www.bauskasdzive.lv
Iedzīvotājiem, kuru īpašumā Bauskas novadā ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai ēka Bauskas vecpilsētā, kas celta pirms 1940. gada, ir pieejams gan pašvaldības, gan valsts līdzfinansējums to konservācijas un restaurācijas pasākumiem. Kopš 2023. gada biedrība «Bauskas vecpilsēta» organizē apmācības namīpašniekiem un īsteno paraugobjekta Bauskas vecpilsētā restaurāciju, sadarbojoties ar Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisiju, informē Egija Stapkēviča, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja.
Nozīmīgas 18. gadsimta koka mājas restaurācija vecpilsētā
Bauskas vecpilsētas daudzdzīvokļu nama Plūdoņa ielā 18 īpašniekiem sadarbojoties ar biedrību “Bauskas vecpilsēta” kā arī piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda (t.sk. no Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas 2024)un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējumu, izstrādāts ne tikai ēkas jumta restaurācijas būvprojekts, bet arī realizēts restaurācijas 1.posms – ēkas austrumu gala dienvidu puses daļas sienas guļbūves, siju un spāru koka konstrukciju restaurācija, par paveikto stāsta E. Stapkēviča. Nodrošināta autentisko konstrukciju saglabāšana, kvalitatīvu restaurācijas risinājumu realizācija un ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošana kopumā. Veiktie darbi ir labs paraugs Bauskas un citu mazpilsētu vēsturiskās apbūves īpašniekiem, akcentē biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja.
Priekšdarbi projekta realizācijai veikti 2022. un 2023. gadā – sadarbībā ar mākslas vēsturnieci Inu Līni sagatavota arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, izstrādāts jumta restaurācijas būvprojekts sadarbībā ar pieredzējušiem restaurācijas speciālistiem – arhitekti Kristīni Veinbergu un restaurācijas speciālistu Juri Zviedrānu. Būvdarbiem piesaistīts vietējais būvuzņēmējs SIA “Kaskāde Būve” valdes locekļa Ērika Pažemecka vadībā. SIA “Kaskāde Būve” ir Bauskas novada uzņēmums ar ievērojamu un speciālistu atzītu pieredzi restaurācijā tādos nozīmīgos objektos kā Bauskas pils, Rundāles pils, Mežotnes baznīca, Durbes pils, Tērvetes pilsdrupas u.c.
Kā informē biedrībā, “Bauskas vecpilsēta” jumta restaurācijas būvprojekta sagatavošanai saņēma atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) 3300 eiro apjomā. Savukārt ēkas īpašnieki no Bauskas novada pašvaldības guvuši atbalstu 2000 eiro. Kopsummā tas bija pietiekoši, lai IK “Telses projekti” varētu izstrādāt kvalitatīvu būvprojektu.
2024. gadā īstenots Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas 2024. gadam līdzfinansēts projekts “Vēsturiskas koka ēkas Bauskā, Plūdoņa ielā 18, jumta restaurācija (1.posms)’’. Piesaistītais VKKF finansējums 2600 eiro. No Bauskas novada pašvaldības kultūras pieminekļu saglabāšanai saņemti 10 000 eiro.
E. Stapkēviča paskaidro, ka ēka Bauskā, Plūdoņa ielā 18 ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.7425) vēsturiskās apbūves, 18. gadsimta otrās puses celtne, kuras apjoms un daļa konstrukciju saglabājušās to sākotnējā veidolā. Tā ir viena no retajām ēkām Bauskas vecpilsētā, kuras veidols vēlāko pārbūvju, remontu laikā nav pilnībā izmainīts. Tāpat te saglabājusies arī virkne autentisku fasādes apdares detaļu un interjera elementu. Māja ir ārkārtīgi būtiska celtne visas Bauskas vecpilsētas kopainā. Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē turpinās process ēkas iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Kā norāda restaurācijas eksperti, ēku ir iespējams kvalitatīvi atjaunot – ieklājot jumtu ar māla dakstiņiem, pilnībā atjaunot tās sākotnējo fasāžu apdari un krāsojumu, pēc vēsturiskiem paraugiem izgatavojot autentiskajiem identiskus logus, to slēģus un durvis, kā arī logu un durvju vēsturisko furnitūru. Ievērojot zināmus nosacījumus (precīzi atjaunojot vēsturisko fasāžu arhitektoniski dekoratīvo apdari un krāsojumu, rekonstruējot vēsturiskās durvis, logus un slēģus, restaurējot autentisko, Bauskā vienīgo 18. gadsimta ārdurvju portālu), māju iespējams atjaunot kā nozīmīgu 18. gadsimta ne tikai Bauskas vecpilsētas tēlu iezīmējošu celtni, bet kopumā arī Kurzemes un Zemgales pilsētu senākas apbūves liecību.
Tā kā celtne ir viena no vecākajām vecpilsētas dzīvojamām ēkām un ir ļoti būtiska Bauskas vēsturiskā centra sastāvdaļa (turklāt, atrodas blakus svarīgam tūrisma objektam – Bauskas Sv. Gara baznīcai un pa ceļam no pilsētas centra uz Bauskas pili), mājas atjaunošana ir svarīga ne vien ēkas dzīvokļu īpašniekam, bet visai Bauskas sabiedrībai.
Semināri un praktiskas nodarbības vecpilsētas ēku īpašniekiem
Kopš 2023. gada, biedrība “Bauskas vecpilsēta” organizē izglītojošus seminārus un praktiskas nodarbības vecpilsētas ēku īpašniekiem, piesaistot Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējumu no programmas sabiedrisko organizāciju atbalstam. Apmācību pieredze rāda, ka namīpašniekiem tās ir būtiskas gan informācijas un zināšanu iegūšanai, gan arī savstarpējai pieredzes apmaiņai, jo seno ēku saglabāšana, restaurācija un rekonstrukcija ir liels izaicinājums, kas ar pašu spēkiem vien bieži nav paveicams.
Kā vēsta E. Stapkēviča, 2024.gadā apmācības notika no 1.aprīļa līdz 30. novembrim. Apmācību nodrošināšanai piesaistīts Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 2500 eiro apmērā. Notikušas deviņas lekcijas un praktiskas nodarbības, kuras apmeklēja 114 interesenti, 24 piedalījās pirmo reizi. Iedzīvotāji mācījās koka logu ķitēšanu, stiklošanu un krāsošanu, kaļķa apmetuma labošanu, ķieģeļu sienas šuvošanu un labošanu. Ieklausījās jumiķu amata meistara Armanda Liedes padomos jumtu labošanā un arhitektūras arheologa Jura Ziedrāna atziņās par mūsdienu pieeju koka logu restaurācijā. Konsultējoties ar pieminekļu inspektori Mārīti Putniņu desmit vecpilsētas namīpašnieki sagatavoja un iesniedza pieteikumus pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai ēku atjaunošanai. Projekts sniedza zināšanas namīpašniekiem un pamudināja sākt rīkoties.
Fotoattēli no biedrības “Bauskas vecpilsēta” arhīva.
to, ka vesels bars dīkdienu, tā saucamo “speciālistu” ir atraduši sev tīkamu nodarbošanos. Tad jājautā, kāpēc šeit šīfera jumta nomaiņa saucama par restaurāciju? Kāpēc kādas spāres vai sijas, kas apslēpta to pašu tūristu, kam tā domāta acīm. ķimizācija un “saglabāšana ar lielu pompu jādēvē par “restaurāciju”? Vai tos namus, kas pilnībā uzcelti no mūsdienu materiāliem arī būtu jādēvē par restaurētiem? Vai tieši jūsu, “restaurātoru” dēļ tā vecpilsēta neizskatās tāda, kā patreiz tā izskatās? Vai jūsu tieši iedomātās prasības šo vecpilsētas māju īpašniekiem nav apturējušas jebkādu vēlmi izmantot šīs celtnes nākotnei? Kādēl pašvaldība savas “restaurējamās” ēkas var nojaukt līdz pamatiem un arī dziļāk, lai vēlāk uzbūvētu ēku ar pavisam citu būvapjomu, pieskaņotu šīsdienas vajadzībām no šolaiku materiāliem, bet privātīpašnieks to nevar? Ak jā tad jau nebūs vajadzīgi jūsu, tā saucamo “restaurācijas speciālistu” pakalpojumi”, Vajadzēs vien būvatļauju un projektu, kurā “restaurētā” ēka iederētos “speciālistu” prātos iecerētajā “Cinevillā”
Tik loģisku un argumentētu komentāru birokrāti un naudas apguvēji uzskatīs par zaimošanu.
Apskatot foto rodas nelāgas aizdomas,vai tā saucamā restaurācija (sevišķi jumta nomaiņa),nebeigsies ar vecpilsētas senākās ēkas sabrukšanu.
jo šeit madam Burkā ir materializējusies ēku veidā, tā sakot “apguvusi jaunus apvāršņus”
Nwsen jauca ēku pie autoostas un………. atklājās , ka iekšā ir unikāla apkures iekārta kuru ar pompu nodeva bauskas muzejam kur it kā vaiga sviedros “”STRĀDĀ”” 8 darbinieki
un piedevām aizbēra vairāk kā metru dziļo bedri, kurā tā nojauktā ēka atradās pēc vēlāk veiktā “piebēruma” no visām pusēm autoostas, pasta ēkas “petrovkas” un Zaļas ielas būvniecības un pārbūves laikā.Tad jājautā tai pašai speciālistei Putniņas kundzei, vai tā savulaik neredzēja “masveida ēku iznīcināšanas ieroci” – kolmatāžu, ko veica kaut vai Rīgas ielas “atjaunošanas” laikā? Paceļot, uzberot ielas līmeni vietām pat pus metra augstumā. Kas gan var būt ļaunāks par šo jau gadsimtus stāvējušām ēkām? Vai tiešām, lai padarītu lētāku projektu. vajadzēja kanalizācijas un ūdensvada caurules nevis iedziļināt irdenajā dolomīta slānī, kas ir zem šīs ielas, bet uzbērt līdz dažu ēku logiem pievesto grunti, kas , protams, ir daudz lētāk. Vien, kā jūtas pēc šādas piebēršanas, jeb tehniskā valodā- kolmatāžas tās ēkas un to iemītnieki puspagrabos, tas daudziem speciālistiem bija vienalga.
žēl gan, ka nav no porcelāna vai pat fajansa, tas, no tiem laikiem, tagad cenā…
Vai tikai man liekas, ka komentāru autori vēl nav izgājuši no nedēļu garā zapoja?
tie komentāri ir, maigi sakot, ņe dļa sredņih umov. Dēls, nelien tur, no kā neko nesaproti, vismaz neatklāsi citiem savu “visai šauro zināšanu apvārsni”
Pateikt bez apinkiem? Glupi tie jūsu komentāri, pat stulbi, ja citādi nesaprotat. Nu, nebāžieties ar savu “gudrību” lietās, no kurām neko nejēdzat!
tu vismaz spogulī uz sevi arī šad tad paskaties? Tie tavi plikie “epiteti” par nez kādu gudrību vis neliecina
Tā biedrība tomēr ir kas vairāk par kafijas dzeršanas biedrību, parādās praktiskās darbības aspekts. Pagaidām nav skaidrs kā biedrība vai tās vadība taisīs lielo piķi, kas būtu normāli mūslaiku Latvijā.
Komentāru gara milzis izpaudās. Āksts.