Pagājušās darba nedēļas izskaņā Eiropas kultūras mantojuma dienās Rundāles pils muzeja konferenču centrā notika zinātniskā konference “Pompa funebris”, kas pulcēja vairāk nekā 100 interesentu – pētniekus, studentus, kultūras mantojuma speciālistus, muzeju darbiniekus un citus interesentus, „Bauskas Dzīvi” informē Ilze Kusiņa, Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste.
Trīs sesijās ar ziņojumiem uzstājās desmit mākslas un kultūras pētnieki, vēsturnieki un filologi. Referātos tika aplūkoti mazāk zināmi ar bēru rituāliem un piemiņas kultūru saistīti aspekti, sākot no valdnieku bēru ceremonijas tradīcijām līdz tautas priekšstatiem un etnogrāfiskajām liecībām.
I.Kusiņa sniedz pārskatu par lasījumu un ziņojumu tematisko saturu, vēstot, ka konferenci atklāja Rundāles pils muzeja direktore Dr. art. Laura Lūse ar priekšlasījumu par Kurzemes hercogu kapenēm Jelgavas pilī un sarkofāgu restaurāciju, kas muzeja uzraudzībā norit jau vairākus gadu desmitus. Priekšlasījumā tika uzsvērta Kurzemes hercogu kapeņu nozīme Eiropas piemiņas kultūras kontekstā. 2025. gadā noslēgsies Ketleru dinastijas sarkofāgu restaurācija, kas veikta ar Kurzemes bruņniecības Apvienoto Kurzemes fondu finansiālu atbalstu.
Īpašu interesi izpelnījās Dr. art. h. c. Imanta Lancmaņa referāts par Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira bērēm 1698. gadā, kas spilgti atklāja baroka laikmeta „pompa funebris” krāšņumu, un Dr. hist.Mārītes Jakovļevas priekšlasījums par Kurzemes–Zemgales hercogistes bēru tradīcijām rakstiskajos avotos. Priekšlasījumā tika iezīmēts, kā ceremonijas atspoguļoja sabiedrības hierarhiju un valdnieku reprezentāciju. Iedzīvotāju slāņi centās sekot gan hercogu galmā iedibinātajām tradīcijām, gan arī citu Eiropas zemju paraugiem. Agrajos jaunajos laikos sabiedriskais status bija cieši saistīts ar goda jēdzienu, tādēļ katrai kārtai atbilstīgu bēru rīkošanu regulēja un kontrolēja varas iestādes.
Dr. hist. Vitolds Muižnieks pievērsās arheoloģiskajām liecībām par bēru tradīcijām Latvijas teritorijā 16.–18. gadsimtā, Dr. philol. Līva Bodniece sniedza ieskatu sēru dzejas žanros antīkajā literatūrā, Dr. philol. Guntis Pakalns dalījās pārdomās par tēmu “Ko par bēru tradīcijām stāsta latviešu tautasdziesmas?”, Dr. art. Inese Sirica rosināja diskusiju par bēru tekstila lietojumu apbedīšanas rituālos, atklājot tā simbolisko un funkcionālo nozīmi, Dr. philol. Aija Taimiņa iepazīstināja ar Rīgas sēru grāmatām kā unikālu baroka laikmeta funerāliju elementu, arhitekts Artis Zvirgzdiņš aplūkoja Vidzemes kapsētu kapliču izcelšanos un attīstību, bet vēsturniece Justīne Barkova iepazīstināja ar 17.–18. gadsimta piemiņas monētām un medaļām Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā, uzsverot to nozīmi gan bēru rituālos, gan sabiedrības priekšstatos par nāvi un mūžību.
Konference sniedza plašu skatījumu uz piemiņas un apbedīšanas tradīcijām Kurzemes-Zemgales hercogistē, Latvijā un Eiropā, apliecinot, ka šī tēma ir nozīmīga gan profesionāļiem, gan plašākai sabiedrībai.
Referātu videoieraksti drīz būs pieejami Rundāles pils muzeja mājaslapā www.rundale.net.
Konferences norisi atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, ICOM DEMHIST (Starptautisko vēsturisko māju komiteja) un Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi.
Publicitātes foto autors: Ingus Bajārs
