Sestdien, 19.septembrī, Iecavas kultūras namā notiks kopizstādes «Krāsu muzikanti» atklāšana. Izstādē varēs aplūkot gleznas ar trīs dažādu paaudžu un kultūru sieviešu pasaules skatījumu.
Jeļenu, Ievu un Elīnu vieno dzīvesvieta – mazs, bet vienlaikus
teritoriāli plašs ciemats Jāņupe, kas ir bagāts ar mežiem un piemājas
dārziem, ļaujot ik dienu kā iepazīt, tā izjust dabas spēku un
daudzveidību.
Vīrusa radītā ārkārtas situācija bija radošs laiks māksliniecēm, kas mudinājis arī uzdrošināties parādīt citiem savu veikumu.
«Šī ir mana pirmā gleznu izstāde, kurā vēlos arī citiem parādīt daļu no savas dienasgrāmatas, kas attēlota vizuālā valodā. Ceru, ka skatītājiem tā būs vērtīgs un interesants piedzīvojums, kas ļaus pasauli ieraudzīt pasauli jaunā veidā. Savos darbos runāju zīmju valodā, kuru zinu tikai pati un daži mani tuvākie cilvēki, tomēr domāju, ka vērtīgāk par darbu skaidrošanu ir ļaut skatītājiem pašiem to interpretēt caur savu iekšējo uztveri, kas balstīta viņu dzīves pieredzē un zināšanās,» stāsta Elīna Olekša.
«Es gleznoju savam priekam un citiem, lai parādītu un atklātu to skaistumu un harmoniju, ko sajūtu dabā. Iedvesmu saviem darbiem atrodu dabas noskaņā, savā dārzā, skatoties, kā tas mainās gadalaikiem līdzi. Man patīk gleznotājas Vita Jurjānes doma, ka: «Mākslas valodu mācāmies visu dzīvi, atvērtu sirdi un prātu, redzīgām acīm uzmanīgi skatoties pasaulē.» Mani aizrauj ziedu, augu, ūdens, debesu, mākoņu krāsas un formas, daudzveidība, kas ir kā brīnums, kuru zīmējot, var atklāt un izpētīt, pietuvoties tā būtībai,» par darbu veidošanu dalās pārdomās Ieva Erlecka-Cucure.
«Daba, seniori un lāči ir tie trīs tēli, kas vienmēr ir ne tikai interesējuši mani, bet arī bijuši galvenie varoņi manos pieprasītākajos darbos mākslas cienītāju vidū. Pie šīm tēmām es atgriežos atkal un atkal. Seniori un viņu attiecības, sadzīviski kopā būšanas mirkļi mani dziļi aizkustina, jo ikdienā un arī savā dzīvē to esmu redzējusi tik reti. Enerģija, ko viņi izstaro atrodoties viens otram blakus, gribās paturēt. Gleznas ar rotaļu lāčiem rodas brīžos, kad pietrūkst kāda blakus un ilgojos pēc mīļuma, savukārt, radot ziedus, es atpūšos, atslēdzu domāšanu un ļaujos sajūsmai par dabas skaistumu, kā to ir darījuši mākslinieki jau gadu tūkstošiem,» dažos vārdos savus izstādes darbus raksturo Jeļena Kažoka.
Kopīgā izstādes veidošana devusi māksliniecēm iespēju sadraudzēties un paskatīties, ko iespējams paveikt kopā ar cilvēkiem, kas dzīvo mums blakus. Lai arī māksliniecēm ir ļoti atšķirīga pieredze, redzējums un rokraksti, viņas vieno skaistuma izjūta un vēlme izpaust sevi krāsās. Izstāde parāda, cik dažādi un skaisti var skanēt viens instruments – krāsa – dažādu mākslinieču darbos, kas dzīvo viena otrai blakus.
Izstāde Iecavas kultūras namā būs apskatāma līdz 19. oktobrim.
