Ir pagājis gads kopš nogruvuma konstatēšanas Mēmeles stāvkrastā pie Bauskas pils, taču nostiprināšanas darbi līdz šim nav uzsākti. Pašvaldībā norāda, ka vieta tiek uzraudzīta un būtiska pasliktināšanās nav konstatēta, taču tālākās darbības aizkavējušās finansējuma trūkuma dēļ.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri informēja, ka pašvaldība pagājušā gada 28. aprīlī iesniedza pieteikumu glābšanas darbiem Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP). Tajā lūgts finansējums Bauskas pilsdrupu ar parku ziemeļu nogāzes nostiprināšanas būvprojekta tehniskajai priekšizpētei, tostarp divu iespējamo tehnisko risinājumu izstrādei un indikatīvo būvizmaksu aprēķinu sagatavošanai. Pieprasītais finansējums bija 10 000 eiro.
Plānotie darbi būtu kalpojuši kā pamats turpmākajai rīcībai, lai novērstu bīstamību un nodrošinātu iedzīvotāju drošību.
L. Abu Meri precizēja, ka pērn 3. aprīlī objektu apsekoja arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, pašvaldības pieteikumam NKMP peivienots apsekošanas akts, kurā norādīts, ka nepieciešams steidzami novērst nobrukuma sekas un sākt darbus pie pilskalna nogāzes stiprināšanas projekta izstrādes. Minētajā projektā jāparedz arī hidrologa atzinums par darbu ietekmi uz ūdens līmeni Mēmelē, kā arī ūdens līmeņa svārstībām konkrētajā sektorā. Tāpat nepieciešams veikt arī reljefa uzmērīšanu Bauskas pilskalnam.
Tomēr pieprasītais finansējums pašvaldībai netika piešķirts. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Linda Zonne-Zumberga apliecināja, ka NKMP apzinās Bauskas pilsdrupu ziemeļu nogāzes stāvokli, vienlaikus paskaidrojot, ka finansējuma piešķiršana 2025. gadā nebija iespējama ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ.
“2025. gadā “Konservācijas un restaurācijas programmā” tika saņemts 131 pieteikums par kopējo summu 1 916 923 eiro, tikmēr pieejamais finansējums bija vien 535 000 eiro. Tas nozīmē, ka Pārvalde spēja atbalstīt mazāk nekā trešdaļu no visiem pieprasījumiem. Programmas prioritāri atbalstāmie pasākumi ir apdraudētā stāvoklī esošu kultūras pieminekļu neatliekama glābšana, kultūras pieminekļu oriģinālās substances un autentiskuma saglabāšana, kas nodrošina kultūras pieminekļa pastāvēšanu ilgtermiņā. Ierobežotā finansējuma apstākļos pašvaldība tiek aicināta meklēt arī citus finanšu avotus projektēšanas posmam. Valsts programmas līdzekļi ir kritiski mazs resurss, kas tiek sadalīts vissteidzamākajiem glābšanas darbiem visā Latvijā,” akcentēja L.Zonne-Zumberga.
Neskatoties uz to, pagājušā gada nogalē tika veikta Bauskas pilsdrupu ziemeļrietumu bastiona 3D lāzerskenēšana ar LIDAR metodi (augstas detalizācijas uzmērījums). L.Zonne-Zumberga paskaidroja, ka uzmērījuma mērķis bija fiksēt esošo, autentisko situāciju pirms jebkādu fizisku darbu uzsākšanas.
“Tā kā bastions pēc nostiprināšanas darbiem/nogruvumiem neizbēgami mainīsies, šāda 3D fiksācija (punktu mākonis) ir vienīgais veids, kā saglabāt vēsturei precīzu informāciju par esošo arheoloģiskā pieminekļa stāvokli. Šie dati kalpos arī kā precīzs izejmateriāls pašvaldībai turpmāko būvprojektu izstrādei,” norādīja L.Zonne-Zumberga.
Tikmēr pašvaldība atzīmē, ka nogruvuma vieta šobrīd ir norobežota un izvietotas brīdinājuma zīmes. Gada laikā būtiskas izmaiņas stāvkrasta posmā neesot konstatētas, un situācija nav pasliktinājusies. Teritorija tiekot regulāri monitorēta, apstiprināja L. Abu Meri.
“Dolomīta klints atsegumos upju krastos pie Bauskas pils turpinās dabīgs erozijas process, kura rezultātā ir notikuši un arī turpmāk notiks klints nobrukumi un zemes noslīdējumi. Tā kā nogruvuma vieta nav ļoti tuvu pie Ziemeļu bastiona, pagaidām valsts nozīmes piemineklim nav radies būtisks apdraudējums,” uzsvēra Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece L. Abu Meri.
