www.bauskasdzive.lv
Pamatīgi no saviem krastiem izkāpusi Ceraukstes upīte, appludinot plašas teritorijas ūdenstilpnes apkārtnē. Plūdi būtiski apgrūtinājuši dzīvi daļai Grenctāles ciema iedzīvotāju, jo šajās dienās zem ūdens nokļuvusi pagaidu pārbrauktuve pār Ceraukstes upīti, liedzot pa ierasto ceļu nokļūt līdz veikalam, autobusa pieturai, autoceļam A7 un citviet.
“Neērtības ar kurām tagad ir jāsaskaras katru dienu ir ļoti lielas,” atzīst grenctāliete Monta. Viņa ar ģimeni mitinās ciema individuālo māju apkaimē, kas šobrīd ir nošķirts no pārējās apdzīvotās vietas daļas. “Lai tiktu uz darbu Bauskā, tagad līkums ir ap 12 kilometru, turklāt ceļš ir tāds, ka jebkurā brīdī riteņi var iestigt dubļu jūrā. Labi, ka bērniem vēl ir brīvlaiks, bet nākamnedēļ skola atsākies un tad gan nezinu, kā ar šīm grūtībām tikšu galā,” bažījas Monta.
Grenctāliete Līga uzskata, ja remontdarbu laikā būtu uzstādīts kvalitatīvs pontonu tilts, tad šādas problēmas nebūtu. “Pašvaldībai vajadzēja paredzēt, ka būs pali, jo tādi ir katru gadu. Tagad piedāvātā alternatīva ar apbraucamo ceļu ir gaužām slikta, jo ir papildus laiks ceļā, kā arī klāt nāk degvielas tēriņi. Ja nav pašam sava transporta, jāmaksā par taksometra pakalpojumiem, lai tiktu līdz sabiedriskā transporta pieturai,” situāciju ieskicē grenctāliete.
Brunavas pagasta nodaļas vadītāja Baiba Marčenkova norādīja, ka izveidojusies krīzes situācija, kura ir pārejoša. Viņa atzīmēja, ka šobrīd īstenotā Liepu ielas rekonstrukcija Grenctālē ir lielākais un nozīmīgākais projekts Brunavas pagastā, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
“Jāmin, ka projektā sākotnēji jauna tilta izbūves laikā pār Ceraukstes upīti tika paredzēta pagaidu laipa tikai gājējiem. Tas nozīmētu, ka nepilnus divus gadus iedzīvotāji varētu šo posmu šķērsot vien ar kājām. Būvnieks bija pretimnākošs, saskaņojot ar pasūtītāju – Bauskas novada domi, veica projekta grozījumus, paredzot pagaidu pārbrauktuves izbūvi, kas līdz šim labi funkcionēja, un ļaudis bija apmierināti. Sniega straujā kušana, nokrišņi, pozitīvās gaisa temperatūras izraisīja spēcīgus palus. Ceraukstes upīte katru gadu pārplūst. Šobrīd tā izgājusi no saviem krastiem ne tikai Grenctāles ciemā, bet visā savā garumā. Applūdinātas ir lielas lauksaimniecības zemju platības Brunavas pagastā. Es ceru, ka šajā ziemā tie ir lielākie plūdi, un līdz nākošajām nepatikšanām Grenctālē jau būs tilts pār kuru pārvietoties,” teic B. Marčenkova.
Viņa paskaidroja, ka teritorijās, kur nav cita risinājuma, uzliek pontonu. “Saprotu, ka pontonu lika, kad Jelgavā būvēja tiltu par Lielupi, taču tā ir tranzīta iela, kurai pavisam cita nozīme. Grenctāles ciemā mitinās 250 iedzīvotāji, un te tiek realizēts projekts, kas ir divu miljonu eiro apmērā. Pasūtītājam jādomā, lai pārbūvi lieki nesadārdzinātu. Tilta izbūve jau ir dārgs process, tālab nevarēja paredzēt vēl pontona tiltu. Nav tā, ka tagad Grenctāle būtu atrauta no ārpasaules,” akcentē B. Marčenkova.
Viņa apliecināja, ka ir apzinājusi lielāko daļu ciema ļaužu, kuri dzīvo Liepu ielas individuālo, dzīvojamo māju apkaimē. “Šajā daļā ir 20 individuālās mājās. Neviens neziņoja, ka nebūtu kaut kur nokļuvis. Šeit nav vientuļo cilvēku vai personas, kuras nespēj izkļūt no mājām. Jā, ir problēmas, bet tas ir saprotami. Šobrīd pēc pašvaldības būvniecības departamenta ierosinājuma notiek iedzīvotāju anketēšana. Ja grenctālieši atbalstīs variantu par pārbrauktuves atjaunošanu, tad tiklīdz tas būs iespējams, tā tiks atgriezta apritē. Ja šādam variantam nepiekritīs, tad būvēs gājēju laipu, un visi šogad varēs staigāt kājām,” skaidro B. Marčenkova.
B. Marčenkova neslēpa, ka apbraucamais ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī, jo uz tā veidojas šķīdonis. “Braukšana ir apgrūtinoša, bet izbraukt var, un tas tomēr ir risinājums. Pa taisno caur Grenctāles ciemu līdz A7 būtu puskilometrs, bet tagad līkums ir vismaz deviņi kilometri līdz tuvākajai autobusa pieturai uz lielā ceļa. Es uzskatu, ka labāk ir pārciest šos neērtību brīžus, jo tie ir pārejoši,” tā B. Marčenkova.
Liepu ielas pārbūvi Grenctālē veic SIA “Baltijas Būve”. Uzņēmuma būvdarbu vadītājs Armands Rocis atklāja, ka pagaidām darbi objektā tiek turpināti bez tehnoloģiskā pārtraukuma. “No autoceļa A7 puses līdz tiltam ir uzklāts asfalts, bet tā ir apakškārta, privātmāju zonā ielai ir izbūvēta šķembu apakškārta. Upē ir iedzīti tilta pāļi, darbs būtu jāturpina pie krasta balstiem, bet to var darīt, ja ūdens līmenis ir zems un fiziski var tikt klāt,” stāsta A. Rocis.
Viņš apliecināja, ka papildus līdzekļi pārbrauktuves atjaunošanai no pašvaldības netiks prasīti. Būvnieks visus izdevumus segs no savas kabatas. “To, cik liela skāde nodarīta, varēs redzēt, kad līmenis kritīsies. Pēc idejas jau šajā nedēļas nogalē ūdens līmenim būtu jāpazeminās, taču droši to nevaru apgalvot, jo tomēr ūdens apjomi ir pietiekami ievērojami. Viss pagaidām ir zem ūdens, un tas ir labāk, ja ūdens plūst pāri nekā skalo ārā. Domāju, ka pie pirmās iespējas, centīsimies savest visu kārībā. Tas varētu būt vienas dienas jautājums,” paziņo A. Rocis.
Viņš pieļauj, ka gājēji ātrāk varēs šķērsot upi. “Ļoti ceru, ka šī bija pirmā un pēdējā tāda reize, bet nevar izslēgt, ka pavasara momentā kaut kas tamlīdzīgs var atkārtoties. Varbūt tomēr tik apjomīgi plūdi nebūs, kā arī apgrūtinājumu būs mazāk,” lēš A. Rocis.
Izmantoti foto no vietējo iedzīvotāju albuma.
Pilsrundālē arī ir ko redzēt, Īslīce kā Lielupe vasarā.Hesists appludina laukus, drenu kolektorus, pļavas. Turklāt vēl viņa elektrība droši vien “plūst uz Skandināvijas biržu”, sadārdzinās, pa ceļam rada milzīgus zudumus, atceļo uz Pilsrundāli un elektrificē Pilsrundāli par biržas cenu, varbūt. Tā kādreiz mums stāsta atbildīgās personas televizorā. Vai nav skaisti, Bergmaņa kungs?
Ar laiviņu pāri uz veikaliņu.
Marčenkova… nav nekas labs dzirdēts par viņu no vietējiem iedzīvotājiem…
Ko jūs grauziet Marčenkovu? Viņai tagad būtu jānes pāri upei cilvēki, vai? Nekāda lielā katastrofa nav notikusi. Tikai pārejošas sekas kuras atrisināsies. Lai priecājas ka vispār beidzot labo kaut ko. Nokritīsies ūdens viss bus ierastajās sliedes un šo atcerēsies ar smaidu. Kaut kādu risinājumu atradis.
Tā jau OIKs var noslīkt un pat licence.
Paldies, ka beidzot tiek realizēts gadiem lolotais projekts.
Šoreiz vienā pusē atrodas pasūtītājs otrā darbu veicējs. Izskatās, ka ne pasūtītājs, ne arī darbu veicējs nespēja iedomāties, ka šī necilā upīte var sagādāt šādus pārsteigumus. Neviens pat nepievērsa vērību vietējiem iedzīvotājiem, kuri jau pašā sākumā brīdināja par iespējamajiem plūdiem. Cik noprotu, ka pasūtītājs bija piemirsis par pagaidu tilta iekļaušanu tāmē. Darbu veicējs šo dambi izveidoja, lai atvieglotu kravas transporta pārbraukšanu.
Cerams, ka tiks atrasts kompromis šai situācijai.
Divi ļimoni uz 250 iedzīvotājiem – nav slikti. Bauskā Salātu ielai laikam naudu neredzēt. Novadā gan jau vēl desmit Liepu ielas ar simts iedzīvotājiem jāstutē.
Aizsakalos mēslus.
Skumji par to ka mums novadā ir tādi bezsmadzeņu radījumi kā Raitis. Arpus pilsētas jau cilvēki nedzīvo. Viņiem nevajag ne ceļus, ne kultūru, ne kaut ko citu.Bet visu jau vajag saviilkt uz kolhozu Bausku. Lai taču tie lauki mirst nost. Pacieties, pienāks laiks un Salātu ielu arī sakārtos.
diemžēl kopā ar visiem tiem labumiem, ko zemnieks sējis, kaisījis un miglojis uz šīm applūdušajām aramzemes platībām. Piedevām, cik simti, vai pat tūkstoši tonnu aramzemes netiek aiznesti ar šo “kafiju”? Piedevām, “kafija” Ceraukstītē ir pēc katra daudz maz “cienīga” lietus gāziena, pavasaros un rudeņos obligāti. Varbūt, vajadzētu ko darīt laikā, kad paši esam saimnieki, lai Ceraukstītē un vēlāk Mūsā, Lielupē, jūrā neieplūstu tā mūsu Zemgales bagātība. Lai vismaz būtu kā “sarkano baronu” laikā, kad tāda cūcība, kā aramzemes izskalošana nenotika?
Cik zināms šim ciematam jau daudzus gadus solīja veikt uzlabojumus nu tas beidzot ir iesākts. Un ja Raitis būtu kaut nedaudz informēts par šī tilta stāvokli pāri Ceraukstes upei, tad runātu savādāk. brīnums, kā šis tilts nesabruka pats no sevis. Un ja kas, tad lauku ļaudis pabaro ne tikai sevi, bet apgādā arī pilsētas iedzīvotājus. Lauku iedzīvotāji arī ir pelnījuši infrastruktūras uzlabojumus…..
Laukus vajag regulāri appludināt, piedzīt drenāžu ar dubļiem, izskalot pesticīdus no augsnes, pesticīdus noskalot uz upēm, zeme būs tīrāka un augsnes arī mazāk, struktūra dubļaina. Zivis būs veselīgākas no pesticīdiem. Kokus upmalās arī vajag apslīcināt un nokaltēt, tad pesticīdi miglojot gar upi labāk nokļūst ūdenī. Obligāto ūdens līmeni pie aizsprosta nav jāuztur… Nevar tak dzīvu naudu laist pār pārgāzni pa tukšo…
tad ko, ja gadu desmitiem zinājāt par tilta “stāvokli”, tad kādēļ visus šos gadus “tvaiks aizgāja svilpē” un novada vadoņiem ik gadu svarīgāk bija par simtiem tūkstošu organizēt izklaides plebejiem. “Pārejošās grūtības” tomēr ir nepārejošas, atbildīgo amatpersonu vīzdegunībā, jo šī īpašība nav izskaužama- iedzīvotāju neuzklausīšana, principa “būs tā kā mēs teicām, vai vispār nebūs” ilgmūžība.
diez vai viss ir tik skaisti, kā stāsta pagasta pārvaldniece un būvnieks, jo neviens būvnieks labprātīgi nemēdz segt zaudējumus, kas radušies neparedzētu apstākļu dēļ. Šāda pasūtītāja un izpildītāja vienprātība mēdz notikt gadījumos, ja abas puses kopīgi veikušas kādas “izmaiņas” līdzekļu ekonomijas labā. Valstī šādi gadījumi ir diezgan ierasta lieta, jo pasūtītājs šajā sasaukumā ir viedokļos monolīts, kā arī situācijā cietēji ir Latvijai raksturīgie “viensaimnieki”, kam arī cietēja statusā, var būt gluži pretēji viedokļi, kā saka- savas intereses ir pirmajā vietā…
90.gadu vidū,kad notika Ceraukstītes naftas vada avārija pie ietekas Mūsā,izplūdušo naftu aizdedzināja un mainīja upītes tecējumu.veco gultni aizbēra uz izraka jaunu gultni,ievietojot milzīgu cauruli…upītei praktiski nav caurteces-no vienas vietas ar kritušajiem kokiem un bebru dambjiem….varbūt jāsāk ar šīs vietas sakārtošanu…
vides sakartosana butu jauznemas Marcenkovai, ta tak neko nedara.Grenctales ciemats nopludis,Brunavas cels vispar drizak bezcels it ka pa arumiem brauktu.Vot sitadu “vaditaju” vel pameklet,bet ielika amata un tagad atsez.
Okmanim ar steigu vina butu janomaina uz ko labaku.
pilnigi pareizi teikts, cik par to celu nav sudzibu bet nekas netiek darits
vai, neatkāpjoties no tēmas, šīs “pārejošās neērtības” nevajadzētu skatīt ne vien no Liepu ielai pieguļošo privātmāju īpašnieku viedokļa, bet arī, cik šī pasūtītāja un būvdarbu veicēju “racionalizācija” ir izdarījusi kaitējumu apkārtējo zemnieku laukiem un arī dabai? Vai šajās “pārejošajās neērtībās” neslēpjas kas “vērtīgāks”, kā nu jau ierastā Bez tabu “gada balva”? Vai kompetentas iestādes šeit nevarētu saskatīt ne tikai nolaidību, jo diez vai projekts “paredzēja” visu kravu, nepieciešamo ielas rekonstrukcijai, vest pa apkārtceļu, apkārtceļu, kas pats vien turas uz “godavārda”?
kā tev patīk novirzīt lasītājus uz “citu tematu”, naftas vada avārija nenotika 90. vidū, bet krietni agrāk, kad avārijas likvidāciju komandēja vēl zvaigžnoti, PSRS armijas formās tērpti vīri. Jā, ir problēmas ar upīti, lielas, bet galvenās problēmas ir tajos, kuriem esam uzticējuši izlabot šīs problēmas un ,galvenais, neradīt vēl klāt jaunas
Brunavas parvalde ka tada ir loti nevariga, neviena problema netiek risinata, par ko tiem atsedetajiem algas maksa?
Bauskas novada pašvaldības bilancē jābūt motorlaivai un dronam mantojumā no vecā Rundāles novada, kā arī Bauskas novada meldru amfībijai. Jūs esat glābti! Būtu labi arī to ezeriņu nosaldēt un sarīkot Bauskas novada drifteru čempionātu.
YouTube Zvaigzne Dace ( https://youtu.be/8_afMaTBQmY ) varētu beigt zākāt Marčenkovu un sākt iepazīt pašvaldības struktūru. Atšķirt kas ir nodaļa un pārvalde. Kuri autoceļi pieder pašvaldībai un valstij un par ko ir atbildīga pārvalde. Tikai tad kad esi iepazinusies ar šiem terminiem tāda vērsies pie attiecīgiem cilvēkiem. Marcenkova pienes tikai ziņas Vasiļavskai( Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja) un kura pieņem lēmumu ko darīt.
tas ziņas pienest Vasiļevskai nevarētu kādi citi, ne tikai Marčenkova, pie tam bez maksas un , varbūt, objektīvākas? Jo, ja nebūtu Latvijā “uznākuši” šoziem “netipiskie” laika apstākļi, jau pavasarī vai vasarā nodoto Liepu ielas rekonstrukciju jūrā iepludinātu kārtējie “negaidītie” plūdi, kas Ceraukstītē atgadās regulāri, vien objekta pasūtītāji to, kā vienmēr nav ņēmuši vērā. Un tas varētu būt arī štata “ziņotāju” vainas dēļ, kam būtu jāuzklausa arī vietējo iedzīvotāju skatījums, balstīts viņu pieredzē