Brīvības piemineklim Iecavas parkā šogad aprit 80 gadu, tāpēc tas trešdien, 2. novembrī, jubilejai par godu notīrīts, portālu informēja novada dārzniece Sarmīte Avota.
Pieminekļa sakopšanā strādāja vairāki cilvēki, arī brīvprātīgie. Piemineklim ar tīrīšanas līdzekļiem un mazgāšanas iekārtu noņemts ilgāku laiku krājies apaugums, atjaunojot oriģinālo granīta krāsu un atsedzot formas.
Lai arī laiks trešdien bija mitrs, darbs ritējis raiti un saskaņoti, stāsta S. Avota. «Piemineklis ir sakopts gaidāmajai nacionālajai nedēļai,» saka dārzniece.
Kā vēstīts vietnē zudusilatvija.lv, Brīvības piemineklis Iecavas parkā atklāts 1936. gada 23. augustā. To no Latvijas granīta veidoja mākslinieks Pēteris Banders. Vietējais novadpētnieks Andris Kopeika iepriekš stāstīja, ka pirmās brīvvalsts laikā gan gājēju tiltiņš no Krasta ielas uz Dartiju, gan Brīvības piemineklis celts par ziedotāju līdzekļiem – kopumā iecavnieki tolaik saziedojuši vairāk nekā 8000 latu.
Doma par pieminekļa celšanu brīvības cīnītājiem novada ļaudīm radusies Latvijas valsts desmit gadu pastāvēšanas jubilejā, 1928. gada 18. novembrī, vēsta zudusilatvija.lv. 1932. gadā Brīvības cīnītāju piemiņas biedrībai bija izdevies apvienot 52 apkārtnes organizācijas pieminekļa celšanai. Apvienoto biedrību vadīja mācītājs J. Lūsis. 1935. gada 14. jūlijā notika pieminekļa pamatakmens likšanas svinības. Tajās piedalījās sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš, armijas komandieris K. Berķis un aizsargu komandieris pulkvedis K. Prauls.
Piemineklim piemērotu laukakmeni atrada Jumpravas pagasta «Lielkājiņu» saimniecībā. Pieminekļa atklāšanas ceremoniju vadīja A. Bērziņš. Svētrunu teica Salgales mācītājs Billerts, pieminekli iesvētīja prāvests Reinhards.
Tagad iecavnieki pie Brīvības pieminekļa pulcējas Lāčplēša dienā, un 14. jūnijā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, pieminekļa pakājē veido ziedu ceļu.
