Bauskas sadraudzības pilsētas Hašuri skolēnu deju grupa «Freska» nedēļu uzturas Latvijā. Viesi no Gruzijas ieradušies, lai piedalītos tautas deju ansambļa «Jandāls» 55 gadu jubilejas koncertā.
Nedēļas laikā viesiem bijusi daudzveidīga programma, kura noslēdzas šodien, 3. maijā, ar Rīgas un Jūrmalas apmeklējumu. Vēlu naktī viņi izbrauks uz Viļņu, lai 4. maija rītā lidotu uz Kutaisi.
«Bauskas Dzīve» ar viesiem no Hašuri tikās pirmdien, 2. maijā, kad viņi viesojās Bauskas 2. vidusskolā. Te gruzīnu draugi iepazinās ar izglītības iestādi, noskatījās skolēnu sagatavotās dziesmas un dejas. Vidusskolas zāli pāršalca aplausi, kad priekšnesumu izrādīja gruzīnu dejotāji. Pusaudži savus solo numurus izrādīja tik azartiski, ka vienam no jaunajiem «džigitiem» tika pat savainota roka. Neraugoties uz traumu, puisis izpildīja deju līdz galam, pēc tam varonīgi atteicās no medmāsiņas piedāvātās palīdzības.
Gruzīnu jaunieši ieturēja maltīti skolas ēdnīcā, pārliecinoties, kā pusdieno mūsu skolēni. Pēc koncerta viņi apskatīja izglītības iestādi. Zēni jūsmoja par lielisko sporta zāli, iemēģināja basketbola spēli, meitenēm patika daudzi pie sienām izvietotie mākslas darbi. Direktore Vera Grigorjeva bija noorganizējusi Bauskas Brāļu kapu apmeklējumu. Viņa stāstīja par varonīgajiem Sarkanās armijas karavīriem, kuri 1944. gada septembrī atbrīvoja Bausku no fašistiskajiem okupantiem. Viņu vidū bija arī gruzīns Abibo Šišinašvili, kurš apglabāts Bauskas Brāļu kapos. Gruzīni pie sava tautieša pieminekļa nolika direktores sarūpētos ziedus.
Deju kopas «Freska» vadītāja Elena Ratiani «Bauskas Dzīvei» pauda prieku par laipno un sirsnīgo uzņemšanu: «Bauskā esmu otro reizi un joprojām nebeidzu jūsmot par jūsu sakopto un skaisto pilsētu un atsaucīgajiem cilvēkiem. Par mums gādā un rūpējas visi – gan «Jandāla» dejotāji, gan pašvaldības pārstāvji. Sirsnība un patriotisms valdīja Brunavas pagasta Andrejmuižā, kur mūs uzņēma Valentīna Pozņaka, ļoti latviska gaisotne bija pie zemnieces Dairas Jātnieces Codes pagastā. Mēs esam nedaudz noguruši, bet vienlaikus enerģijas pilni visu vēl apskatīt un iepazīt. Man daži bērni nākuši klāt un prasījuši, vai nav iespējams samainīt atpakaļlidojuma biļetes uz vēlāku datumu.»
«Freskas» vadītāja atzina, ka bijusi ļoti uztraukusies pirms atbildīgās uzstāšanās «Jandāla» koncertā sestdien Īslīces kultūras namā. Taču pēc pirmās dejas, kad bērni izdzirdējuši sirsnīgos publikas aplausus, uztraukums zudis. Gluži otrādi, zēnos radies spars dejot vēl enerģiskāk, ar lielāku atdevi, meiteņu sejās parādījies smaids.
Gruzīnu skolēni kā spilgtākos iespaidus minēja Tērvetes dabas parka apmeklējumu un jaukos rūķu namiņus tajā. Aizraujoša bijusi futbola spēlēšana ar Bauskas jauniešiem. Nebijis piedzīvojums bija dejas meistarklase, kur «Jandāla» puiši iemēģināja gruzīnu deju soļus, bet gruzīnu meitenes mācījās latvisko deju rakstus. Skolēni uzteica jauko viesu namu Vecsaules pagastā, savukārt pieaugušajiem neaizmirstams būs pirts apmeklējums un pēršanās ar bērzu zaru slotiņām.
Grupa «Freska» cenšas katru gadu doties kādā ārzemju koncerttūrē. Skolēni pabijuši Lietuvā, Turcijā, Baltkrievijā, jau otro reizi ir Latvijā. Viņu lidojuma izdevumus līdz Viļņai un atpakaļ sedza Hašuri pašvaldība, citviet bērni dodoties par vecāko sagādāto naudu. E. Ratiani piebilda, ka viņai neesot problēmu iesaistīt deju grupā zēnus, jo gruzīnu vīriešiem dejošana esot asinīs, tas esot viens no viņu pašizpausmes veidiem.
Hašuri pašvaldībā par sporta jomu atbildīgais Beso Gačerčiladze sarunā ar «Bauskas Dzīvi» arī uzteica mūsu sakopto vidi: «Mēs apzināmies, ka Gruzijā tā ir liela problēma. Pie mums joprojām cilvēki rīkojas ļoti neapzinīgi, metot atkritumus kur pagadās. Cerības ir uz jauno paaudzi. Varbūt mūsu dejotāji, redzot, cik sakopta ir Latvija, rosinās savus vecākus pret apkārtējo vidi izturēties saudzīgāk.»
Hašuri amatpersona pauda gandarījumu par mūsu skolu sporta bāzēm, par iespējām skolēniem spēlēt futbolu, basketbolu. Viņš atzina, ka Hašuri pašvaldība nevar atvēlēt tik daudz finansējuma savu izglītības iestāžu uzturēšanai, kā to dara Bauskā. Taču Gruzijā cer uz iespējām piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Būdams pirmo reizi Latvijā, B. Gačerčiladze bija patīkami pārsteigts par iespēju iepazīt mūsu daudzveidīgos ēdienus. Labi garšojis viss, tikai maizi maltītes reizēs gruzīni lietojot daudz vairāk. Baudot Bauskā pirkto «Boržomi» minerālūdeni, gruzīns atzina, ka tomēr īsti tāds, kā mājās dzertais, tas neesot. Interesanti bijis iepazīties ar mūsu mājražotāju gatavotajiem vīniem. Paužot cieņu mūsu uzņēmīgajiem ļaudīm, B. Gačerčiladze tomēr atturējās šos dzērienus dēvēt par vīnu: «Mēs Gruzijā pat nepieļaujam iespēju, ka vīna gatavošanā izmantotu cukuru. Tas pie mums ir pat aizliegts.» Tomēr vīns ir katra cienīga gruzīna mājās. Beso pavēstīja, ka sev uz gadu sarūpē ap tūkstoš litru vīna. Tam viņš izmanto vīnogas, kas aug piemājas dārziņā, trūkstošo ogu daudzumu iepērk.
Vizītei noslēdzoties, Gruzijas pārstāvji pauda pateicību visiem, kas gādājuši, lai viņiem šī nedēļa Latvijā kļūtu par neaizmirstamu piedzīvojumu. «Jandāla» dejotājus viņi ielūdza uz Hašuri nākamgad. Tad pilsētā plānots izbūvēt jaunu sporta halli, kā arī pabeigt kultūras centra remontu.
