta visu durvju nomaiņa. Pilnībā ir veikta jumta seguma nomaiņa un siltināšana, kā arī pamatu siltināšana un hidroizolācija. Pilnībā pārbūvēta centrālā ieeja, iegūstot jaunas kāpnes un vides pieejamības elementu – pandusu. Savukārt ēkas apkārtnē jau vērojamas jaunā teritorijas labiekārtojuma aprises, izbūvētas apbraucamā ceļa apmales, veikta pazemes komunikāciju tīklu sakārtošana un pārbūve, tajā skaitā lietus kanalizācijas tīklu izbūve un pievienošana centrālajiem tīkliem.

Rēzeknes pašvaldības projektā “Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Rotaļa” vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzekne”, kam piešķirts 560 426 eiro ERAF finansējuma būvdarbi izpildīti 33% apmērā no kopējā plānotā apmēra, taču nav iespējams pilnībā pabeigt projekta darbības, nodrošinot objekta nodošanu ekspluatācijā un norēķinu pabeigšanu ar būvnieku finansējuma saņēmēja finanšu līdzekļu trūkuma dēļ.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Balvu novada pašvaldībai ir trīs projekti, kuros pastāv augsts risks nepabeigt visus plānotos būvdarbus līdz šā gada beigām. Projektā “Balvu mākslas skolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana”, kam piešķirti 271 232 eiro no ERAF finansējuma, dēļ jumta pārbūves laikā konstatētām bojātām sijām radās nepieciešamība veikt būvkonstrukciju papildu projektēšanas iepirkumu. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11.novembris. Projektā “Baltinavas muzeja ēkas energoefektivitātes paaugstināšana”, kam piešķirti 230 000 eiro ERAF finansējuma, būvdarbu veikšanas laikā projekta neattiecināmo izmaksu sadaļā tika konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, kas kavē kopējo plānoto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkā. Nepieciešamo darbu veikšanai finansējuma saņēmējs oktobrī noslēdzis papilddarbu līgumu. Projektā “Rugāju pagasta pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšana”, kam piešķirti 285 000 eiro ERAF finansējuma, būvdarbu veikšanas laikā projekta neattiecināmo izmaksu sadaļā tika konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, kas kavē kopējo plānoto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkā. Nepieciešamo papilddarbu īstenošanai finansējuma saņēmējs izsludinājis iepirkumu un tiek vērtēti saņemtie piedāvājumi.

Arī Rēzeknes novada pašvaldībai problemātiski ir trīs projekti, kuros būvdarbu līguma izpildes termiņš ir šā gada decembris. “Maltas Bērnu un jauniešu centra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana”, kam piešķirti 170 132 eiro ERAF finansējuma, ievērojot to, ka šā gada 22.jūnijā noslēgtā būvdarbu līguma izpildes termiņš ir šā gada 15.decembris, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv risks, ka projekts, tajā skaitā ēkas nodošana ekspluatācijā, tiks pabeigta tikai 2024.gadā. Projektā “Lendžu administratīvās ēkas, tajā skaitā, kultūras nama energoefektivitātes paaugstināšana”, kam piešķirti 147 762 eiro ERAF finansējuma, ievērojot to, ka šā gada 4.septembrī noslēgtā būvdarbu līguma izpildes termiņš ir 15.decembris, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt un nodrošināt ēkas nodošanu ekspluatācijā līdz 31.decembrim. Projektā “Viļānu Mūzikas un mākslas skolas jaunās ēkas energoefektivitātes paaugstināšana”, kam no ERAF finansējuma piešķirti 359 186 eiro, veicamo būvdarbu izpildes termiņš ir 29.decembris.

Madonas novada pašvaldības projekta “Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi “Kastaņās”, Sausnējas pagastā, kam no ERAF finansējuma piešķirti 155 000 eiro ieviešana kavējās dēļ izmaiņām sākotnējā būvprojektā, jo pašvaldība nolēma energoefektivitātes darbu veikšanas laikā vienlaikus nodrošināt arī projektā renovējamās sociālās aprūpes centra ēkas vides pieejamību, izbūvējot liftu. Šīs izmaiņas, kā arī lifta izbūves iepirkuma procedūra negatīvi ietekmēja projekta sākšanu projekta iesniegumā plānotajā termiņā. Ievērojot to, ka ziemas mēnešos āra energosiltināšanas darbus nav iespējams veikt neatbilstošas gaisa temperatūras dēļ, projektu būs iespējams īstenot un pabeigt nākamajā gadā. Otrā Madonas novada pašvaldības projektā “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Lubānas vidusskolā, kam no ERAF finansējuma piešķirti 350 000 eiro, pēc būvobjekta apsekošanas tika konstatēts, ka sākotnējais projektam pievienotais energoaudits neatbilst reālajai situācijai un tas tika pārstrādāts. Rezultātā, neskatoties uz sākotnēji plānoto būvdarbu sākšanu šā gada 1.ceturksnī, būvobjekta vietas nodošanas – pieņemšanas akts tika parakstīts ar būtisku kavēšanos, proti, tikai 1.augustā un būvdarbus plānots pabeigt 2024.gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ropažu novada pašvaldības projektā “Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas ēkas energoefektivitātes uzlabošana”, kam no ERAF finansējuma piešķirti 213 945 eiro, ēkas nodošana ekspluatācijā, plānota līdz 31.decembrim, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv risks, ka tas tiks pagarināts līdz 2024.gada 31.janvārim.

Ķekavas novada pašvaldības projekta “Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Ieviņa” energoefektivitātes paaugstināšana”, kam no ERAF finansējuma piešķirti 973 183 eiro, īstenošanas gaitā konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, tādēļ būvdarbu izpildītājs piesaistījis papildu darbaspēku un plāno pabeigt darbus decembrī. Tomēr pastāv augsts risks, ka ēka ekspluatācijā tiks nodota 2024.gada sākumā.

Situācijās, kad ERAF finansējuma saņēmējs apņemas projektu pilnībā pabeigt jeb nodrošināt projekta funkcionalitāti līdz 2024.gada 31.oktobrim, pēc šā gada 31.decembra radušos izdevumus sedzot no pašu līdzekļiem, šāds projekts netiks uzskatīts par nefunkcionējošu Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīniju izpratnē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gadījumā, ja pašvaldība projektos plānotās aktivitātes un iznākuma rādītājus par saviem finanšu līdzekļiem nesasniegs līdz 2024.gada 31.oktobrim, pašvaldībai būs pienākums atmaksāt visu projektā izmaksāto finansējumu sadarbības iestādei saskaņā ar vienošanās vai civiltiesiskā līguma nosacījumiem.

Foto: Laine Baha

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (2)

  1. paliek vien jautājums, kur valsts ņems to naudu, ko katru gadu uzņēmums Latvenergo no savas peļņas ieskaita valsts budžetā un šogad tie būs pāri par 200 miljoniem eiro? Kā arī jājautā, kā tad īsti ir ar to valstī deklarēto vienlīdzību, ja elektroenerģiju patērētājiem piegādā par dažādu cenu, kur mājsaimniecībām piegādātā ir pati dārgākā?

  2. Kad beidzot, kāds pašvaldībā atbildēs par konkursiem, kurus uzvar “eksperti”, kuru darbu jāapmaksā dubultā no pašvaldības budžeta dēļ kvaitātes/kavējumiem?

    Ja nav spējīgi organizēt darbus, nevajag likt aamatos draugus/radus /paziņas.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.