No šodienas, 12. septembra, līdz svētdienai Mežotnes pilī aplūkojamas aptuveni 100 visdažādāko krāsu un formu dālijas no baušķenieces Elīnas Zaļās un selekcionāres Ritas Zaļās kolekcijas. Piemērotāku vietu kā pili Lielupes krastā dārza karalienēm grūti iedomāties – pārliecināta dāliju audzētāja Elīna Zaļā.
Elīna priecīga par iespēju izstādīt savu lolojumu Mežotnes pilī. Šī esot kā trešā atgriešanās šajā pusē, jo viņa tur nodzīvojusi pirmo dzīves gadu, vēlāk vidusskolas laikā kopā ar māsu un brāli piestrādājuši pilī dažādās svinības un kāzās. Bet šogad praktiski visa pils ir atvelēta viņas sirdslietai – dālijām.
«Man ļoti patīk, kā dālijas šeit izskatās. Tās izvietotas pa visām zālēm, un tik lieliski atdzīvina pili. Redzot tās vāzēs uz galdiem un palodzēm, šķiet, ka šeit atkal kāds dzīvo. Nevaru iedomāties labāku vietu dārza karalienēm kā pili,» Elīna neslēpj sajūsmu par šā gada izstādes mājvietu.
Zaļajā zālē apmeklētājus sagaida visdaudzskaitlīgākā dāliju saime. Uz pieklusināto sienu toņa tās izceļas un izskatās neatkārtojami. Salīdzinot ar Rundāles pili, kur pērn notika pirmā Elīnas dāliju izstāde, šeit interjers nekonkurē ar ziediem. Dālijas par apmeklētāju uzmanību sacenšas tikai savā starpā.
Šajā telpā ziedi izkāroti pēc krāsu toņiem: viens galds priecē ar dažādām baltā niansēm, otrs – ar rozīgi violetīgajām šķirnēm. Sava pasaulīte te piesātināti sarkanajiem ziediem un arī koraļkrāsas dālijām. Citās telpās ziedi rotā galdus, palodzes un citas pils mēbeles, radot iespaidu, ka esi atnācis ciemos un tūliņ, tūliņ apsveicināties iznāks arī nama saimnieki. Tiem, kas vēl nav apskatījuši pili, kas vairākus gadus bija slēgta apmeklētājiem, šī ir unikāla iespēja to apvienot ar gremdēšanos reibinošajā dāliju pasaulē.
Sēklaudzi nosauc par ‘Mežotni’
Izstādes centrā Elīnas selekcionētā šķirne ‘Emīls EZ’, kas šogad sevi skaisti pierādījusi, priecējot ar izsmalcinātiem, rozīgi dzeltenīgiem lodveida ziediem, kuros jaušama arī violetā nots.
Savukārt selekcionāre Rita Zaļā piedāvā novērtēt šķirni ‘Andrejs’, kura nodēvēta par godu dziedātājam Andrejam Lihtenbergam un priecē ar tumši sarkaniem ziediem ar baltiem ziedlapas galiņiem.
Izceļams ir arī viens no Elīnas sēklaudžiem, kurš nodēvēts par godu izstādes norises vietai Mežotnei. Tā mātes augs ir skaistā spilgti rozā ūdensrožu dālija ‘Carlien’. Pavasarī sēklas tika iesētas, iegūts bariņš jaunu dāliju, no kurām daļu Elīna izbrāķējusi. Bet šis sēklaudzis, kas apskatāms arī pilī, izcēlies ar skaistu rozā toni, turklāt tik ļoti asociējas ar Lielupē ziedošajām ūdensrozēm. ‘Mežotnei’ vēl priekšā pāris gadi, lai sevi parādītu un tikai tad iegūtu pilntiesīgas šķirnes statusu.
Izstādē redzētie sēklaudži – no sēklām šajā gadā izaugušās dālijas – izskatās tik labi, ka ne vienam zaļie pirkstiņi sāks niezēt un gribēsies pamēģināt kļūt par selekcionāru. Ievāc sēklas rudenī, pavasarī iesēj un izaudzē savu dāliju. Pēc tam iepatikušos pavairo ar gumiem un nodēvē to kaut savā vārdā.
Izstādes iekārtošanas laikā pie vārdiem tikušas arī trīs citas Elīnas radītās šķirnes – ‘Inita’, ‘Loreta’ un ‘Hermanis’. Vēl, kā norāda Elīna, jāmeklē skaistākais sēklaudzis, ko nosaukt Dorotejas vārdā, tā godinot ar šo pili saistīto vēsturisko personu.
Katru gadu pārsteidz kāda cita šķirne
Elīna parāda arī atsevišķus kolekcijas jaunumus no citu selekcionāru piedāvājuma. Ziemas dārza telpā sajūsmina japāņu selekcijas ‘Ginkon Shiki’ ar savu izcilo ziedu formu un blāvo, it kā netīri balto, grūti aprakstāmo krāsu. Elīna to saņēmusi no Japāņu selekcionāra Seišu Miabuči (Seishu Miyabuchi), un interesanti, ka tā atšķiras no Eiropā izplatītās. Gluži kā no iepriekšējo gadsimtu gleznām – tādu asociāciju rada šī dālija.
Pirmo reizi Elīnas dārzā šogad uzziedējusi ‘Mingus Ida’ – balta šķeltziedu dālija, kurai ziedlapu gali vairākkārtīgi iešķelti, radot spurainu iespaidu. Vēl viena jaunpienācēja ir ‘Ice Crystal’, kas arī ir šķeltlapu šķirne ar baltiem ziediem, kuriem ir interesants zaļgandzeltenīgs centrs.
Elīna atzīst, ka katru gadu uz izstādes laiku kaut kas no kolekcijas uzzied īpaši krāšņi, šķirņu ziedos atklājas jaunas nianses. Tā, piemēram, šogad fascinē pūderrozā ‘Sweet Natalie’, rozā ‘Sweet Love’ stingros, garos kātos. ‘Alpen Pauline’ saziedējusi milzīgiem ziediem, kuru gaiši violetās ziedlapas gluži kā notašķītas ar tumšo purpuru.
Tieši tāpēc Elīna atgādina kādu svarīgu niansi, ko der iegaumēt dāliju audzētajiem – neviena dālija neaug katru gadu ideāli skaista. Katru gadu izceļas kāda cita, tāpēc dārzā vajadzētu audzēt daudzveidību. Turklāt dālijām ir jādod laiks: pirmajā gadā tās var sevi pilnībā neparādīt, taču jau nākamajā uzziedēt jo krāšņi.
Tāpat Elīna mudina tos, kas audzē dālijas un kam patīk ziedi vāzēs, nebaidīties tās griezt, turklāt garos kātos. Tas nekas, ka sānu pumpuri un lapas būs jānoņem. Apgriešana mudinās papildu ziedēšanu, un krūms nebūs sabiezināts. Grieziet, nesiet istabā un priecājieties – rosina dāliju kolekcionāre.
Modernais saulrieta tonis
Dāliju audzētāji šā gada izstādē Latvijas Dabas muzejā sprieduši, ka pie mums dāliju pasaules modes vēsmas atceļo no ASV. Pēc tām spriežot, nākamajā gadā aktuāli varētu būt saulrieta, koralīgie toņi. Piemēram, kaut kas līdzīgs izstādē redzamajai ‘Coralie’ ar skaisti veidotu ziedu rozīgā krāsā un šamapanieša apkaštoni. Bet šo toņa varianti pārstāvēti vēl arī ar citām šķirnēm.
Runājot par dāliju formu, Elīnasprāt, aizvien aktuālas ir tik dekoratīvās lodes, pomponi. Protams, paralēli vienmēr būs gardēži, kam patiks arī kas savdabīgāks, piemēram, apkaklīšu dālija, kas ir gandrīz tikpat vienkāršas kā margrietiņas. Tāpat ar savu atturīgo eleganci nebeigs priecēt ūdensrožu dālijas.
Kā atzina Elīna, šovasar arī dālijas jutušas vēsumu un saules trūkumu, jo skaistais ziedējums ir burtiski pēdējo silto nedēļu nopelns. Dabas muzeja izstādē atrādāmo ziedu bijis pat mazāk nekā tagad Mežotnē. Kopumā dālijas vasarā auga lēnīgi. Par mitrumu tās īpaši nesūdzas, bet pietrūka saules un siltuma.
Taču mitrums paskādējis citā ziņā – tajā savairojās gliemji, kuriem, kā zināms, ļoti garšo jaunie dāliju dzinumi. Diemžēl arī Elīnai nācies krietni ar tiem pacīnīties. Pērn kaitnieku bijis vēl tikai pa kādam, bet šogad no nekoptajām teritorijām tie stiepušies uz maltīti dāliju dārzā kā tādi striķi.
Neskatoties uz to, ap 100 dāliju Mežotnes pils interjerā reibinās gan šo ziedu mīļotājus, gan arī skeptiķus, bet kopumā Elīnas un Ritas Zaļās kolekcijā ir ap 150 šķirņu plus bariņš sēklaudžu.
Pils darba laiks ir no pulksten 10 līdz 18. Ieeja izstādē ar Mežotnes pils apmeklējuma biļeti.
Foto: Ivars Bogdanovs
