Ģimenes ārstu un viņu palīgu telefoni ir aizņemti; situāciju pasliktinot klātienes mācības skolās

Kumulatīvais saslimstības līmenis ar «Covid-19» Bauskas novadā ir paaugstinājies līdz 7041 gadījumam uz 100 000 iedzīvotājiem, tas pārsniedz Latvijas vidējo rādītāju. Koronavīrusa omikrona paveids, kas ir īpaši lipīgs, bet norit samērā vieglā formā, lielāko slodzi pašlaik rada nevis slimnīcām, bet tieši ģimenes ārstu praksēm.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, komentējot ģimenes ārstu noslodzi šajā «Covid-19» vilnī, atzina, ka tā ir ļoti liela. «Ja šobrīd mēs redzam 9000 –10 000 kovida pacientu dienā, sarēķinot uz ģimenes ārstiem, tas nozīmē 9-10 jaunus pacientus dienā. Saslimšana vidēji ilgst apmēram septiņas dienas. Tātad katram ģimenes ārstam ir ap 50 – 60 pacientu, kurus vajag apzvanīt katru dienu. Tas savukārt prasa četras piecas stundas, un tad vēl pieņemšana,» ziņu aģentūrai LETA stāstīja mediķe. S. Veide rezumēja, ka neviens ģimenes ārsts vairs nestrādā astoņas stundas dienā, bet gan 10 –12 stundas un ilgāk.

Šo informāciju «Bauskas Dzīvei» apstiprina arī ģimenes ārsti, kam prakses Bauskas novadā.

Darba grafikā vairs neiekļaujas

Ģimenes ārste Bauskā Vilma Butule ar pacientiem pašlaik sazinās telefoniski. ««Covid–19» inficētas personas ir daudz, un to skaits aug, un, es domāju, ka augs vēl,» atzīst V. Butule. Ārste pastāsta, ka šajā «Covid-19» vilnī neviens no pacientiem nesūdzas par garšas vai ožas traucējumiem, bet gandrīz visas vīrusa inficētās personas sūdzas par kakla sāpēm, kā arī nereti saskaras ar paaugstinātu vai pazeminātu temperatūru. «Protams, problēma ir šī testēšanās, jo paštesti nav galīgā vīrusa verifikācija,» skaidro V. Butule.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka līdz ar prognozēto pacientu pieplūdumu Rīgas Stradiņa universitāte atbalsta medicīnas studentu sūtīšanu pacientu apkalpošanai uz ģimenes ārstu praksēm februārī un martā. V. Butule uzskata, ka šī universitātes vēlme piesaistīt studentus palīdzībai praksēs ir ļoti jauka ideja.

«Lai gan man, nezinu, kā citiem ārstiem, problēmas jau ir telpas, kur šo palīgu likt,» atzīst daktere. Ģimenes ārste arī atklāj, ka darba laiks ir pagarinājies, jo beigt darbdienu tajā laikā, kas ir grafikā, nav iespējams: «Atzīstu – tas nav normāli, ka bieži beidzu strādāt pulksten 20, lai gan darbdiena sākusies jau pulksten astoņos no rīta, un to regulāri un ilgstoši nevar izturēt.»

Dienā jāapzvana ap 100 pacientu

Ģimenes ārste Rundālē Sandra Lapsa-Ārenta atklāja, ka viņas praksē ir 3500 pacientu, no kuriem proporcionāli liela daļa ir arī saslimušo. «Ir sarežģīti ko organizēt, ja nav laika, kad to izdarīt. Dienā jāapzvana vairāk kā 100 pacientu, ir jāatver slimības lapas un tikpat daudz jāaizver. Ja saslimsim, tad pēc tam «galus savilkt kopā» nevarēsim,» pašreizējo situāciju raksturo ģimenes ārste, kurai praksē ir vēl trīs ārsta palīgi, «ja samazināsies  Covid–19 pacientu skaits, tad tā zvanīšana būs mazāka, bet, kad tā samazināsies? To mēs nezinām. Ja gribēja apturēt šī vīrusa paveida izplatīšanos, vajadzēja slēgt skolas klātienes mācībām, jo vispirms skolēni saslimst, tad šo vīrusu nodod vecākiem un vecvecākiem. Šis vīrusa paveids nav ar izteiktām sekām, bet sasniedz ļoti daudz cilvēku,» vērtē Sandra Lapsa-Ārenta.

Arī Ina Mortukāne, ģimenes ārste, kam prakses Bauskā un Gailīšu pagastā, apliecina, ka pašlaik ar «Covid-19» pārsvarā slimo bērni un jaunieši. Un arī viņas, tāpat kā dakteres S. Lapsas-Ārentas  ieskatā, skolās varēja izsludināt brīvlaiku agrāk, lai skolas nebūtu infekcijas perēkļi.

Daktere I. Mortukāne «Bauskas Dzīvei» teic, ka viņai būtu vienkāršāk novadīt klientu pieņemšanas no rīta līdz vakaram, nekā no rīta līdz vakaram zvanīt sasirgušajiem, atbildēt uz īsziņām. «Tas ir ļoti sarežģīts laiks, cilvēki masveidā slimo, ir grūti atslēgties. Sāku zvanīt no pulksten 9 un turpinu līdz19. Valsts, protams, atbrīvo ģimenes ārstus no dažiem darbiem – vairs nav katru dienu jāzvana, piemēram, kontaktpersonām. Man vieglāk ir strādāt pieņemšanā ar cilvēkiem, nekā komunicēt virtuāli. Tas prasa daudz enerģijas. Praktiski sava brīva laika nav. Daru tā – kamēr pacients ir pieņemšanā kabinetā, tikmēr telefonā nerunāju. Cilvēki ir saprotoši. Praksē Bauskā un Uzvarā man ir reģistrēti vairāk kā 2700 iedzīvotāju,» stāsta I. Mortukāne.

Slimo daudzi, bet vieglāk

Vecumniekos strādājošais ģimenes ārsts Pēteris Igaunis atklāja, ka viņam uz galda esot vesela kaudze ar dokumentiem «Covid-19» pacientiem, kurus ir jāapstrādā no rīta līdz vēlam vakaram. «Pārāk smagi cilvēki neslimo, bet vairāk «papīri» neļauj strādāt ar cilvēkiem, ģimenes ārstam jāpieņem pacienti, jāizdara iepriekšējie darbi un vēl jāzvana «Covid-19» slimniekiem. Ja Rīgas Stradiņa universitāte tiešām piedāvātu kādu studentu nākt ģimenes ārstiem palīgā, kā tas izskanējis, es labprāt arī aicinātu, jo pašreiz praksē ir tikai viens ārsta palīgs, gaidu, kad iedos otru māsu,» stāstīja P. Igaunis. Ģimenes ārsts jau ir saņēmis trīs potes pret šo vīrusu un cer nesaslimt. «Pagaidām pazīmju nav, arī slimi pacienti uz praksi nenāk, kas ir labi. Ar šo vīrusa paveidu slimo vairāk bērni un vidējās paaudzes cilvēki. Šis ir traks laiks – daudz birokrātisko dokumentu, kuru kļūst arvien vairāk. Šie dokumenti nav vajadzīgi ne man, ne pacientam,» saka Pēteris Igaunis.

Ģimenes ārste Bauskā Marija Bosko atzīst, ka slimotāju viņas praksē pašlaik ir daudz. «Procentuāli nevaru pateikt, bet slimo daudzi,» teic M. Bosko. Ārste apliecina, ka slimības gaita ir līdzīga tam, kāda tā bija pirmajā vilnī, taču šoreiz tā esot vieglāka. «Tagad ir gan ierobežojumi, gan maskas, bet tas ne ļoti palīdz,» uzskata M. Bosko. Viņa pastāsta, ka pašlaik visbiežākie simptomi pacientiem ir kakla sāpes un iesnas, kas salīdzinot ar pirmā «Covid-19» viļņa plaušu infekcijām ir vieglāka vīrusa izslimošana. Tālākā saruna ar ģimenes ārsti Mariju Bosko «Bauskas Dzīvei» pārtrūkst, jo dakterei steidzami jādodas pie pacienta. Tik saspringts ir darba ritms mediķiem.