Grūdmūs-Velcjūs Latvijas demokrātijā

Iedzīvotāju konsultatīvās padomes Bauskas novadā darbojas, taču ne vienmēr sagaida atsaucību no pašvaldības un vietējās sabiedrības

Vērojot un apspriežot jaunā demokrātijas instrumenta – iedzīvotāju konsultatīvo padomju – veidošanos un pirmo darbības pieredzi Bauskas novadā, atmiņā ataust bērnībā lasītā pasaka par Doktora Dūlitla Āfrikā atrasto unikālo dzīvnieku Grūdmūs-Velcjūs, kam abos galos ir galva. Joprojām nekādi nespēju iztēloties, kā tāds tiktu galā ar vielmaiņu un izlemtu, kurp doties, ja vien abas galvas neskatās vienā virzienā. Ar demokrātiju ir vēl sarežģītāk – lai labi darbotos sabiedrību pārstāvošās iedzīvotāju padomes, vienā virzienā jāskatās vai vismaz jāspēj ieklausīties citai citā trijām galvām – sabiedrībai, padomēm un pašvaldībai.

Ģeogrāfija un paaudzes
Bauskas novads iedzīvotāju padomju veidošanas intensitātē izceļas – no divām pilsētām un 18 pagastiem tās vēl nav izveidotas tikai četrās administratīvajās vienībās. Daudzos citos novados aina nav tik aktīva, rāda provizoriskie dati, kurus vēl apkopo Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Domnīcā «Providus». Bārbelē, kur viena no pirmajām padomēm, kas tika izveidota 30. janvārī, darbojās aktīvi, oktobrī visi aktīvisti izlēma pārtraukt darbību, pagaidām apturot padomes pastāvēšanu.
Padomju tapšanā ir klupšanas akmeņi. Lielākos pagastos padomē var nebūt visu ciematu pārstāvniecības. Iecavas pagasta padomē apvienojušies Zorģu aktīvisti ar lielāku pieredzi un Zālītes pārstāvji, bet nav neviena no Dimzukalna, Dzimtmisas, Rosmes, Audrupiem vai Dzelzāmura.
Iecavas pagasta padomes vadītājs Uģis Zāģers stāsta, ka kopš izveidošanas kopā ar kolēģiem apmeklē ciemus un tiekas ar cilvēkiem, arī aktīviem kopienas viedokļa paudējiem, tomēr nav izdevies piepulcēt vēl kādu sabiedrības pārstāvi. Jāpiebilst, ka pieci ir minimālais padomes dalībnieku skaits, bet to var palielināt darbības gaitā.
Savukārt Iecavas pilsētas padomē pašlaik pārstāvētas galvenokārt ģimenes ar bērniem, tāpēc delegāti Nataļjas Kartiševas vadībā aicina pievienoties aktīvus seniorus un jauniešus.

Atvēl brīvo laiku
Darbība padomē ir sabiedrisks pienākums, par to nevienam nemaksā un nepiešķir arī administratīvus līdzekļus. Tas rada risku, ka profesionāļi no dažādām jomām sabiedrības vajadzību izpētei un ieteikumu sagatavošanai pašvaldībai nevar atvēlēt tik daudz laika, lai tas nestu labāko rezultātu.
«Bauskas Dzīves» uzrunātie padomju dalībnieki ir vienisprātis, ka bezatlīdzības darbība nav galvenais šķērslis, taču noderētu neliels administratīvais atbalsts, lai plašāk izmantotu dažādus informācijas kanālus. Te palīdzētu par sabiedrības naudu jau apmaksāto pašvaldības komunikācijas platformu brīva izmantošana vai sadarbība ar medijiem. Vairākas padomes izveidojušas profilus sociālajā tīklā «Facebook» vai saziņas grupas «WhatsApp». Jāpiebilst, ka ne visu padomju kontaktinformācija ievietota novada vietnē bauska.lv, un ne visi novadnieki brīvi izmanto internetu mobilajās ierīcēs vai datorā.
Zināms interešu konflikts var veidoties tad, ja padomē darbojas kāds pašvaldības darbinieks, jo sabiedrības pārstāvjiem stabilāka būtu neatkarīga pozīcija. Tomēr te var atrast kompromisu, jo padomes savus ieteikumus pamato ar vietējās kopienas vajadzībām.

Standarta atbilde
Taču ar ieteikumu izpildi līdz šim nav tik cerīgi. Pēc Iecavas padomju pieredzes, nelieli uzlabojumi vai situācijas izpēte labāk sokas ar noteiktu jomu valsts iestādēm, bet pašvaldības iestādēs atsaucība ir mazāka.
Pamatīgu analīzi par pirmā gada pieredzi Vecumnieku iedzīvotāju konsultatīvās padomes vārdā «Bauskas Dzīvei» sagatavoja vadītāja Līva Vecvanaga: «Padome ir kļuvusi par buferi starp iedzīvotājiem un pašvaldību, kur iedzīvotāji sūdzas par visu, bet pašvaldībai ir standarta atbilde – saprotam, bet nav naudas! Iedzīvotāji nolaiž tvaiku un cer, ka padome kaut ko var darīt, bet pašvaldība profesionāli atrunājas.
Ja ir kāds projekts, kurā var apgūt finanses, tur var piedalīties vai nu ikviens iedzīvotājs, vai organizācijas. Padome kā veidojums nekvalificējas, tai nav budžeta vai atsevišķu programmu. Pat vinnēts projekts nenozīmē, ka rezultāti būs. Līdzdalības budžeta iniciatīvā, kas patiesībā nozīmē pagastu neveselīgu sāncensību, varēja piedalīties jebkurš iedzīvotājs. Padome ņēma iniciatīvu savās rokās – aptaujāja par vajadzībām, izveidoja projektu un, aktivizējot iedzīvotājus, projektu konkursā uzvarēja. Tas bija vasaras sākumā, bet līdz šim brīdim bērnu laukuma nav. Pat tiek runāts, vai varēs nākamgad, jo tad jau viss būs atkal dārgāk… Prasības projektam bija skrupulozas, bet pašvaldība četrus mēnešus pēc lēmuma nespēja pat izsludināt iepirkumu. Godīgi sakot, tā arī nezinām, vai iepirkums ir noslēdzies. Iepirkumu komisijas pārstāvis Guntis Kalniņš (LRA deputāts – red.) solīja mūs informēt, bet ziņu neesam saņēmuši.»

Nepatīkami pārsteigumi
Vecumnieku padomes apkopojumā pausts: «Ir arī traģiski skumji piemēri. Iedzīvotāji ilgstoši lūdza izbūvēt gājēju celiņu uz Bauskas-Lindes ceļa, kas ved uz bērnudārzu Liepu ielā, ko uzcēla par miljonu un kas tika slavināts kā sasniegums pirms septiņiem gadiem. Kad šis jautājums atkal tika aktualizēts pirms dažām nedēļām, bijušais Vecumnieku novada domes pārstāvis Jānis Kovals informēja, ka tas jau nu gan vairs nav aktuāli, jo bērnudārzs tiks slēgts. Problēma atrisināta!
Bijām nepatīkami pārsteigti par savdabīgo iniciatīvu piesaistīt padomes budžeta iestāžu tāmju apspriešanā. Padomei nav nekādas iespējas tāmes ietekmēt, bet lūgts «izteikt viedokli un protokolēt». Piemērs, kā tiek bezjēdzīgi tērēts laiks un radīta ilūzija par iedzīvotāju uzklausīšanu. Padome atteicās «izteikt viedokli un protokolēt».
Pamatā rodas pārliecība, ka padomes galvenie uzdevumi ir uzklausīt iedzīvotājus, darīt uzklausīto zināmu pašvaldībai un par to visu atskaitīties. Tāda papīru stumdīšana un darbības imitācija. Darbs bez atalgojuma. No darba brīvajā laikā. Pēc esošā nolikuma – arī bez pievienotās vērtības.
Pašvaldībām jābeidz koncentrēties uz atrunām, kāpēc kaut kas nav iespējams, un jāsāk meklēt un piedāvāt risinājumus. Iedzīvotājiem nav skaidrs, ko Vecumniekus pārstāvošie deputāti savas kalpošanas laikā ir panākuši. Sapulcēs, kur piedalās Bauskas novada domes pārstāvji, Vecumnieku apvienības pārvalde, Vecumnieku pagastu pārstāvošie deputāti, komunālais uzņēmums, ir skaidri novērojams, ka pusēm nav vienota mērķa, nemaz nerunājot par darba plānu. Ir sajūta, ka katrs šeit ieradies no savas planētas. Neizskatās pēc efektīvas sadarbības.
Minētās personas ir tieši atbildīgas, ka Vecumniekos ilgstoši izveidojusies iedzīvotāju nevēlēšanās iesaistīties jebkādās aktivitātēs, jo nav ticības, ka tas izdosies. To parāda arī iedzīvotāju padomes veidošanas process, kad pirmajā kārtā pieteicās tikai divi, bet otrajā kārtā – seši kandidāti no teju 4000 iedzīvotājiem. Tomēr mums ir spēcīga un saliedēta komanda, kas grib redzēt Vecumniekos pozitīvas pārmaiņas. Mums ir vēl dažas idejas, ko darīt, kaut arī tās nav ierakstītas padomes nolikumā.»

Pārtrauc darbību
Pašvaldības formālā attieksme Ceraukstē rīkotajā iedzīvotāju padomju saietā bijusi pēdējais piliens, lai darbību pārtrauktu visi desmit Bārbeles iedzīvotāju padomes dalībnieki, kuri aktīvi sāka strādāt janvārī. Padomes darbības pārtraukums apstiprināts pēdējās – piektās – sēdes protokolā 14. oktobrī.
Bijušais padomes vadītājs Edmunds Reķis «Bauskas Dzīvei» atzīst – kopienas vajadzību izpētē un nodošanā pašvaldībai ieguldījuši daudz, tomēr neredz gaidīto rezultātu, tāpēc nolēmuši vairs netērēt brīvo laiku. «Neesam apvainojušies, bet neredzam jēgu tam darbam. Visvairāk pārmetumu var veltīt novada domes vadībai, kas veido struktūru un dod uzdevumus pašvaldības iestādēm. Gan ar Bārbeles pagasta pārvaldnieci Santu Bračku, gan Vecumnieku apvienības vadītāju Daci Šileiku mums ir laba komunikācija, taču viņas ir pārņemtas ar saviem darbiem, bet komunikācija nenāk no novada vadības.»
E. Reķis min Saldus pieredzi – tur novada vadītājs reizi mēnesī tiekas ar katru padomi, izdalīti speciāli bukleti ar ieteikumiem padomju darbam. «Mūsu pašvaldības rīkotajā padomju saietā Ceraukstē tikai viens deputāts piedalījās sarunās – Guntis Kalniņš.» Jāpiebilst, ka pasākumā uzrunu teica domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, prezentācijas publikā vēroja viņa vietnieks Aivars Mačeks.

Ilgtermiņa plāni un budžets
E. Reķis nenoliedz, ka varētu atkal darboties padomē, ja sadarbības modeli uzlabotu. «Padomēm ar pašvaldību jāapspriež katras teritorijas ilgtermiņa stratēģija un uzlabojumi, nevis jāpieskata apgāztas miskastes,» smaida aktīvists, «uz pirmajām sapulcēm saucām pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļu, bet noraidīja – neesot laika vizināties! Saldus bukletā aprakstīts, cik liela nozīme sabiedrisko attiecību speciālistiem ir sadarbībā ar padomēm. Mans priekšstats – padome sēž pie viena galda ar pašvaldību, kopā ar pārvaldes vadītāju domājam, kā un ko varam attīstīt, zinot cilvēku vajadzības.»
E. Reķis uzskata: «Demokrātiju spēlējam, bet tā neeksistē.» Secinājumu viņš raksturo ar budžeta projekta tapšanu – bija solīts uzklausīt padomes un kopīgi noteikt prioritātes, kopš jūlija taujājuši, kad tas notiks. Vecumnieku apvienības padomes uz pašvaldību aicinātas jau rudenī vien tāpēc, lai parakstītu gatavu budžeta tāmes protokolu. «Es to uzskatīju par neiespējamu parakstīt. Kāpēc mums tagad prasa viedokli, ja gada laikā esam rakstījuši protokolus, apkopojuši ieteikumus, noteikuši cilvēku vajadzības? Ja mērķis ir tikai saņemt padomes apstiprinājumu tam, ko dara pašvaldība, tad neimitējam darbību un taisām vienu protokolu gadā!» vilšanos par neuzticēšanos raksturo sabiedrības pārstāvis.

Kā ilgtspējīga aprite
«Ja pašvaldība roku rokā nestrādās ar padomēm, tās kļūs par neformālu auditu un mūžīgu opozīciju, kam nav ietekmes. Es ticu, ka padomes ir nepieciešamas, tām jāpastāv apvienotā novadā, bet ne šādā formātā. Kopsapulcēs gribu redzēt, ka arī Bauskas deputāti un pašvaldības darbinieki izrāda interesi par padomes viedokli,» saka bārbelietis.
E. Reķa skatījumā padomei jābūt reglamentētai darbībai ar struktūru, lai process neieslīgst pašplūsmā, bet pašvaldība ir aizsardzības pozīcijā – nedod dies’, mums ķersies klāt un kaut ko atklās! «Ja gribam kaut ko panākt, padomēm un pašvaldības iestādēm jāstrādā kopā, lai piesaistītu finanšu līdzekļus teritorijas attīstībai,» uzskata bārbelietis.
Optimālu padomju darbības modeli raksturo Jānis Bite no biedrības «Bauskas vecpilsēta», kurš iepriekš nosaukts par kandidātu Bauskas pilsētas padomei, proti – tai jābūt kā ilgtspējīgai resursu apritei, kur informācija, jautājumi, ieteikumi un risinājumi ceļo starp sabiedrību, padomēm un pašvaldību. Ja kaut viena bulta šajos posmos apstājas, process nenotiek, secina sabiedrības pārstāvis.
Kā citēts pašvaldības vietnē bauska.lv, A. Okmanis Ceraukstes saietā pauda: «Mums visiem vēl jāmācās demokrātija: prast izveidot sekmīgu lēmumu pieņemšanu savā vietvarā, savā pilsētā un pagastā, uzņemties atbildību par to, kādu mēs veidojam dzīvi. Daudzus jautājumus varam atrisināt tikai kopā. Nevar tikai prasīt «no augšas», ir jādarbojas līdzi un jāiziet šī demokrātijas skola. Jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo pie labāka rezultāta nonāksim.»

Soli pa solim
Valles pagasta iedzīvotāju padomes pieredzi vadītāja Gita Zemīte prezentēs pirmajā valsts mēroga forumā Rīgā 22. novembrī, ko rīko Saeima, Britu padome, Domnīca «Providus» un VARAM.
«Padome strādā labi, ja darbojamies komandā,» «Bauskas Dzīvei» atklāj G. Zemīte, «esam izpratuši padomes jēgu, izdomājām struktūru, virzāmies solīti pa solītim, iegūstot informāciju no iedzīvotājiem un paši kontrolējot, kā ieteikumus izpilda.» Valliešiem esot laba sadarbība ar pašvaldību. «Rīkojām lielu aptauju, no tās izvirzījām prioritātes, bet pretī katrai ir izmaksas, un pašvaldības darbs ir noteikt, ko no tā visa var risināt jau šogad, ko – nākamajos gados. Esam cilvēkiem devuši atgriezenisko saiti, ko viņi paši var darīt. Sāksim aktualizēt informāciju par projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi» padomes «Facebook» kontā, iesakot iesniegt pieteikumus. Pēc tam vērtēsim, kas ir izdarīts un kādā statusā.»
Valles padomes darbu vada Gita Zemīte, katram cilvēkam ir deleģēti savi uzdevumi. «Visu daru vakaros un brīvdienās, tā ir mana pirmā sabiedriskā darba pieredze,» atklāj valliete, «tas man ir kaut kas nebijis, agrāk tikai darīju savu maizes darbu. Tā kā viss izdodas, padomes cilvēki tam tic un redz rezultātu, man bija spēja ieraudzīt jaunas iespējas.»
«Bauskas Dzīves» sarunbiedri uzsver – iedzīvotāju padomes darbosies, ja tās vajadzīgas sabiedrībai un ja cilvēki patiesi vēlas paši piedalīties lēmumu pieņemšanā, rosināt pārmaiņas. Ja ne – var paļauties uz līdzšinējiem lēmējiem, savu vērtējumu paužot tikai ik pēc četriem gadiem vēlēšanās. ◆

Vērtē ekspertes – kā padarīt iedzīvotāju padomes par efektīvu demokrātijas instrumentu

Krista Asmusa, sabiedrības par atklātību «Delna» juriste:
– Iedzīvotāju padomes ir gana jauns sabiedrības līdzdalības mehānisms. «Delnas» novērojumi liecina, ka pašvaldību attieksme nav vienota. Ir pašvaldības, kuras to ievieš jēgpilni, bet citas to dara tikai formāli. Ir pašvaldības, kas neplāno to darīt. Tas nav likuma pārkāpums, jo iedzīvotāju padomes izveide ir pašvaldības tiesības, nevis pienākums. Ne vienmēr pašvaldībā būs aktīvi iedzīvotāji, kas vēlēsies darboties padomē.
Iedzīvotāju padome ir koleģiāls veidojums, tāpēc vienpersoniski neviens nevar pieņemt lēmumus. Padomei ir jārīkojas tā, kā vienojas visi locekļi. Ikviens cilvēks, kas ir aktīvs kādas sabiedriskas organizācijas loceklis vai pārstāv kādu sabiedrības viedokli, var mēģināt iedzīvotāju padomi izmantot konkrēto interešu virzīšanai, nevis kopējam darbam sabiedrības labā. Šis risks ir jāapzinās.
Pašvaldībai būtu jāuzklausa un jāņem vērā iedzīvotāju padomes ieteikumi un lēmumu projekti, tomēr tie domei nav saistoši. Taču «Delna» vēlas uzsvērt, ka pašvaldības domei ir ļoti svarīgi argumentēt lēmumus un skaidrot, kāpēc nav iespējams rīkoties atbilstoši padomes ieteikumiem. Citādi līdzdalības mehānisms zaudē jēgu.
Diez vai ir kāds viens ceļš, kā panākt, ka cilvēki aktīvāk iesaistās padomēs. Cilvēkiem jāapzinās, ka tā ir iespēja darboties sabiedrības labā un tieši pārstāvēt iedzīvotāju intereses pašvaldībā. Nepieciešams vairāk skaidrot, ko nozīmē iedzīvotāju padome, kāda ir tās kompetence, ar ko jārēķinās, darbojoties padomē. Ir jābūt aktīviem, jācīnās par savām interesēm, un, ja pašvaldība atsakās ņemt vērā iedzīvotāju padomes viedokli, jāprasa pamatot lēmumu.

Līga Stafecka, domnīcas «Providus» pētniece:
– Iedzīvotāju padomju veidošana nenotiek tukšā vietā, katrā pašvaldībā jau ir kaut kāds veids, kā līdz šim ir komunicējuši ar iedzīvotājiem un cik iedzīvotāji bijuši aktīvi. Jo lielāka pieredze, jo vieglāk izprast, kas ir iedzīvotāju padomes un kā tās varētu darbināt. Diemžēl lielā daļā pašvaldību šī pieredze nav īpaši liela un tas ir lielākais izaicinājums – aktivizēt cilvēkus, lai viņi būtu gatavi iesaistīties un pārējiem būtu pietiekami liela interese piedalīties ievēlēšanā. Šobrīd var novērot dažādas pieejas, un ir skaidrs, ka ne visur padomes iesakņosies kā vērtīgs instruments, bet ļoti ceru, ka daudzviet tā būs. Kpumā pašvaldībās padomju veidošanas temps ir mēreni piesardzīgs, novērojošs.
Likums pasaka, kuri pašvaldību darbinieki nevar būt iedzīvotāju padomēs, pārējie var darboties. Ja iedzīvotāji to atbalsta, tad tā ir vietējo pašu ievēlēta padome. Tā ir koleģiāla institūcija, tāpēc nevajadzētu baidīties paust padomes viedokli – tas būtu slikts signāls, ka varas un iedzīvotāju attiecībās ir ļoti liela plaisa.
Jebkurā situācijā padomei un pašvaldībai svarīgi noturēt sarunas tik ilgi, kamēr nonāk līdz kopīgai izpratnei par to, ko tās sagaida viena no otras. Nebūtu labi, ja iedzīvotāju padome pārņem deputātu pilnvaras, tai ir konsultatīvs raksturs, bet komunicēt vietējo iedzīvotāju viedokli var tad, ja sarunu partneris ir gatavs ieklausīties, pat ja nepiekrīt. Ja padomei nav iespēju neko ietekmēt, tad – kāda jēga no tās? No konfliktsituācijām var iziet gan ar pozitīvu rezultātu, iemācoties labi sadarboties, gan ar negatīvu rezultātu – padziļināt konfliktu, un tā ir iesaistīto pušu izvēle.
Līdzdalība lielā mērā ir iedzīvotāju gatavība uzņemties atbildību par lietām, ko paši var ietekmēt.Tā ir ļoti liela priekšrocība, ko mums dod demokrātija. Ja cilvēki grib paši ietekmēt, kādā vidē dzīvo, zina, kas būtu jādara, lai to uzlabotu un dzīve kļūtu labāka, tad jāuzņemas atbildība un jāpaķer līdzi vēl citi. Ne visu izdosies panākt, jo novadam ir jālīdzsvaro vairāku teritoriju intereses, taču padomēs ir lielāka iespēja panākt kopienai nepieciešamo. Pretējā gadījumā kopienas vajadzība neparādīsies nevienā darba kārtībā, bet iedzīvotāji turpinās «gruzdēt», ka viss ir slikti. Deputātiem paliek pienākums lemt visa novada interesēs un par lēmumiem atbildēt.

Ilze Oša, VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jomā:
– VARAM novēro, kuras pašvaldības publicējušas saistošos noteikumus par iedzīvotāju padomēm, esam snieguši informāciju Saeimas deputātiem. Ir dažādi risinājumi – padome var aptvert vienu vai vairākus pagastus. Ir iecere līdz nākamā gada sākumam apkopot detalizētāku informāciju par padomju darbību – kādi jautājumi iesniegti, kāda bijusi virzība, atgriezeniskā saite. Lekcijās un semināros pašvaldību darbiniekiem un vadītājiem esam stāstījuši, kā atbalstīt sabiedrības līdzdalību. Domu apmaiņā parādās gan labi piemēri, gan bažas, ka reizēm padomi izmanto diskusijai starp opozīciju un pozīciju. Tas ir labs instruments, bet nebūtu pareizi to politizēt.
Jaunajām padomēm jāļauj pāris gadus strādāt bez izmaiņām regulējumā, lai situācija sakārtojas pati. Tas redzams ilgāk strādājošajās padomēs, jo tur vairs nav asu problēmu. Tas prasa laiku un iedziļināšanos. Domāju, situāciju varēs labāk novērtēt vēl pēc gada.
Ir pašvaldības bez iedzīvotāju padomēm, jo tas nav pašmērķis. Rīgā ļoti aktīvas ir apkaimju biedrības, tas ir instruments sabiedrības saziņai ar pašvaldību. Vienmēr ir jautājums, cik laba ir padomes sadarbība ar domi un tās vērtējumu paust vēlēšanās, tas pašvaldību deputātiem jāatceras. Es redzu labus piemērus, kur vēlētās amatpersonas ar padomēm tiekas un runā, tikai jautājums – cik bieži. Tas parasti notiek vakaros un, ja novadā ir desmit padomes, tas ir saspringts grafiks. Līdzsvars pašiem jāatrod. Procesam ir jēga, citur tas rit raitāk, citur lēnāk, bet pārrunāsim ar pašvaldībām un pašām padomēm, lai varētu uztaisīt metodisku materiālu ar ieteikumiem.

Iedzīvotāju padomes Bauskas novadā
Bauskas novads: 43 232 iedzīvotāji; 2 pilsētas un 18 pagasti; 2175 km².
Darbojas 16 padomes: Iecavas pilsētā; Ceraukstes, Codes, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku pagastā.
Bārbelē padome izveidota šī gada sākumā, taču pēc piecām sēdēm 14. oktobrī nolēma pārtraukt darbu.
Padomes nav izveidotas: Bauskas pilsētā; Brunavas, Dāviņu, Viesturu pagastā.
Avots: bauska.lv