Eiharistiskā procesijā 16. jūnijā latvieši un lietuvieši apliecināja divu brāļu tautu draudzību un, veicot īpašu reliģisku rituālu, deva svētību mājām un laukiem Germanišķos un Skaistkalnē.
Lai svinētu Jēzus Kristus miesas un asiņu svētkus, katoļticīgie un citi interesenti pulcējās Germanišķu Svētās Marijas Magdalēnas kapelā; pēc tam visi devās uz Skaistkalnes Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu. Godbijīgi nesot Vissvētāko Sakramentu, gājēji pa ceļam apstājās vairākās pieturvietās, kur gaidīja improvizēti altāri un tika godināts Radītājs, notika lūgšanas. Procesija noslēdzās Skaistkalnes baznīcas kalnā. Pēc Svētās mises dievnama pagalmā uzstājās folkloras kopas, aicinot ļauties svētku noskaņai.
Ilgonis Mašinskis no Kurmenes atzina, ka ar prieku piedalījies rituālā. «Jūtos aizkustināts, ka tā pagodināts Sakraments. Jauki, ka katrā no apstāšanās vietām izskanēja kāds vēstījums no Evaņģēlija,» viņš sacīja, «cilvēki ir laimīgi, ka pēc kovidlaika noslēgtības var iziet no mājām un priecāties.»
Folkloras ansambļa «Raskila» dalībnieces no Panevēžas Virgīnija un Emīlija Skaistkalnes baznīcu apmeklēja pirmoreiz, iepriekš bija tikai garām braukušas. «Patika Svētā mise. Palūdzāmies. Jauki, ka viss notika gan latviešu, gan lietuviešu valodā,» sacīja Virgīnija.
Procesijā un Svētajā misē piedalījās vairāki prāvesti: Jons Morkvens (Birži), Andrejs Mediņš (Skaistkalne), Andrejs Trapučka (Nereta), Andrejs Skadiņš (Subate), Romualds Baļčūns (Ozolaine). Notikumu svinīgu vērta Jeruzalemes Svētā kapa bruņinieku ordeņa pārstāvji, Biržu draudzes koris, dziedātāji un pūtēju trio, folkloras kopas no Panevēžas, kā arī svētceļnieki no Lietuvas un Latvijas.
Eiharistiskā procesija ir radusies 13. gadsimta beigās, bet 15. gadsimta sākumā kļuva par vispārēju parādību. Tā liecina par vienotību ticībā, nevis demonstrē ticību «nekatoļu» pasaulei, vēsta www.katolis.lv. Eiharistiskā procesija radusies no vispārējās tradīcijas apstaigāt laukus. Tādā veidā cilvēks svētījoši apstaigā zemi, uz kuras dzīvo, un ienes savā pasaulē svēto (baznīcas relikvijas, arī Vissvētāko Sakramentu). Procesijā cilvēks savieno savas esmes telpas un piepildījumu: plašums kļūst par Baznīcu, saule – par altārgaismu, liegs vējš dzied kopā ar cilvēkiem, ielās stāv altāri, ticīgo sapulcēšanās kļūst par priecīgu gājienu.
