Pilsētas statusa iegūšana Iecavā varētu saglabāt pakalpojumus
līdzšinējā apjomā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, pieļāva Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars
Mačeks (VL-TB/LNNK).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
piedāvāto jauno pašvaldību karti domes priekšsēdētājs sauca par
“zīmēšanu zīmēšanas pēc”, jo neesot skaidri ne rādītāji, ne kritēriji,
pēc kuriem pašvaldības apvienotas, tās vienkārši saliktas bijušo rajonu
robežās. Mačeks netic, ka jaunu pašvaldību izveide veicinās attīstību.
“Ja Bauskai tagad ir 20 miljoni eiro, mums desmit, kopā sanāk 30. Bet
tas taču nenozīmē, ka arī pēc apvienošanās mums būs desmit,” komentēja
domes vadītājs, piebilstot, ka reformas rezultātā pakalpojumi
attālināsies no iedzīvotājiem, jo “neatstās divas medicīnas iestādes,
divas sporta skolas un divas mūzikas un mākslas skolas”.
Tāpēc pašvaldība ir sākusi sabiedrisko apspriedi par pilsētas statusa
noteikšanu Iecavas ciemam, jo tādējādi, iespējams, varēs saglabāt
esošus pakalpojumus.
Pēc Mačeka teiktā, ar plānotajām izmaiņām nav apmierināti arī
iedzīvotāji, par ko liecinot arī aptauja pašvaldības mājaslapā.
Iedzīvotājiem nav izprotams arī, kāpēc kā nākotnes attīstības centrs
noteikta Bauska, lai gan liela daļa pakalpojumu saņem Iecavā vai Rīgā.
“Aktuāls ir Rīgas virziens. Krustojumā no desmit mašīnām deviņas
izvēlēsies braukt uz Rīgu, bet viena, varbūt uz Bausku, ja ne uz
Jelgavu,” komentēja domes priekšsēdētājs.
Viņam nav skaidri arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministra Jura Pūces (AP) pārmetumi par sadarbības teritoriju un kopīgu
pakalpojumu veidošanu. Piemēram, Iecavas ar Bausku un citām tuvējām
pašvaldībām izveidojusi Tūrisma informācijas centru, tāpat no Bauskas
tiek vadīts reģiona bibliotēku darbs. Mačeks uzskata, ka šādi risinājumi
ļauj pašvaldībām ietaupīt līdzekļus, turklāt tie tika atbalstīti no
iepriekšējās valdības.
Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības.
Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35
kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei
būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk
nekā 100 000 cilvēku.
Tāpat vēstīts, ka Iecavas novadā iedzīvotāji līdz aprīļa beigām
aicināti izteikt viedokli par novada pilsētas statusa noteikšanu Iecavas
ciemam. Aptaujas anketu drukātā veidā var saņemt, aizpildīt un iesniegt
pašvaldības administrācijas ēkā, novada bibliotēkās un citās
pašvaldības iestādēs. Saite uz aptaujas elektronisko versiju un aptaujas
forma drukāšanai pieejama arī pašvaldības mājaslapā.
