Foruma secinājumi un ieteikumi pagaidām uz papīra

Pagastos iedzīvotāju padomju dalībnieki atkāpjas, vīlušies valstī un pašvaldībā radītajā birokratizētajā procesā un neatsaucīgajā attieksmē

Domnīca «Providus» apkopojusi pirmā iedzīvotāju padomju foruma secinājumus un ieteikumus, formulējot kā pozitīvos ieguvumus, tā arī šķēršļus jaunās demokrātijas institūcijas pirmā gada darbībā. Pagaidām ne Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), ne Saeimā nav plānots rosināt papildinājumus padomju darbības regulējumā, aicinot pagaidīt, kā sabiedrības pārstāvji veidos sadarbību ar cilvēkiem un pašvaldībām.

Vēlas plašāku dalību
Forums «Iedzīvotāju padomes: kopienas balss un palīgs pašvaldību izaugsmei» Rīgā 22. novembrī pulcēja vairāk nekā simts iedzīvotāju padomju pārstāvju. To līdz ar «Providus» rīkoja Britu padome. «Bauskas Dzīve» jau vēstīja, ka šogad iedzīvotāju konsultatīvo padomju nolikumi pieņemti 17 no 43 Latvijas pašvaldībām, vairākās tie tapa gada beigās.
Foruma otrajā daļā VARAM notika darbnīcas, kurās padomju pārstāvji diskutēja par savām pilnvarām un uzdevumiem.
«Providus» publicētajā kopsavilkumā pausts, ka foruma dalībnieki iesaka pilnvarot iedzīvotāju padomes rīkot publiskās apspriedes par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem arī tad, ja tās nav obligātas. Vairākums foruma delegātu vēlas «būt par pirmo filtru līdzdalības budžetu projektu idejām» un sadarboties ar civilās aizsardzības komisijām, lai zinātu rīcības plānu, ja būs jāmobilizē iedzīvotāji.
Par nozīmīgu uzdevumu aktīvisti uzskata iedzīvotāju interešu pārstāvēšanu pašvaldību lēmumu pieņemšanā, tai skaitā vērtējot pašvaldības darbinieku veikumu – pagasta pārvaldnieku, bibliotekāru, kultūras organizatoru darbu, it īpaši, ja ir sūdzības no cilvēkiem.

Budžets tikai divos
Teju visbiežāk izceltais ieteikums ir līdzdalība pašvaldības budžeta plānošanā, ko paredz arī normatīvie akti. Taču «Providus» aptauja rāda, ka tikai divos novados iedzīvotāju padomes piedalījušās nākamā gada budžeta projekta apspriešanā. Citur to vadītāji tikai informēti par pašvaldības iestāžu jau sagatavotiem tēriņu projektiem un šaurā lokā noteiktām prioritātēm, pat neuzklausot sabiedrības pārstāvju ierosinājumus. Jāatgādina, ka tas bija pēdējais piliens gada sākumā cerīgi sākušo Bārbeles pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes dalībnieku lēmumam pārtraukt darbību.
VARAM «Bauskas Dzīvei» pauda, ka iestādes speciālisti neredz vajadzību grozīt Pašvaldību likumu, jo tā pilnvarojums ir pietiekami vispusīgs un elastīgs tieši ar mērķi dot iespēju pašvaldībām noteikt tādu iedzīvotāju padomju darbības modeli, kas visvairāk atbilst vietējai situācijai un palīdz nodrošināt iedzīvotāju intereses, kas ir arī pašas pašvaldības pastāvēšanas mērķis.
Gan VARAM, gan «Providus» eksperti norāda, ka iedzīvotāju padomes ir jauns sabiedrības līdzdalības veids, tāpēc pašvaldībām ir iespēja arvien pilnveidot to darbības nosacījumus.
Sinerģijā ar pašvaldību
VARAM uzsver – iedzīvotāju padomes ir konsultatīvas pašvaldības institūcijas, tās nedarbojas atrauti no pašvaldības, bet ciešā sinerģijā ar citām pašvaldības institūcijām administrācijā, kā arī ar domi – kā pašvaldības sastāvdaļu.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), pati savulaik bijusi laba pašvaldības vadītāja Kuldīgā, «Bauskas Dzīvei» pauda: «Iedzīvotāju padomes stiprina cilvēku piederības sajūtu kopienai, vairo atbildību par savu pagastu vai apkaimi, jo sniedz iespēju pašiem izlemt lokālas nozīmes jautājumus un būt ciešā saziņā ar pašvaldības vadību. Esam gandarīti, ka jau vairāk nekā trešdaļa pašvaldību ir izvēlējušās iedzīvināt šo iedzīvotāju iesaistes formu un dot iespēju iedzīvotājiem līdzdarboties vietējā pārvaldībā. Mūsu mērķis ir padarīt padomes par pašvaldības neatņemamu daļu, lai sekmētu kopienu attīstību un demokrātijas stiprināšanu Latvijā. Padomes vienojoši pasākumi nenoliedzami stiprina aktīvo iedzīvotāju iniciatīvu un dod ne tikai motivāciju turpināt iesākto, bet arī iespēju smelties idejas no citu padomju veiksmīgas pieredzes.»

Vienota platforma
Foruma jautājumu un atbilžu sesijā I. Bērziņa sabiedrības pārstāvjiem pauda, ka padomju mērķis ir «padarīt iedzīvotāju balsis skaļākas, lai pašvaldība spētu tās sadzirdēt». Viņa piekrita, ka VARAM jāpalīdz ar metodiskajiem materiāliem, savukārt pašvaldībām būtu noderīgi radīt vienotu platformu, kur padomes var apmainīties ar idejām un risinājumiem. Nav gan informācijas par konkrētu ieceri to tuvākajā laikā izveidot.
I. Bērziņa apliecināja – VARAM strādās, lai valsts reģistri bez maksas būtu pieejami pašvaldībām jau esošajās platformās un mobilajās aplikācijās, lai atvieglotu elektronisko balsošanu, ja tādu rīkotu.

Vēlēto pārstāvju sadarbība
Starp šķēršļiem padomju darbībā foruma dalībnieki uzskaitīja pārāk lielo administratīvo un juridisko slogu – jāgatavo protokoli, lēmumprojekti, vērtējumi, ieteikumi. Viņi arī uzskata, ka padomēm nevajadzētu dublēt pašvaldības funkcijas, bet pieslēgties tad, ja sabiedrība to uzskata par vajadzīgu.
Kā secināts «Providus» kopsavilkumā, vēl nav plaši izplatīta prakse pašvaldību deputātiem piedalīties iedzīvotāju padomju sanāksmēs, lai arī abas institūcijas ir vietējās sabiedrības ievēlētas. Teju tikpat reti ar iedzīvotāju padomēm sarunājas un sabiedrības viedoklī ieklausās pašvaldību izpildu amatpersonas. Pat tie darbinieki, kas cenšas sadarboties, no priekšniekiem saņemot aizrādījumus neko nesolīt, jo naudas neplānotiem uzlabojumiem nav.

Vārdi un darbi atšķiras
Bauskas novadā vērojama zināma nesakritība starp domes vadītāja publiski pausto atbalstu un iedrošinājumu iedzīvotāju padomju pārstāvjiem un pašvaldības izpildu personu noraidošo attieksmi, liecina «Bauskas Dzīves» saziņa ar sabiedrības aktīvistiem. Pašvaldības mājaslapā publicēti aicinājumi līdz 16. janvārim pieteikties jauniem delegātiem Īslīces un Vecsaules konsultatīvajās padomēs, jo daži locekļi tās atstājuši.
Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Alise Kalniņa «Bauskas Dzīvei» atklāj – sākotnēji ievēlētā Evita Novicka atteikusies no dalības padomē tāpēc, ka «nav saskaņas ar pašvaldību».
«Mēs pieci vēl esam palikuši, bet arī ar jautājuma zīmi, jo sadarbība notiek ar grūtībām, nevaram sasniegt tādus rezultātus, kādus iedzīvotāji sagaida,» atzīst A. Kalniņa, «nav atsaucības no pašvaldības – ja pagasta vadītāja atbalsta priekšlikumu, to aptur Bauskas apvienības pārvaldes vadība, kas nosaka, kas un kā tiks darīts. Birokrātisku iemeslu dēļ jebkuru ierosinājumu aptur, un viss apstājas. Pat saņemam pārmetumus, ka Īslīces pagastā pārāk daudz attīstās. Īslīcē ir divi projekti – bērnu laukums Rītausmu ciemā un multifunkcionālais laukums aiz kultūras nama. Citos pagastos nav tādu projektu, taču pagastu līdzsvarota attīstība ir pašvaldības atbildība. Īslīcei nav jācieš tāpēc, ka citos pagastos nav tik aktīvi cilvēki.»
Pašlaik īslīcieši ir jaunu, aktīvu kolēģu meklējumos. «Gaidām pārstāvjus, kas vēlas cilvēkiem palīdzēt, uztvert viņu sāpi. Mēs padomē esam sūklis, savācam informāciju un nododam tālāk. Tomēr mainīt neko nevaram, jo pašvaldība to neatbalsta. Tomēr ne viss ir naudā, ir arī tādas lietas, ko mums varētu atļaut pašiem darīt,» vērtē A. Kalniņa.
Sabiedrības pārstāve atzīst, ka sagaida lielāku sadarbību gan no pašvaldības, gan no sabiedrības. «Oktobrī rīkotajā novada padomju sanāksmē cerējām uz komunikāciju, nevis pašvaldības ierēdņu norādījumus, ko drīkstam un ko ne. Savukārt cilvēki pēc pandēmijas kļuvuši vairāk savrupi, mazāk nāk pat uz bezmaksas pasākumiem un arī uz padomes sasauktajām sapulcēm. Katrs sēž mājās ar savu sāpi un pēc tam žēlojas, ka nekas nav izdarīts. Cilvēkiem pašiem jānāk un jārunā, kā agrāk gājām uz pagastmāju – tur ir problēma ar ceļu,
tur – ar upi, un tamlīdzīgi. Ir lietas, par ko pat neaizdomājamies, bet vietējie cilvēki tās redz un var pateikt,» aicina Alise Kalniņa.

Traucē birokrātija
Vecsaules iedzīvotāju padomi atstājušas trīs dalībnieces, pašlaik te palikušas tikai divas locek-
les. Priekšsēdētāja Baiba Vackare «Bauskas Dzīvei» atzīst – viņai «sirds ir pilna» par birokratizēto procesu, kas kavē gan padomi, gan pašvaldību.
«Nepareizā fontā uzrakstītu protokolu izmet ārā, lai rakstām no jauna!» sašutusi par tik formāli necienīgu attieksmi no pašvaldības pārstāvju puses ir Baiba, «mēs neesam grāmatveži, bet cilvēki, kas gribēja savest kopā pašvaldību ar sabiedrību. Forumā Rīgā bija labi piemēri, bet novada pirmajā sanākšanas reizē gaidījām sarunu ar pašvaldību, nevis diktātu, kādi noteikumi ir budžetam.»
Baibas skatījumā tagadējā izpildījumā padomes novadā ir bezjēdzīgas, jo tikai palielina pagasta darba apjomu, bet īsti nevar neko mainīt, «jo naudas nav»: «Ja mēs katrs, tai skaitā ievēlētie un ieceltie tautas kalpi domē un pašvaldībā, darītu savu darbu, padomes varbūt nemaz nevajadzētu. Tagad mēs par velti cenšamies kaut ko darīt sabiedrības labā. Taču tas ir slogs Vecaules pagasta priekšniecei – katra lieta jāsaskaņo ar mums, jātērē laiks, kamēr atnāku papīru parakstīt. Vietējiem ir svarīgs pašvaldības budžets, bet naudas nav daudz. Daudzkārtējā saskaņošana nav mūsu uzdevums, mūsu mērķis ir kontaktēties ar cilvēkiem, noskaidrot vēlmes un vajadzības, bet ko tālāk? Naudas taču nav!»
Baiba stāsta – agrāk ikviens vietējais varēja aiziet uz pagasta pārvaldi, izstāstīt problēmu, un to risināja, cik varēja. «Tagad to uztaisa par sarežģītu birokrātisku procesu, kur jāatskaitās par sapulču skaitu noteiktajā termiņā! Tas ir ķeksītis domes vadībai, bet pagasta padomei nasta!» uzskata B. Vackare. Viņa gan necer, ka drīz kaut kas ievērojami mainīsies uz labo pusi, jo līdzīgi birokrātiska pieeja mūsu valstī pašlaik vērojama visās jomās. «Nedomāju, ka varam to mainīt, visās jomās kaut kas aizgājis ačgārni, starp cilvēkiem nav cieņas,» teic Baiba, «latviešu tradīcijās daudz māca par cilvēku cieņu un sadarbību, bet tagad pazūd cilvēciskums, vienas paaudzes sapratne par otru, ir pazaudēta saikne un pēctecība. Tautas kalpam jābūt tautas kalpam, nevis tautai jākalpo tiem, kas ievēlēti kalpot tai. Taču gan jau nonāksim zemākajā punktā, kad cilvēki sāks protestēt.»

Darbi virzās pamazām
Optimismu joprojām saglabā Iecavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītājs Uģis Zāģers un Valles pagasta padomes priekšsēdētāja Gita Zemīte, kura savu pieredzi izklāstīja forumā.
U. Zāģers uzsver – nākamajam gadam iecerēta lietišķa sadarbība sabiedrības viedokļa izzināšanā ar Iecavas pilsētas padomi. Par prioritārajiem darbiem pagasta padomē uzskata lauku ceļu un satiksmes drošības uzlabošanu, par ko nosūtītas vēstules arī uzņēmumam «Latvijas valsts ceļi» (LVC). Zorģos gaida Koprades telpas ierīkošanu bibliotēkas ēkas 2. stāvā, lai izpildītu augošo sabiedrības pieprasījumu pēc izglītojošām nodarbībām un saviesīgām tikšanās reizēm.
Savukārt Vallē pēc padomes pieteikuma LVC sakārtojuši ciema satiksmes apli un tuvējo ceļu malas. Kā liecina padarītā atskaite, Valles iedzīvotāju padome līdzdarbojusies gan vietējās apkārtnes sakārtošanā, gan pasta pakalpojumu saglabāšanā un atkritumu šķirošanas uzlabošanā.
G. Zemīte «Bauskas Dzīvei» pauž: «Padomei svarīgi nodot pašvaldībai to, kas kurā pagastā aktuāls. Jāorganizē savstarpēja informācijas apmaiņa, lai pašvaldībai ir ar ko strādāt, bet mēs kontrolējam, kā rasti risinājumi. Padomes ir vajadzīgas, jo pēc administratīvās reformas vairs ne katrā pagastā ir pārvaldnieks, līdz ar to pašvaldība ir tālāk no sabiedrības.»
Padomju pārstāvji vērtē, ka saņem atbildes arī no valsts ie-stādēm, paužot cerību, ka sabiedrības aktīvistus uzklausīs arvien vairāk.

Īpaša loma saziņai
Forumā atsevišķa darbnīca bija veltīta saziņai starp padomi un vietējiem cilvēkiem. «Providus» kopsavilkumā izcelti risinājumi ar anketu izplatīšanu bibliotēkā, veikalā, aptiekā, tirgū, pastā un baznīcās, aicinot cilvēkus izrunāt rezultātus. Izmantotas aptaujas un elektroniskās anketas, kā arī jautājumu publicēšana vietējā avīzē. Padomju pārstāvji runā ar cilvēkiem uz ielas, ieklausās domulīderos, arī baumās, aprunājas ar veikalniekiem un pašvaldības kolektīvu ļaudīm. Ziņojumus aicina iemest arī parastās pastkastītēs.
Plaši izmanto WhatsApp grupas, Facebook un X jeb Twitter komentārus. Inovatīva, bet vēl neīstenota ideja ir tā dēvētā «ierunāšanas poga».
Kā grūti sasniedzamas grupas padomju dalībnieki nosauc seniorus, neaktīvos un skeptiskos ļaudis, kā arī augstprātīgos un tos, kuri nicina darītājus. Īpaša grupa ir nomalēs dzīvojošie un tie, kam bail no pašvaldības represijām vai pazemošanas. Nav tik viegli aktivizēt arī daļu jauniešu, atkarīgās personas un vienaldzīgos. Izrādās, arī uzņēmēji ir grūtāk sasniedzami, proti, viņi nereti šķiet neatsaucīgi aizņemtības dēļ, tomēr uzrunāti piedalās sabiedrības dzīvē un palīdz, raksturo padomju dalībnieki.
Forumā ieteikts, ka padomes varētu rīkot talkas, vietu un gadskārtu svētkus, erudītu konkursus par vietējo vidi un vēsturi, diskusijas par noteiktām tēmām, mācības vietējiem, ideju bankas u. tml. Foruma dalībnieki secinājuši, ka iedzīvotāju padomes var mudināt cilvēkus teikt labo un sarunāties savā starpā. ◆