Iecavas apkārtnē februārī noķertais ķengurs šobrīd mitinās Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā.
To, visticamāk, gaida ceļš uz Poliju, vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
“Valabijs arī ir ķengurs, bet ne katrs ķengurs ir valabijs,” laikrakstam pavēstījis Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza runasvīrs Māris Lielkalns, vaicāts, kā
tad klājas februāra nogalē Iecavā zem ābeles notvertajam ķenguru dzimtas
somainim.
“Valabiju puikam klājas labi, ir dzīvs un vesels,” viņš
piebilst. Dzīvnieks acīmredzot bija nosalis un noguris, jo ilgāku laiku
dzīvojis lielā salā, tāpēc gluži vienkārši bija aizmidzis zem koka kādas
privātmājas dārzā, kur to noķēra vietējie iedzīvotāji. “Tas,
visticamāk, šo valabiju arī izglāba. Ja dzīvnieks būtu aizmidzis mežā,
tas tur būtu arī palicis,” spriež M. Lielkalns. Valabiju nogādāja Rīgas
zooloģiskajā dārzā karantīnas ēkā, kur nodrošināti Austrālijai, valabija
dzimtenei, līdzīgi apstākļi. “Valabijs ēd visu, ko viņam dod – ķenguru
granulas, graudus, dārzeņus –, un ir labā kondīcijā,” atklāj zoodārza
pārstāvis.
Ziņu par valabija saimnieku gan vēl nevienam nav. Ja ķengura
saimnieks pats nepieteiksies, dzīvnieks
Rīgas zoodārzā jau mitinās rudais ķengurs un purva valabijs, kā arī
žurkķengurs tropu mājā. Rudpelēkajam valabijam vietas Rīgā īsti nav,
tāpēc tam, ja vien īpašnieks nepieteiksies, tiek meklētas jaunas mājas.
Interesi par Iecavas valabiju izrādījuši poļi, jo viņiem ir pulciņš ar
rudpelēkajām dāmām, kurām nepieciešams vaislinieks.
“Diemžēl ne vienmēr valda izpratne par to, ka savvaļas dzīvnieks nav
cilvēka spēļmantiņa un turēt to ne īpaši piemērotos apstākļos nav ne
saprātīgi, ne adekvāti,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes CITES
nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis. Viņš atgādina, ka Dabas aizsardzības
pārvaldē ir jāreģistrē visi starptautiskās tirdzniecības apdraudēto sugu
dzīvnieki jeb dzīvnieki, kas iekļauti Vašingtonas konvencijā par
starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu
sugām (CITES). Savukārt Pārtikas un veterinārajā dienestā ir jāreģistrē
visi plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieki, primāti, jūras zīdītāji,
krokodilu kārtas un čūsk-veidīgo dzīvnieki.
“Šeit gan jāuzsver, ka iepriekšminēto sugu dzīvnieku turēšanas vietas
tiek reģistrētas tikai izņēmuma gadījumā un pēc rūpīgām pārbaudēm
plānotajā turēšanas vietā. Neatkarīgi no sugas aizsardzības statusa vai
piederības iepriekš nosauktajām grupām dzīvnieka īpašnieka pienākums ir
glabāt dzīvnieka izcelsmes dokumentus, nodrošināt to labturības un
zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus,” teic J.
Dzenis.
“Interese par turēšanu dzīvokļos vai privātmājās ir apmēram par pusi
no pieciem tūkstošiem zīdītāju, jo pārējie ir vai nu pārāk lieli, vai
pārāk reti,” problēmas plašumu ieskicē J. Dzenis. Latvijas iedzīvotāji
visbiežāk cenšas ievest dažādas čūskas, iguānas. Īpaši mūsu eksotisko
dzīvnieku kolekcionāri iecienījuši Čehijas un Polijas nelegālās
zvēraudzētavas, kur eksotus var iegādāties lētāk. Nereti tiek konfiscēti
arī bruņurupuči, kas tiek vesti no Krievijas un Baltkrievijas.
“Katru gadu uz robežas konfiscējam vairākus CITES sarakstā iekļautos
dzīvniekus, kurus mēģina ievest Latvijā. Šogad, piemēram, konfiscējām
pitonu un zaļo iguānu, pērn divus pitonus. Pitonus vispār aizliegts
Latvijā tirgot, iguānām jāpierāda to legāla izcelsme.” Taču lielākoties
nelegālos eksotisko dzīvnieku turētājus ir grūti pieķert, jo dzīvojam
Eiropas Savienības atvērtajā tirgū. Parasti sabiedrība un dzīvnieku
sargi par tiem uzzina vai nu kādam izbēgot, kā tas noticis gadījumā ar
Iecavas valabiju (jāpiebilst, ka valabijs neatrodas CITES sarakstā), vai
arī par dzīvniekiem ziņo kaimiņi, kuri dzird no dzīvokļiem savādas
skaņas.
