Iecavā, Baldones ielā 65 sākusies jauna Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo būvniecība. Jaunajā ēkā paredzētas papildu telpas arī Valsts policijas darbiniekiem, informēja Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Vendija Pikše-Kučma.
Iekšlietu ministrijas pārziņā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar AS «UPB» izstrādājusi tipveida VUGD depo ēku skiču projektus, uz kuru pamata SIA «ZENG» un SIA «RERE Būve» izstrādāja būvprojektus un patlaban vada būvdarbus astoņās Latvijas pilsētās – Iecavā, Kandavā, Aizputē, Saulkrastos, Dagdā, Priekulē, Ilūkstē un Rūjienā. Visu astoņu objektu būvniecība maksās nedaudz vairāk kā 11 miljonus eiro, savukārt Iecavas depo – aptuveni 1,3 miljonus eiro, vēsta iestādes pārstāve.
Iecavas jaunā depo kopējā platība būs nedaudz vairāk kā 600 kvadrātmetri, no kuriem aptuveni 170 kvadrātmetru aizņems garāžas, 80 kvadrātmetros iekārtota būs auto skalošanas telpa, 60 kvadrātmetri atvēlēti ģērbtuvēm, stāsta V. Pikše-Kučma. Paredzētas rūmes, kurās atradīsies mācību klase, kabinets, atpūtas istaba, guļamtelpa un citas dienestam vajadzīgas platības. Valsts policijai plānotas telpas aptuveni 50 kvadrātmetru platībā. Vecā VUGD ēka tiks nodota pašvaldības rīcībā.
Iecavā sākti tā saucamie nulles cikla būvdarbi, proti, ir izrakta būvbedre, sākta pamatu likšana un ārējo tīklu ierīkošana. Nulles ciklu plānots pabeigt maija beigās, tam sekos nākamie celtniecības posmi. Būvkompānija «RERE Būve» saistībā ar situāciju būvniecības nozarē un kraso cenu pieaugumu ir lūgusi pārskatīt līgumcenu. V. Pikše-Kučma pauda, ka par to lēmums vēl nav pieņemts. Saskaņā ar līgumu darbi jāpabeidz šogad decembrī.
SIA «RERE Būve» projektu vadītājs Pjotrs Ovsjaņņikovs informēja, ka apvienotais projektēšanas un būvniecības līgums ar Nodrošinājuma valsts aģentūru noslēgts 2021. gada 2. augustā. Šī gada sākumā pabeigts projektēšanas posms, februārī sākta būvlaukuma iekārtošana Iecavā. Darbinieku skaits objektā ir atkarīgs no darbu posma. Pašlaik nulles cikla izpildei objektā strādā vidēji desmit darbinieki. Kad vienlaikus ritēs iekšējā apdare, iekšējo tīklu instalēšana un citi iekārtošanas darbi, darbinieku skaits varētu sasniegt līdz 30 – 40, prognozē P. Ovsjaņņikovs.
Viņš neslēpj, ka karadarbība Ukrainā ir satricinājusi būvniecības nozari. Saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā un noteiktajām sankcijām pilnībā ir mainījušās būvmateriālu piegāžu ķēdes. «Jāsaprot, ka izmaiņas nav tikai cenā, bet arī materiālu pieejamībā, piegādes laikā un materiālu sertifikācijā.
Mainoties materiālu izgatavošanas un piegāžu ķēdēm, daudziem piegādātājiem Eiropā ir palielinājies darba apjoms. Dažām materiālu grupām, piemēram, stiegrojumam, ir nepieciešama sertifikācija atbilstoši Latvijas valsts standartam. Lai to sakārtotu, vajadzīgs papildu laiks un izmaksas, kas tieši ietekmē būvniecības procesu un termiņu izpildi,» situāciju raksturo P. Ovsjaņņikovs.
Būvnieks papildina, ka saskaņā ar projektu ēkas karkass ir veidots no saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas, kam vajadzīgs gan cements un saistvielas, gan stiegrojums. Tieši stiegrojuma pieejamību un cenu visvairāk ir skārušas sankcijas – cena par vienu tonnu ir dubultojusies. Arī betona sastāvdaļas ir kļuvušas dārgākas, pieaugušas energoresursu un degvielas cenas, transportēšanas izmaksas.
«Cenu neprognozējamība un mainība visvairāk apgrūtina plānošanu, bet ar visiem šiem jautājumiem mēs aktīvi strādājam, iesaistot gan pasūtītāju, gan sadarbības partnerus un materiālu piegādātājus. Būvnieks ir ieinteresēts uzcelt ēku, izpildot saistības. Darām visu, lai rastu kompromisu starp visiem iesaistītajiem un būvniecības process turpinātos. Esam informējuši pasūtītāju par situāciju būvniecības tirgū, sniedzot profesionālu skaidrojumu un konkrētus faktus. Esam lūguši pasūtītāju iesaistīties situācijas risināšanā un esam gatavi sniegt detalizētus pamatojumus, lai pasūtītājs varētu pieņemt izsvērtus lēmumus. Tie ir nepieciešami, lai neviena no pusēm neciestu zaudējumus un varētu turpināt būvniecību,» skaidro P. Ovsjaņņikovs.
Būvnieku pārstāvis piebilda, ka ne būvnieks, ne pasūtītājs nav ieinteresēts izbeigt līgumus, jo arī tās ir neparedzētas izmaksas abām pusēm «Jārisina jautājums par papildu izmaksu avotiem, līgumos noteikto termiņu maiņu, neuzliekot līgumsodus, un citi jautājumi, kas atkarīgi arī no valdības turpmākajiem lēmumiem, jo šī situācija nav raksturīga tikai kādam konkrētam objektam, bet gan visai nozarei,» uzsver projekta vadītājs. Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve skaidro, ka pēc situācijas novērtēšanas iestādē mēģinās rast risinājumu gan par papildu izmaksām, gan termiņa pagarinājumu, ja tas būs nepieciešams.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste atklāja, ka Iecavas postenī ir 14 štata vietas, no kurām vairākas ir vakantas un aktuālākā ir ugunsdzēsējs glābējs – autovadītājs. Iecavas posteņa ugunsdzēsēji uz izsaukumiem pašlaik dodas ar 2019. gada sākumā saņemtu «MAN 6×6’» specializēto ugunsdzēsības autocisternu. Ugunsdzēsēju rīcībā ir modernākais aprīkojums, kas paredzēts ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem.
«Par situāciju personāla, transporta un aprīkojuma jomā pēc jaunās depo ēkas uzbūvēšanas šobrīd nav iespējams sniegt informāciju, bet iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāte saglabāsies vismaz līdzšinējā līmenī,» teic V. Gribuste. Viņa norādīja, ka Iecavas ugunsdzēsēji cer jau gada nogalē pārcelties uz jauno ēku, kas atbildīs visām mūsdienīga depo vajadzībām.
Bauskas novada Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers apliecināja, ka pašvaldībā ir spriests par depo ēkas izmantošanu nākotnē, taču konkrēti lēmumi pagaidām nav pieņemti. «Vēl jāizvērtē, kādā stāvoklī ir ēka un cik lieli ieguldījumi nepieciešami, lai pēc nodošanas to pielāgotu pašvaldības vajadzībām,» skaidroja N. Vāvers.
Bez miljoniem nekur, atkal jauna ēka, jauni uzturēšanas izdevumi. Vecā arī jāuztur par mūsu kopīgo nodokļu naudu.
Iecavniekam vienkārši skauž, ka VUGD Iecavas postenis beidzot dzīvos normālos apstākļos… Es tikai par. To veco šķūni, ja nevarēs atrast pielietojumu, vienkārši nojauks. Bet klīst runas, ka būšot dārznieku pārziņā.
Kurš pamuļķis izdomāja to depo iecelt privātmāju teritorijā,ja otrs stūris Baldones-Stelpes krustojumā brīvs un tukšs,tik vien kā Lūcijas Mucenieces aizaugušie dārzi.Izskatās pēc Mačeka ” stratēģiskās” plānošanas,b..n ..