Bauskas muzejā 19. septembrī izstādes «Daudzpusīgais novadnieks. Mārtiņam Zauram 110» atklāšana pulcēja kuplu skaitu interesentu. Muzeja direktors Aigars Urtāns, raksturojot mākslinieku, trāpīgi sacīja «unikāls», jo tādu meistaru ar tik daudzveidīgām artistiskajām izpausmēm Latvijā grūti sastapt.
Ekspozīcija, kas skatāma līdz 2. novembrim, atklāj mākslinieka prasmes strādāt atšķirīgās jomās ar dažādiem materiāliem, kā arī darbu tematisko un saturisko dažādību. Mākslas zinātniece Irēna Bužinska uzteica veiksmīgo sadarbību ar Bauskas muzeju, veidojot M. Zaura daiļrades pārskatu dažādos viņa dzīves periodos. Raisījusies atvērtības piepildīta gaisotne izstādes iekārtošanas procesā.
Mārtiņa Zaura – tēlnieka, grafiķa, gleznotāja un literāta, daiļrades atspoguļojums ietver daudzus gadus – jau sākot ar studiju laiku Mākslas akadēmijā pirmskara Latvijā ar perfektām koka apaļskulptūrām. Tāda, piemēram, ir Svētais Francisks, kur atklāta tēla kustība tā, kā tas bijis arī antīkajā tēlniecībā, lai ejot ap figūru, to var iepazīt visā cilvēciskajā daudzveidībā. Unikāls ir studiju darbs – cilnis marmorā. Izstādes apmeklētāja mākslas zinātniece Renāte Čaupale atklāj, ka pašlaik kādam studentam nav iespējams studiju darbam izmantot marmoru. Papildinot redzēto, Renāte uzsver, ka arī pretrunīgajā padomju okupācijas laikā, kur pēc obligātās «nodevas» varai pilnīgi cita rakstura darbi parāda meistara drosmi strādāt nevis socreālismā, bet abstrakcionismā. Pēdējo gadu daiļrade atklāta ar grafikām, kā arī videofilmā. Ekspozīcijā vēl skatāmas novadnieka apgleznotas flīzes, vāzes un dažādu periodu skices.
Nozīmīgs ir viņa devums dekoratīvajā porcelānā. Pagājušā gadsimta vidusposmā Rīgas Porcelāna fabrikā mākslinieks radījis gan atsevišķas figūriņas, gan daudzfigūru kompozīcijas. M. Zaura daudzpusīgais talants redzams porcelāna šķīvju apgleznojumā, kas, kā atzīst I. Bužinska, ir «milzīga radošā laboratorija» ar tehnikām un krāsu risinājumiem. Vēl viņa sacīja, ka izstādē skatāma viena desmitā daļa no mākslinieka lielā veikuma, kas atrodas muzeju krājumos un personiskajās kolekcijās. Telpu ietilpība, apgaismojums, stendu izvietošana noteikuši eksponātu klāstu.
1996. gadā mākslinieks Mārtiņš Zaurs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Pārliecināts skulptors
Izstādē izdevies parādīt arī M. Zaura gleznotāja rokrakstu, kas kopš viņa jaunības laika palicis mūsdienīgi tverams un atspoguļo pirmskara Latvijas jauno gleznotāju aktuālākas tēmas, par ko apmeklētāji var pārliecināties pirmajā zālē. Šeit arī jaunības gadu kokgriezumi un apaļskulptūras. Mākslinieka meita Māra Puķīte stāstīja, ka paps vai papiņš, kā mākslinieku sauca ģimenē, uzskatījis, ka viņš ir nevis tēlnieks, bet skulptors, kurš darbu veido no materiāla, atdalot visu lieko. Profesijas būtība, bilst R. Čaupale, precīzāk atklājas tieši latīniskajā variantā: latīņu «sculptura» – veidošana, izciršana, kas savukārt no «sculpere» – izgriezt, izcirst, izgrebt.
Dzimtas mājās Mežotnes pagasta «Stūrīšos» iekārtotajā darbnīcā Mārtiņš domājis, ka šeit varētu būt Mākslas akadēmijā topošajiem tēlniekiem praktizēšanās vieta, saka Māra Puķīte. Taču pašlaik vairs nav prasības pēc tik vērienīgas darbošanās lauka un plaša materiālu pielietojuma.
Meistars labprāt uzņēmis viesus, interesanti stāstījis par mākslas darbu tapšanu, sniedzis vēsturiskus apskatus. Tradīciju turpina meita un arī tagad, iepriekš piesakoties, var apmeklēt «Stūrīšus», klausīties stāstos. M. Puķīte ir pensionēta skolotāja, kura joprojām nedaudz strādā Rīgas 6. vidusskolā un pērn saņēmusi Rīgas Domes balvu par Mūža ieguldījumu pedagoģiskajā darbā. Interesanti, ka bijušo skolotāju izstādes dienā uzmeklēja Daila Rukere, kura strādājusi Bauskā. Viņa rādīja 1969. gadā tapušu fotoattēlu, tajā redzami skolēni, tostarp, Daila un izstādes veidotāja Irēna Bužinska, viņu skolotāja Māra Puķīte.
Radošais spēks
Atklājot mākslinieka spēju būt pašam ar savu stāju, stingru mugurkaulu, I. Bužinska raksturoja, kā to varēja īstenot stingrajā padomju režīmā, kas ierobežoja tematiku. Meistars nebaidījās radīt pavisam vienkāršus, bet tajā pašā laikā Latvijas dzīvi raksturojošus tēlus. Izstādes otrajā telpā eksponētā marksisma pamatlicēja Frīdriha Engelsa porcelāna figūra kādreiz labi «sadzīvojusi» ar, piemēram, varas pieprasīto darbaļaužu tēliem: kurpnieku un zārku darinātāju, ar Līgo svētku svinēšanu raksturojošu kompozīciju, mātes kā ģimenes svarīgāko tēlu baltā porcelānā. Savukārt Otrā pasaules kara laikā ievērojamās snaiperes un žurnālistes Monikas Meikšānes veidotā figūra ir tonēta pelēcīgā krāsu gammā, tā kā dubļiem notraipīta, atklājot smago kara vidi. Darbu vērtētāji liedza šo figūru tiražēt, jo dubļi un padomju cilvēks nav savienojami.
I. Bužinska lakoniski sacīja, ka M. Zaurs ir bijis «patriots – bezgala». Viņa sirdī – Latvija, Mežotne, dzimtas mājas «Stūrīši». Mākslinieka plašais redzeslauks un brīvais gars attīstījies arī iekļaujoties mākslinieku grupā «Zaļā vārna», kas stiprinājusi laikabiedrus un arīdzan Latvijas radošo vidi. Saskarsme ar dzejnieku Aleksandru Čaku, izcilo grafiķi Aleksandru Junkeru un citiem iedvesmojusi pievērsties dažādiem mākslas virzieniem. Radošā gaisotne rosinājusi vēlmi literārai darbībai. Ir tapušas recenzijas, esejas, satīriski darbi. Viņš rakstījis dienasgrāmatu, kuras lasīšanai visā pilnībā, meitas Māras vārdiem izsakoties, viņa «vēl nevar pieķerties».
īpašais tornis
Ja nav būts «Stūrīšos», tad Mārtiņa Zaura darbus daudzi jau sastapuši dabā Bauskas novadā vairākās vietās. Pašā Bauskā, Plūdoņa un Kalna ielas krustojumā, redzams tēlniecības objekts, kas veltīts pilsētas iedzīvotājiem (1985). Mežotnes pagasta centrā pie doktorāta ir atjaunota akmens kompozīcija – strūklaka ar ap kausu apvijušos čūsku. Iecavas stacijas apkaimē skatāms «Sāpju semafors» 1941. un 1949. gadā deportētajiem Bauskas rajona iedzīvotājiem (1990).
Vecākā paaudze atmiņā saglabājusi kādreizējās kafejnīcas «Mūsa» interjeru, kurā lieliski iederējās M. Zaura darbi. Nedalītu uzmanību piesaistīja neparastais personvārdu iegravējums masīvā koka plāksnē pie sienas. Tolaik smēja – kafejnīcā var uzturēties tik ilgi, kamēr spēj atrast un izlasīt savu vārdu. Ja nevar, jādodas mājup… Arī humors un rotaļīgums bijis raksturīgs meistaram. Kafejnīcu nojaucot, nav zināms, kurp un pie kā nokļuvis neparastais dekors.
Muzejā skatāmie videomateriāli ļauj atkal satikties ar mākslinieku, kuru atceras ap simt jaunlaulāto pāru Latvijā. Viņu monogrammas atstātas «Stūrīšu» sētas īpašajā Jaunlaulāto tornī. I. Bužinska vērtēja, ka Zaurs bijis izcils monogrammists. Kompozīcija un burtu interpretācija katrā veidojumā atšķiras. Lielākā monogramma iestiprināta pils tornī, otra, mazākā, dāvināta jaunlaulātajiem. Mākslinieka meita ar aizkustinājumu sacīja, ka pēc daudziem gadiem ieradies pāris ar albumu un mazo monogrammu, atgādinot par savu kāzu dienu un tās gadskārtu. Vēl tornī ir vairāki piemiņas vairogi ar veltījumiem: tēlniekam Kārlim Zālem, Saules kaujai, pasaules latviešu 3×3 nometnei.
Turoties cieši Tēvzemē, Mārtiņa Zaura skatiens un domas bija vērstas plašumā, izzinot mākslu un vēsturi ārpus Latvijas. Iegūtās zināšanas atspoguļojās viņa daiļradē. Izstāde ļauj iepazīt Meistaru no jauna skatu punkta.
Foto: Ivars Bogdanovs
