Pamatīgi no saviem krastiem izkāpusi Ceraukstes upīte, appludinot plašas teritorijas ūdenstilpnes apkārtnē. Plūdi būtiski apgrūtinājuši dzīvi daļai Grenctāles ciema iedzīvotāju, jo šajās dienās zem ūdens nokļuvusi pagaidu pārbrauktuve pār Ceraukstes upīti, liedzot pa ierasto ceļu nokļūt līdz veikalam, autobusa pieturai, autoceļam A7 un citviet.
“Neērtības ar kurām tagad ir jāsaskaras katru dienu ir ļoti lielas,” atzīst grenctāliete Monta. Viņa ar ģimeni mitinās ciema individuālo māju apkaimē, kas šobrīd ir nošķirts no pārējās apdzīvotās vietas daļas. “Lai tiktu uz darbu Bauskā, tagad līkums ir ap 12 kilometru, turklāt ceļš ir tāds, ka jebkurā brīdī riteņi var iestigt dubļu jūrā. Labi, ka bērniem vēl ir brīvlaiks, bet nākamnedēļ skola atsākies un tad gan nezinu, kā ar šīm grūtībām tikšu galā,” bažījas Monta.
Grenctāliete Līga uzskata, ja remontdarbu laikā būtu uzstādīts kvalitatīvs pontonu tilts, tad šādas problēmas nebūtu. “Pašvaldībai vajadzēja paredzēt, ka būs pali, jo tādi ir katru gadu. Tagad piedāvātā alternatīva ar apbraucamo ceļu ir gaužām slikta, jo ir papildus laiks ceļā, kā arī klāt nāk degvielas tēriņi. Ja nav pašam sava transporta, jāmaksā par taksometra pakalpojumiem, lai tiktu līdz sabiedriskā transporta pieturai,” situāciju ieskicē grenctāliete.
Brunavas pagasta nodaļas vadītāja Baiba Marčenkova norādīja, ka izveidojusies krīzes situācija, kura ir pārejoša. Viņa atzīmēja, ka šobrīd īstenotā Liepu ielas rekonstrukcija Grenctālē ir lielākais un nozīmīgākais projekts Brunavas pagastā, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
“Jāmin, ka projektā sākotnēji jauna tilta izbūves laikā pār Ceraukstes upīti tika paredzēta pagaidu laipa tikai gājējiem. Tas nozīmētu, ka nepilnus divus gadus iedzīvotāji varētu šo posmu šķērsot vien ar kājām. Būvnieks bija pretimnākošs, saskaņojot ar pasūtītāju – Bauskas novada domi, veica projekta grozījumus, paredzot pagaidu pārbrauktuves izbūvi, kas līdz šim labi funkcionēja, un ļaudis bija apmierināti. Sniega straujā kušana, nokrišņi, pozitīvās gaisa temperatūras izraisīja spēcīgus palus. Ceraukstes upīte katru gadu pārplūst. Šobrīd tā izgājusi no saviem krastiem ne tikai Grenctāles ciemā, bet visā savā garumā. Applūdinātas ir lielas lauksaimniecības zemju platības Brunavas pagastā. Es ceru, ka šajā ziemā tie ir lielākie plūdi, un līdz nākošajām nepatikšanām Grenctālē jau būs tilts pār kuru pārvietoties,” teic B. Marčenkova.
Viņa paskaidroja, ka teritorijās, kur nav cita risinājuma, uzliek pontonu. “Saprotu, ka pontonu lika, kad Jelgavā būvēja tiltu par Lielupi, taču tā ir tranzīta iela, kurai pavisam cita nozīme. Grenctāles ciemā mitinās 250 iedzīvotāji, un te tiek realizēts projekts, kas ir divu miljonu eiro apmērā. Pasūtītājam jādomā, lai pārbūvi lieki nesadārdzinātu. Tilta izbūve jau ir dārgs process, tālab nevarēja paredzēt vēl pontona tiltu. Nav tā, ka tagad Grenctāle būtu atrauta no ārpasaules,” akcentē B. Marčenkova.
Viņa apliecināja, ka ir apzinājusi lielāko daļu ciema ļaužu, kuri dzīvo Liepu ielas individuālo, dzīvojamo māju apkaimē. “Šajā daļā ir 20 individuālās mājās. Neviens neziņoja, ka nebūtu kaut kur nokļuvis. Šeit nav vientuļo cilvēku vai personas, kuras nespēj izkļūt no mājām. Jā, ir problēmas, bet tas ir saprotami. Šobrīd pēc pašvaldības būvniecības departamenta ierosinājuma notiek iedzīvotāju anketēšana. Ja grenctālieši atbalstīs variantu par pārbrauktuves atjaunošanu, tad tiklīdz tas būs iespējams, tā tiks atgriezta apritē. Ja šādam variantam nepiekritīs, tad būvēs gājēju laipu, un visi šogad varēs staigāt kājām,” skaidro B. Marčenkova.
B. Marčenkova neslēpa, ka apbraucamais ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī, jo uz tā veidojas šķīdonis. “Braukšana ir apgrūtinoša, bet izbraukt var, un tas tomēr ir risinājums. Pa taisno caur Grenctāles ciemu līdz A7 būtu puskilometrs, bet tagad līkums ir vismaz deviņi kilometri līdz tuvākajai autobusa pieturai uz lielā ceļa. Es uzskatu, ka labāk ir pārciest šos neērtību brīžus, jo tie ir pārejoši,” tā B. Marčenkova.
Liepu ielas pārbūvi Grenctālē veic SIA “Baltijas Būve”. Uzņēmuma būvdarbu vadītājs Armands Rocis atklāja, ka pagaidām darbi objektā tiek turpināti bez tehnoloģiskā pārtraukuma. “No autoceļa A7 puses līdz tiltam ir uzklāts asfalts, bet tā ir apakškārta, privātmāju zonā ielai ir izbūvēta šķembu apakškārta. Upē ir iedzīti tilta pāļi, darbs būtu jāturpina pie krasta balstiem, bet to var darīt, ja ūdens līmenis ir zems un fiziski var tikt klāt,” stāsta A. Rocis.
Viņš apliecināja, ka papildus līdzekļi pārbrauktuves atjaunošanai no pašvaldības netiks prasīti. Būvnieks visus izdevumus segs no savas kabatas. “To, cik liela skāde nodarīta, varēs redzēt, kad līmenis kritīsies. Pēc idejas jau šajā nedēļas nogalē ūdens līmenim būtu jāpazeminās, taču droši to nevaru apgalvot, jo tomēr ūdens apjomi ir pietiekami ievērojami. Viss pagaidām ir zem ūdens, un tas ir labāk, ja ūdens plūst pāri nekā skalo ārā. Domāju, ka pie pirmās iespējas, centīsimies savest visu kārībā. Tas varētu būt vienas dienas jautājums,” paziņo A. Rocis.
Viņš pieļauj, ka gājēji ātrāk varēs šķērsot upi. “Ļoti ceru, ka šī bija pirmā un pēdējā tāda reize, bet nevar izslēgt, ka pavasara momentā kaut kas tamlīdzīgs var atkārtoties. Varbūt tomēr tik apjomīgi plūdi nebūs, kā arī apgrūtinājumu būs mazāk,” lēš A. Rocis.
Izmantoti foto no vietējo iedzīvotāju albuma.
