Bauskas rātsnamā piektdien, 8. martā, konferencē ar 80 apmeklētāju klātesamību ar lasījumiem, dzeju, gleznām un dziesmām atklāts Viļa Plūdoņa 150. jubilejas gads.
Ar uzrunām konferenci atvēra un jubilejas gadu pieteica Bauskas muzeja direktors Aigars Urtāns un novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.
Vēsturnieku, literatūras un mākslas zinātnieku un latviešu valodas un literatūras skolotāju pētījumos un lasījumos klātesošā auditorija uzzināja daudz interesantu atmiņu, faktu un atklājumu par Lejenieku dzimtu, no kuras nācis Plūdons, jo lūgumu iekšlietu ministram par uzvārda maiņu dzejnieks un skolotājs uzrakstījis tik 1921. gadā.
Muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks pētījumā atklājis dzejnieka Plūdoņa vecmāmiņas, kas apzināto mūžu saukta tik par Senīti, īsto vārdu – Dārta. V. Plūdoņa vecmāmiņai, kas pirmo dzejas dzirksti sirdī dzejniekam šķīlusi, pat uz kapa pieminekļa Teivenu kapsētā rakstīts «Senīte Lejeniece».
Bija daudz atmiņu stāstu par Plūdoņa personību, īpaši daudz – no bijušajiem skolēniem, kolēģiem par viņu kā skolotāju. Daži uzrunātie klausītāji minēja, ka par Vili kā skolotāju un personību konferencē runāts daudz, bet pārāk maz bijis tieši viņa nepārspējamā literārā mantoja vērtējuma un analīzes. Tik mākslas zinātnieks Arnolds Klotiņš runāja par Plūdoņa 1917. gadā rakstīto dzejoli «Latvju himna», savukārt skolotāja Vija Cerusa vērtēja Plūdoņa sarakstīto mācību grāmatu «Deklamācija jeb daiļlasīšana» (1905).
V. Cerusa arī atgādināja par mūsu novadniekiem, kas ieguldījuši lielu daļu sava darba un dzīves, lai saglabātu Lejenieku mājas un Plūdoņa kultūrmantojumu, – Reinis Ādmīdiņš, Eduards Smilškalns, Rūdolfs Saulājs.
Konferences izskaņā brīnišķīgu dzejas, glezniecības un mūzikas brīnumu uzbūra Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas aizrautīgais kolektīvs ar bērnu kori «Via Stella» (vadītāja Liene Batņa). Skanēja Imanta Kalniņa un Raimonda Paula dziesmas ar Plūdoņa dzeju.
Plašāk lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā 12. martā.
