Dzērājšoferu skaits nesarūk, stāvlaukumi pildās ar konfiscētajiem auto

Pagājis vairāk kā mēnesis, kopš spēkā stājās Krimināllikums, kas paredz stingrākus sodus dzērājšoferiem, taču pagaidām jaunā regulējuma ietekme īpaši nav jūtama. Autobraucēji turpina spēkratus vadīt kunga prātā, turklāt reibums bieži pārsniedz 1,5 promiles, kad par nodarījumu jāšķiras arī no savas automašīnas vai naudas summas braucamā vērtībā.

Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova atklāja, ka līdz 25. janvārim Zemgales reģionā sākti 19 kriminālprocesi par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm. 36 kriminālprocesi ierosināti par atteikšanos no apreibinošu vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes. Atsevišķi par Bauskas novadu datu sagatavošana šobrīd esot apgrūtināta, paskaidroja M. Šeršņova.

Evakuators, prokurors, izsole

Viņa ilustrē notikumu gaitu, ja likumsargi ir saskārušies ar promiļbraucēju. “Valsts policijas amatpersonas aptur transportlīdzekli, konstatējot vadītājam alkohola apreibumu virs 1,5 promilēm, ja šī persona ir auto īpašnieks, likumsargi sazinās ar Nodrošinājuma valsts aģentūru (NVA), kas automašīnu nogādā stāvvietā. Reibumā esošais šoferis tiek aizvests uz īslaicīgās aizturēšanas vietu procesuālo darbību veikšanai. Galvenokārt izmeklēšanu šādos kriminālprocesos Valsts policija pabeidz 24 stundu, arī 48 stundu laikā un krimināllietas materiālus paātrinātā kārtībā nodod prokuratūrai,” stāsta M. Šeršņova.

Vidēji pusē gadījumu transportlīdzekļi tiek konfiscēti, savukārt pārējos gadījumos piedzīta daļēja vai pilna transportlīdzekļa vērtība.

Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Vendija Pikše-Kučma norāda, ka aģentūra nodrošina auto evakuāciju no notikuma vietas jebkurā diennakts laikā visā valsts teritorijā, kā arī nogādāšanu stāvlaukumā. No brīža, kad NVA saņem informāciju no Valsts policijas par to, ka ir nepieciešamība transportēt auto, evakuatoram jāierodas notikuma vietā četru stundu laikā un auto jānogādā tuvākajā aģentūras stāvlaukumā.

V. Pikše-Kuzma atklāja, ka aģentūrai kopumā ir pieci stāvlaukumi – Kuldīgā, Ludzā, Valmierā, Madonā un Rīgā. Bauskā (un visā Zemgales reģionā kopumā) konfiscētie auto nonāk Rīgas stāvlaukumā.

Glabāšana izmaksā 2,13 eiro diennaktī

Šos stāvlaukumus aģentūra izmanto savu funkciju īstenošanai jau sen, piemēram, administratīvajos un kriminālprocesos iesaistītajiem auto, sankciju vajadzībām u.t.t., šobrīd arī konfiscēto auto uzglabāšanai.

Konfiscētais transporta līdzeklis, no brīža, kad to aiztur uz ceļa, līdz brīdim, kad to nodod ieguvējam pēc realizācijas, aģentūras stāvlaukumā atrodas apmēram 45 dienas jeb pusotru mēnesi. Izmaksas par evakuatora pakalpojumiem tiek iekļautas procesuālajos izdevumos un tie tiek piedzīti no vainīgās personas. Pārvietošanas izmaksas ir aptuveni 6 eur/km + glabāšanas izmaksas 2,13 eiro diennaktī, bet jau tuvākajā laikā tarifs pieaugs, ņemot vērā izmaksu pieaugumu.

Kopš 2022.gada 25.novembra aģentūra pieņēmusi glabāšanā 63 transportlīdzekļus, kuri ar nolēmumu pakļauti konfiskācijai. Auto markas ir dažādas, tāpat atšķirīgs ir to vecums. Vecākā ir 1991.gada izlaiduma “Audi”, bet jaunākās ir 2015. gada “Toyota Auris” un “Toyota Yaris”.

Dzērājšoferiem konfiscētie auto, kas šobrīd atrodas aģentūras laukumā:

V. Pikše-Kuzma pastāstīja, ka šobrīd Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvlaukumos glabājas 663 automašīnas (tie ir visi glabātie transportlīdzekļi kopumā – arestētā manta, lietiskie pierādījumi, konfiscētie auto un administratīvo pārkāpumu procesos izņemtie auto). Aģentūra spēj nodrošināt aptuveni 850 automašīnu glabāšanu.

“Šobrīd tiek izskatīti dažādi risinājumi situācijai, kad stāvlaukumos sāks pietrūkt vietas, kur novietot konfiscētās automašīnas. Viena no iespējām, protams, ir stāvlaukumu paplašināšana, bet tas ir gan laikietilpīgi, gan dārgi. Tā vietā visām iesaistītajām iestādēm būtu jāstrādā maksimāli ātri, lai samazinātu laiku, kuru konfiscētās automašīnas pavada stāvlaukumā, tādējādi atbrīvojot vietu nākamajām automašīnām,” teic V. Pikše-Kuzma.

Patlaban vienas automašīnas uzturēšanās ilgums stāvlaukumā ir aptuveni pusotrs mēnesis no brīža kad tas tiek evakuēts uz stāvlaukumu, līdz brīdim, kad kāds to ir iegādājies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā izsolē. Jāmeklē iespējas, kā šo laiku samazināt, atzīst NVA pārstāve.

Var iegādāties jebkurš

Automašīnas, kuras konfiscētas dzērājšoferiem, izsolēs var iegādāties jebkurš, un interese par tām ir liela, jo ir iespēja iegūt auto par zemāku cenu. Šajās izsolēs sākumcena netiek noteikta – kurš vairāk piedāvā, tas braucamrīku arī pērk. Jāņem vērā, ka, iegādājoties auto, pircējam iespēja to novērtēt ir vien no skata, izbraukšana nav paredzēta, arī atsevišķs tehniskais vērtējums netiek sagatavots.

VID pārstāve Evita Teice-Mamaja precizē, ka cenu aptaujā par uzvarētāju tiek atzīta persona, kura piedāvā augstāko cenu un kurai uz piedāvājuma iesniegšanas dienu nav VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda, kas pārsniedz 150 eiro, nav ar tiesas nolēmumu pasludināts maksātnespējas process, kā arī personai nedrīkst būt piemērotas sankcijas. Arī personai, kurai auto ir konfiscēts, nav aizliegts piedalīties cenu aptaujā. Ja automašīnas iepriekšējais īpašnieks būs piedāvājis augstāko cenu un atbildīs visiem pārējiem – iepriekš nosauktajiem kritērijiem, tad teorētiski šāda situācija ir iespējama.

Cenu aptaujās par automašīnām, kas paredzētas dalībai ceļu satiksmē, savus piedāvājumus var iesniegt gan juridiskas, gan fiziskas personas. (Paziņojums par cenu aptaujām tiek publicēts VID tīmekļvietnē sadaļas ”Par mums” apakšsadaļā ”Rīcība ar valstij piekritīgo mantu”. Sniegts realizējamās mantas apraksts, atsevišķos gadījumos tajā ir arī fotoattēli, ir norādīts piedāvājuma iesniegšanas termiņš un citi nosacījumi.) Apmēram 80% ir fizisko personu piedāvājumi. Cenu aptaujās par automašīnām, kuras tiek realizētas pārstrādei, piedāvājumus var iesniegt komersanti, kuriem izsniegtas atļaujas saskaņā ar attiecīgās jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar VID apkopoto informāciju, cenu aptaujās piedāvājumus iesniegušo personu skaits ir ļoti dažāds, no dažiem desmitiem līdz pat 250  personām. Informācija par cenu aptaujas rezultātiem ir publiska un to var apskatīt jebkurš interesents. Cena par kādu valstij piekritīgā manta, tajā skaitā automašīnas, ir tikušas realizētas tiek publicēta pie attiecīgā cenu aptaujas paziņojuma pēc tam, kad tiek pieņemts lēmums par uzvarētāja noteikšanu.   

Piemēram, janvāra vidū cenu aptaujas rezultātā tika realizētas divi spēkrati. 2002. gada izlaiduma automašīna “Volvo70” ( degvielas tips – dīzeļdegviela 2.4, transmisija manuāla, tehniskā  apskate līdz 25.07.2023,  priekšējā labajā spārnā korozija, sīki defekti virsbūvē) tika pārdota privātpersonai par piedāvāto augstāko cenu 1080,60 eiro bez PVN.

Savukārt 2009. gada izlaiduma automašīnu “Toyota Avensis” ( degvielas tips – dīzeļdegviela 2.0, transmisija manuāla, tehniskā  apskate līdz 17.02.2023) tika realizēta par 1756,99 eiro bez PVN. Auto iegādājās privātpersona.

Reibumā brauc atkārtoti

Tiekoties ar citiem ceļu satiksmes drošības ekspertiem, Valsts policija pagājušajā nedēļā iepazīstināja ar jaunākajiem pētījuma datiem par autovadītājiem, kuri pagājušajā gadā sēdušies pie stūres apreibinošu vielu ietekmē, un pārrunāja drošības kampaņu efektivitāti kontekstā ar izmaiņām Krimināllikumā.

Saskaņā ar Valsts policijas veikto pētījumu (kurā tika analizēti dati par 1531 personu, kura laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam vadīja jebkuru transportlīdzekli, atrodoties reibumā virs 1,5 promilēm vai pēc narkotisko un citu apreibinošo vielu lietošanas), visbiežāk reibumā virs 1,5 promilēm brauc vīrieši (94 %) vecumā no 30-39 gadiem (30 %), kas pārvietojas pamatā ar vieglo automašīnu (69%), turklāt braukšana reibumā visbiežāk notiek pilsētās.

42 % vieglo transportlīdzekļu vadītāju pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav bijusi derīga vadītāja apliecība. Aplūkojot šo personu vēsturi, 405 personas (26 %) pēdējo sešu gadu laikā jau bija braukušas reibumā. Starp visiem 2022. gada pirmajā pusgadā aizturētajiem šoferiem, kas vadījuši transportlīdzekli atrodoties reibumā, 67 % gadījumu piemērotais sods bija naudas sods līdz 5000 eiro, 18 % tika piespriests sabiedriskais darbs, savukārt 4 % tika piespriests sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.

Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, analizējot šos pētījumā iegūtos datus, uzsvēra, ka “pētījumā iegūtie dati apliecina to, ka pieķertie dzērājšoferi, kuri braukuši ar transportlīdzekli būdami lielā reibumā, nav liels cilvēku kopums, taču tas var ietekmēt ļoti plašu sabiedrības kopējo drošību. Neskatoties uz jau iepriekš piemērotajām sankcijām, ir personas, kuras tiek pieķertas braucot reibumā atkārtoti, kas mums liek izdarīt pieņēmumu, ka šīm personām, iespējams, ir kādas atkarības problēmas. Līdz ar to ir būtiski dažādos veidos uzrunāt arvien plašāku auditoriju un vienlaikus ilgtermiņā izstrādāt risinājumus, lai spētu panākt to, lai personas, kurām, visticamāk, ir atkarības problēmas, nepiedalās ceļu satiksmē, vadot transportlīdzekli.”

Savukārt Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis akcentēja, ka “iemesls, kāpēc cilvēki sēžas pie transportlīdzekļu stūres reibuma stāvoklī, ir dažādi. Daudzos gadījumos pieķertie dzērājšoferi ir informēti par piemērojamā soda apmēru, bet tāpat turpina veikt likumpārkāpumus, tādēļ nepārtraukti ir jāseko līdzi tam, kā izglītot sabiedrību par šādas neatļautas rīcības neatgriezeniskām sekām un kaitējumu ne tikai sev, bet arī apkārtējiem satiksmes dalībniekiem. Jaunākās izmaiņas Krimināllikumā, kas stājās spēkā tieši pirms diviem mēnešiem, ļauj secināt, ka situācija uzlabojas palēnām, tomēr atslābt nevar ne mirkli!”.

Būtiska loma sabiedrībai

CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks diskusijā pauda viedokli, ka liela loma ir soda neizbēgamībai, jo nereti dzērājšoferi uzskata, ka ar viņiem jau nekas nenotiks, nemaz nedomājot par bīstamību, kādu tie izraisa nelaimei pakļaujot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, gan vismazāk aizsargātos, gan citus auto vadītājus un viņu pasažierus. Savukārt, ilgtermiņā svarīga loma ir izglītībai bērnu un jauniešu vidū, apgūstot satiksmes noteikumus un veidojot atbildīgu attieksmi pret šādu neadekvātu un bīstamu rīcību. CSDD sociālās kampaņas savukārt vedina sabiedrību uz nulles toleranci attiecībā pret nepieņemamu rīcību ceļu satiksmē, lai samazinātu cietušos, smagi cietušos un glābtu cilvēku dzīvības. Šai publiskajai komunikācijai ir būtiska loma kopējās sabiedriskās domas stimulēšanā un veidošanā.

“Statistika ir bēdīga un skaidrs, ka gaidīt brīnumu nedrīkst, ir jārīkojas. Sodu apmērs un citi šāda veida risinājumi, protams, ir nepieciešami, bet tas ir vairāk kā ielāps. Ir jāsaprot un jāanalizē cēloņi. To noteikti ir pietiekami daudz, kā dažus no tiem minot – 0,5 promiļu tolerance, kas atļauta autovadītājiem, audzināšana, dzīves līmenis un daudzi citi faktori, tai skaitā policijas klātbūtne, gandrīz, neesamība satiksmē. Uzskatu, ka tūlītēji risinājumi, kā arī kampaņas par satiksmes drošību, noteikti ir jāturpina, taču derētu jau savlaicīgi iedziļināties cēloņos un aktīvi strādāt pie šo cēloņu likvidēšanas, lai vismaz nākamās paaudzes raudzītos uz ceļu satiksmi ar atbildību, un statistika uzlabotos,” akcentē Jānis Vanks, Drošas braukšanas skolas direktors.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ikdienā nepārtraukti jākomunicē ar visu sabiedrību, tai skaitā jaunajiem autovadītājiem, kas tūkstošiem katru gadu saņem transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Tikpat būtiski par ceļu satiksmes un drošības noteikumiem runāt ar skolas vecuma bērniem, lai jau no mazotnes veicinātu apziņu, ka drošība, tai skaitā ceļu satiksmē, ir būtiska ikvienam, un ka katra zaudēta dzīvība ir liela traģēdija.

Uzziņai

Uzsāktie kriminālprocesi Zemgales reģionā (no 25. novembra līdz 26. janvārim ieskaitot)

• Par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm – 19.
• Par atteikšanos no apreibinošu vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes – 36.
• Par braukšanu reibumā bez tiesībām –3.

Avots: VP

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

.