www.bauskasdzive.lv
Ceturtdien, 14. novembrī, Iecavas apvienības pārvalde noslēdza pirmo brīvprātīgā darba līgumu ar 17 gadus veco iecavnieci Sofiju Zubankovu, portālu informēja Iecavas jauniešu centrā.
Pēc veiksmīgas dalības skolēnu vasaras nodarbinātības programmā Iecavas jauniešu centrā Sofija izrādīja iniciatīvu un vēlmi turpināt darbu centra labā kā brīvprātīgā, kļūstot par pirmo oficiālo brīvprātīgā darba veicēju Iecavas apvienībā.
Sofijas brīvprātīgā darba pienākumos ietilps neformālo jauniešu grupu koordinēšana, dalība Iecavas jauniešu centra pasākumu organizēšanā, atbalsts sociālo tīklu satura radīšanā. Jauniete gādās arī par idejām jauniešiem aktuāliem projektiem un pasākumiem.
Iecavas jauniešu centrā paskaidroja, ka brīvprātīgais darbs ir atrunāts Brīvprātīgā darba likumā, kas stājies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Likums paredz, ka brīvprātīgais darbs ir pieejams ikvienam no 13 gadu vecuma un ļauj iegūt pieredzi, strādājot bez atlīdzības, ko var norādīt savā CV kā oficiālu darba pieredzi.
Jaunieši, kuri vēlas sekot Sofijas piemēram un kļūt par brīvprātīgajiem, aicināti apmeklēt Iecavas jauniešu centru, lai apspriestu iespējas un rastu piemērotu brīvprātīgā darba virzienu.
Foto: Sofija ar savu radošumu un iniciatīvu kļuvusi par paraugu, kā jaunieši var iesaistīties kopienas dzīvē un sniegt vērtīgu ieguldījumu Iecavas jauniešu centra attīstībā./ Foto no Iecavas jauniešu centra albuma
Kā tad vēl nodarbināt bērnus, ja vien bez apmaksas, ar ideju par to, ka tas ir pilnīgi brīvprātīgi un dos “pieredzi”? Kur tieši šādu darbu pieredze palīdzēs tālāk dzīvē? Citās valstīs arī par nosauktajiem darbiem mēdz maksāt cilvēkiem… Protams, prieks, ka bērniem ir motivācija kaut ko darīt dzīvē, bet vai neliekas ka tas ir nevajadzīgi? Bērniem jābauda jaunība, bērnība, kamēr tāda vēl ir, nevis no 13 gadu vecuma jālec meklēt neapmaksātu darbu, ar cerību, ka tas pēc gadiem 5+ dos iespēju iegūt ĪSTU darbu, kur viņu centieni tiktu beidzot apmaksāti. Darbs ir darbs, bet brīvprātīgo darbam ir 100 iespējas kļūt par ekspluatāciju, arī tādiem “vienkāršajiem” darbiem. Kura valsts lepojas par to, ka bērni lec strādāt, bezmaksas, kamēr pat pieaugušie nespēj ar esošu darba pieredzi atrast apmaksātu darbu Latvijā… Nesaku, ka ideja būtu galīgi slikta, bet tiešām rodas jautājums par to, kādu tad darbu var nākotnē iegūt, darot to, kas norādīts rakstā? Ja grib, lai dara, bet tiešām uzskatu, ka jauniešiem nav ko nodarbināt sevi tādā dzīves laikā, kamēr viņiem vēl ir iespēja baudīt jaunību un darīt ko grib. Varbūt es arī kļūdos, bet par ko ir jālepojas?
Ja ir iepriekšēja pieredze un vēlme aktīvi darboties, kāpēc to neizmantot?
Darbam bez naudas:
Daudziem tiem sauktajiem stradatgribetajiem šāds darbs liktos par prastu. Tad jau bezdarba vispar nebūtu, ja būtu to gribetāju. Vēl jau jāatceras ka viņa stradā bez maksas.
Bauskas novada “veiksmes stāsts” – šādi popularizēt, lai jaunieši strādā bez atalgojuma. Jā, būs pieredze, bet, atveriet acis – šis ir ilgstoši domāts “brīvprātīgā” darbs. Dziesmu svētkos ir brīvprātīgi palīgi uz mazu laiku, lai visiem kopā ir prieks, kopā rada vienus svētkus. Te novads lepojas, ka jauniete nu strādās novada funkciju nodrošināšanā ar acu skata entuziasmu. Kauns novadam! Iesaku noformēt pašnodarbinātā statusu un izraksti novadam rēķinus par savu darbu, ja citā formātā nevēlas pieņemt darbā.