Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) īstenotais projekts “RESIST” pārgājis praktiskā ieviešanas fāzē. Līdz ar pavasara iestāšanos un labvēlīgiem laikapstākļiem, Bauskas novadā, sadarbībā ar projekta partneri – Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), veikta gruntsūdens un virszemes ūdens mērītāju, kā arī augsnes mitruma un nokrišņu sensoru uzstādīšana, portālu informēja ZPR pārstāve Agnese Launerte.
Viņa norādīja, ka RTU veiktā datu analīze un modelēšana palīdzēs Bauskas novada pašvaldībai pieņemt zinātniski pamatotus lēmumus par turpmāko teritoriju attīstību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
ZPR pārstāve skaidro, ka viedo iekārtu uzstādīšana ir rūpīga sagatavošanās procesa rezultāts, kas ietvēra RTU vadīto tehnisko specifikāciju izstrādi, sensoru iepirkumu un pilotteritoriju izpēti dabā, ieskaitot kontrolurbumu veikšanu. Apvienojot pašvaldības detalizēto ieskatu novada attīstības plānos ar RTU ekspertu tehnisko analīzi, pērn kopīgi noteiktas sensoru atrašanās vietas, kas nodrošinās stratēģiski pamatotu datu ieguvi. Līdz ar zemes atkušanu, plānotos urbumus un iekārtu uzstādīšanu varēja pilnvērtīgi realizēt praksē.
Gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu monitorings sniegs tiešu pienesumu divu atšķirīgu Bauskas novada teritoriju attīstībā. Aizvadītajā nedēļā praktiskie darbi noslēgušies Vallē – teritorijā, kur iecerēts veidot rekreācijas zonu. Šeit veiksmīgi uzstādīts kā virszemes ūdens, tā gruntsūdeņu sensors. Iegūtie dati par ūdens līmeņa svārstībām ir kritiski svarīgi, lai izvērtētu teritorijas piemērotību plānotajam labiekārtojumam un pasargātu nākotnes infrastruktūru.
Savukārt vakar, 26. martā, sensoru uzstādīšana veikta bijušā lidlauka teritorijā Bauskā – vietā ar augstu applūšanas risku, kur ūdens uzkrāšanās novērota pat sausās sezonās. Pašvaldības ieceri attīstīt šeit industriālo parku apgrūtinājusi arī neskaidrība par teritorijas hidroloģiskajiem apstākļiem. Monitoringa datu analīze sniegs gan pašvaldībai, gan potenciālajiem investoriem skaidru, datos pamatotu ieskatu par iespējamajiem riskiem. Tiks izstrādāts hidroloģiskais un hidrauliskais modelis, kas balstīts lietus ūdeņu un gruntsūdeņu datu analīzē. Tāpat iegūtā informācija noderēs, plānojot nepieciešamās meliorācijas sistēmas, un papildinās citu pašvaldības īstenotu projektu – plānotu notekūdeņu dīķa izbūvi, ļaujot izvērtēt tā kapacitāti.
Šī aktivitāte ir tiešs zināšanu pārneses piemērs “RESIST” projekta ietvaros. Gruntsūdens monitoringa metodika pārņemta no partneriem Centrālajā Dānijā, savukārt sadarbībā ar Austrummaķedonijas (Grieķija) partneriem plānota Iecavas upes baseina hidroloģiskā modelēšana, izmantojot HEC-RAS un HEC-HMS programmatūru. Tā ir Latvijas mērogā inovatīva pieeja hidroloģijā, kas ļaus prognozēt plūdu riskus ilgstošu lietusgāžu rezultātā. ZPR un RTU izstrādāto plānu atzinīgi novērtējuši arī citi projekta partneri starptautiskā līmenī.
Datu ieguve no sensoriem plānota līdz 2027. gada beigām. Iegūtā pieredze un monitoringa dati būs vērtīgs resurss Bauskas novada pašvaldībai, lai, sākoties nākamajam ES plānošanas periodam, turpinātu “RESIST” aizsākto virzienu un piesaistītu finansējumu jauniem klimata noturības projektiem, piemēram, mākslīgā mitrāja izbūvei.
Projekts “Reģioni noturībai pret klimata pārmaiņām, izmantojot inovācijas, zinātni un tehnoloģijas” (RESIST) tiek īstenots ES Pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020) un ilgs līdz 2027. gada 31. decembrim. Tā mērķis ir palīdzēt 12 Eiropas reģioniem pielāgoties piecām galvenajām klimata problēmām: plūdiem, sausumam, karstuma viļņiem, meža ugunsgrēkiem un augsnes erozijai. Zemgales plānošanas reģiona kopējais finansējums projektā ir 210 000 eiro, ko 100% apmērā finansē Eiropas Savienība. Vairāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/regioni-noturibai-pret-klimata-parmainam-izmantojot-inovacijas-zinatni-un-tehnologijas-resist
Foto: Publicitātes foto
