Skaistkalnes vidusskolas direktores Svetlanas Vāvernieces apaļās jubilejas svinības vakar, 8. janvārī, izvērtās par sirsnīgu emociju pilnu pasākumu visas dienas garumā. Pedagoģi starpbrīžos visas dienas garumā sveica audzēkņi, kolēģi, vecāki.Baušķeniece S. Vāverniece Skaistkalnē sāka strādāt 2005. gada augustā. Savu izvēli savulaik piekrist vadīt šo mācību iestādi direktore šodien nenožēlo: «Tagad, ejot pa skolu, redzu, ko esam pa šiem gadiem kopā paveikuši, un priecājos – strādāts un darīts nav veltīgi. Vienlaikus ir daudz vēl darāmā. Mans lielākais sapnis ir sporta zāle. Esam jau ceļā uz idejas īstenošanu – noslēgumam tuvojas tehniskā projekta izstrāde.»Bauskas rajona izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe uzteic S. Vāvernieci tieši par viņas spējām izstrādāt projektus un pēc tam arī tos īstenot. Tādējādi ar Kultūrkapitāla fonda, arī Valsts investīciju fonda atbalstu skolā restaurēts kamīns un kamīnzāle, ēkai atbilstoši arhitektūras stilam nomainīti logi. «Direktore īsteno arī daudzas neordināras idejas. Piemēram, ēdināšanas nodrošināšanai viņa piesaistījusi uzņēmējus no Lietuvas,» skaidro A. Spriņķe.Vidusskolas absolvente, tagad latviešu valodas un literatūras pasniedzēja Rīgā Anita Vanaga atzīst, ka, ierodoties Skaistkalnē, katru reizi pamana kādas pārmaiņa skolā. «Vērtīgākais ir tas, ka direktore ne tikai sola, bet arī dara visu iespējamo, lai solīto izpildītu. Mums pašvaldībā tāpēc jābūt uzmanīgiem, jo viņas plāni vienmēr ir lieli. Cik varam, tik atbalstām, jo zinām, ka, uzturot skolu, tiek uzturēta arī kultūras dzīve ciemā,» tā vecāku domes pārstāvis, arī Skaistkalnes pagasta padomes deputāts Ivars Biezais. Skolēni, skolotāji atzīst, ka direktore ir stingra, dažreiz arī kategoriska savās prasībās, taču tās vienmēr ir pamatotas. Skolas dežurante Skaidrīte Gasūne atzīst, ka šis nu ir cilvēks, kurš atrodas savā īstajā vietā. Savukārt S. Vāvernieces bijušo kolēģi, tagad Saulaines tehnikuma grāmatvedi Aiju Tumovu Skaistkalnē redzētais īpaši nepārsteidz: «No Svetlanas tas bija gaidāms. Enerģijas un darbotiesgribas viņai nekad nav trūcis.»
